Sandis Prūsis iezīmē Latvijas bobsleja skumjo nākotni

Īsi pirms sestdien un svētdien paredzētajām pasaules čempionāta bobslejā četrinieku sacensībām Prūsis izteicies, ka šobrīd Latvijā vairs nav iespējams trenēties tik kvalitatīvi, kā tas ir bijis vēl nesenā pagātnē.

"Kamēr komanda cīnās un nes Latvijas vārdu pasaulē, treniņu apstākļi pašu mājās pasliktinās, jo uz sportu, sportistiem un tiem nepieciešamo infrastruktūru atbildīgie par nozari skatās kā uz "Excel" tabulu, kur galvenā aile ir "Cik tas maksā tagad?", nevis "Kādu atdevi tas dos nākotnē?"," izteicies treneris, šādi norādot uz nestrādājošo starta estakādi "Daugavas" stadionā.

Prūsis uzsver, ka svarīga Latvijas panākumu sastāvdaļa ir būšana līderu statusā starta ieskrējienā gan divniekos, gan četriniekos - Latvijas sportistiem joprojām pieder ieskrējiena rekordi septiņās pasaules trasēs. Tam "aiz muguras" ir milzu darbs, ko ik dienu iegulda sportisti, treneri, komandas personāls, uzsver treneris.

Viņš atgādina, ka 80.gadu sākumā Rīgā, blakus "Daugavas" stadionam tapa bobslejam nozīmīgs objekts - starta estakāde ar ledu. Saldēšanas procesu nodrošināja blakus esošā hokeja halle. Tā bija vieta, kur bobslejistiem trenēt starta ieskrējienu - vienu no būtiskākajiem šī sporta veida elementiem, ar ko Latvijas bobslejisti izcēlās jau kopš sporta veida pirmssākumiem Latvijā.

Starta estakāde godam kalpojusi līdz brīdim, kad hokeja halle tika privatizēta un jaunie īpašnieki vairs nebija ar mieru nodrošināt ledus uzturēšanu sev nepiederošā objektā. 90.gadu beigās, ieguldot privātos un atbalstītāju līdzekļus, bijusī ledus estakāde pārtapusi par "sauso estakādi" - bez ledus, taču ar speciālu segumu un aprīkojumu, kