Pauls Jonass vēl uz kādu laiku paliek bez sacensībām
Latvijas labākajam motokrosa braucējam Paulam Jonasam pēc pasaules čempionāta rīkotāju lēmuma nākas atlikt sezonas startu par teju diviem mēnešiem, mainījušies arī tuvākie plāni – gaidīto sacensību vietā tagad būs jāstrādā fiziskās sagatavotības treniņos.
Jonass nupat kā pabeidzis piecas nedēļas ilgu treniņu nometni Spānijas ziemeļu daļā un sestdien bija ceļā uz Austriju, kur atkal kāps uz distanču slēpēm un turpinās darbu pie fiziskās sagatavotības. Sākotnēji plāni bijuši mazliet citādāki, drīzumā bija paredzētas sacensības Itālijā un Francijā, taču nu tos nācies koriģēt.
Jonass gatavojas savai pirmajai sezonai “Gas Gas” komandas sastāvā un pēdējo mēnesi vērtē kā ļoti produktīvu: “Piecas nedēļas bija lieliski laikapstākļi, nevajadzēja izlaist nevienu treniņu, arī Covid-19 ierobežojumus prakstiski nejutām – komanda bija noīrējusi atsevišķu māju un pārvietošanās notika tikai starp to un motokrosa trasēm. Mēnesi veltīju braukšanai, pēdējā nedēļā testējām “Gas Gas” motociklu amortizāciju un veicām motora testus. Salīdzinot ar iepriekšējās komandas “Husqvarna” motociklu, atšķirību nav daudz, tomēr ir nianses, pie kurām jāpierod un jāpiestradā. Paliku ļoti apmierināts par tehnikas iespējām. Pašam galvenais mērķis bija krāt trasē pavadītās stundas, tā saukto bāzi. Bija daudz garo braucienu, lai iegūtu izturību. Ātruma treniņi sekos mazliet vēlāk, kad būs skaidrība par precīzu sezonas sākumu. Tādēļ šoreiz tas vairāk bija kā solo darbs, nebija neviens kopīgs testa treniņš. Tik vien, kā ar Spānijas čempionu pabraukājam pa dažādām trasēm, lai viss darbs nenotiktu vienuviet,” Eiropas dienvidos paveikto sarunā ar Jauns.lv rezumēja Jonass.
Uz motocikla testiem bija ieradīes arī “Gas Gas” komandas otrs pilots holandietis Braiens Bogers. Arī viņam šis būs pirmais gads austriešu komandā.
Iepriekšējā sezona Paulam aprāvās ap vasaras saulgriežu laiku, kad treniņā Saldū tika piedzīvots smags kritiens, lauztas vairākas ribas un savainoti mugurkaula skriemeļi. Tobrīd tas nozīmēja ne tikai sezonas izlaišanu, bet arī ilgu atveseļošanās posmu. Tas sākās Vaivaru rehabilitacijas centrā ar mierīgām pastaigām gar jūras krastu. Tālāk soli pa solītim – fizioterpijas vingrinājumi, darbs uz velotrenažiera, pirmie skrējieni, novembrī slēpošanas nometne Norvēģijā. Milzīgs darba apjoms, kurš ierindas līdzjutējam paliek priekškara otrā pusē.
Pēc pārcelšanās no “Husqvarna” komandas uz “Gas Gas” par Jonasa fizisko sagatvotību rūpējas Intars Berkulis un Oskars Muižnieks. Abi biatlona speciālisti – viens pašreizējais Andreja Rastorgujeva treneris, otrs – pavisam nesen vēl bija olimpietis. Tāpēc Jonasa uzlikšana uz slēpēm nebija pārsteigums.
“Pagaidām iztrūkusi tikai šaušana, bet pie tā arī varam piestrādāt,” par jauno pieredzi pajoko Pauls. Slēpošanas treniņi bijuši kaut kas jauns un tajā pat laikā ļoti noderīgs: “Slēpojis biju arī agrāk, kad sezonai vairāk gatavojos Latvijā un bija stabilākas ziemas. Tomēr tādās trasēs kā Norvēģijā gan nebiju slēpojis. Mugura tika pie pirmās slodzes, atkal varēju audzēt muskuļus. Slēpošanā tiek nodarbināts vairāk muskuļu grupu nekā skrienot vai braucot ar velosipēdu, turklāt ar augstu intensitāti un pulsu. Ļoti līdzigi motokrosam.”
Tagad pērnais savainojums par sevi atgādina pavisam maz. “Treniņnometnes sākumā bija grūti braukt divas dienas pēc kārtas, mugura bija sagurusi un prasīja lielāku atpūtu. Nometnes beigās braucām jau četras dienas pēc kārtas un viss bija kārtībā. Fiziski jūtos labi, arī komanda palika apmierināta ar maniem rādītājiem, tāpat arī treneris Harijs Everts. Pietrūkst sīkas nianses – piemēram, braucot jātur augstāk elkoņi, vairāk jāstāv uz pirkstgaliem,” stāsta Jonass.
Nākamās nedēļas nogalē Sardīnijas salā tiks aizvadīts pirmais no Itālijas atklātā čempionāta trīs posmiem. Šīs sacensības ierasti pulcē daudzus pasaules čempionāta dalībniekus, pēdējā sacīkste marta sākumā – tā sauktais zvaiģžņu kross Mantovā – bija arī Jonasa plānos.
“Par to, ka tiks pārcelts pasaules čempionāta sākums, baumoja jau sen. Ja sezona sāktos aprīļa sākumā Omānā, sacensības vajadzētu jau tagad. Ar treneri Evertu nolēmām, ka turpināsim strādāt pie fiziskās sagatavotības un sacensības pagaidām nav nepieciešamas. Visticamāk, kādu internacionālu sacīksti meklēsim ne ātrāk par aprīli.”
Dažādu ierobežojumu dēļ arī starptautisko sacensību kalendārs tiek koriģēts teju katru nedēļu. Par Itālijas čempionāta atcelšanu nekas netiek ziņots, toties atceltas martā tradicionālas lielās sacensības Lielbritānijā un Francijā.
“Ja esi labā formā, tad ielēkt sacensību režīmā nav grūti. Līdz šim man lielākā pauze bijusi pēc 2016. gadā gūtā savainojuma, kad nestartēju no jūlija līdz februārim. Pirmajā braucienā biju stīvs, no uztraukuma piedzina rokas, bet tālāk jau viss bija kārtībā. Tagad nebūšu startējis gandrīz gadu, būs jāpierod pie sacensību adrenalīna. Tā gan nav lielākā problēma. Vairāk satrauc neziņa par to, kad vispār sāksies sezona un kad varēs likt lietā treniņos paveikto. Mans uzdevums šajā laika posmā ir tikt atpakaļ vidējā braukšanas līmenī, tad arī nevajadzētu būt problēmam salīdzinosi īsā laikā sasniegt labāko sportisko formu,” Jonass ir pārliecināts, ka ilgstoša palikšana bez piebraukšanas pie starta barjeras kopā ar nopietniem konkurentiem neradīs problēmas.
Pasaules čempionāta rīkotāji “Infront Moto Racing” pagājušajā nedēļa paziņoja, ka tiek atcelts aprīļa sākumā paredzētais posms Omānā, uz oktobri pārcelti posmi Itālijā, Portugālē un Vācijā. Pašlaik pasaules čempionāta pirmais posms ieplānots 23. maijā Osas trasē Nīderlandē, pēc tam 13. un 20. jūnijā sacensības Krievijā un Latvijā. “Infront Moto Racing” šefs Dāvids Luongo vairākkārt izteicies, ka rīkotāju primārais mērķis ir šo sezonu aizvadīt ar skatītājiem trašu malās. Pagaidām varam tikai zīlēt, vai maijā tas būs iespējams, un cik lielas korekcijas kalendārā tiks veiktas, ja netiks atcelti dažādi ceļošanas ierobežojumi.
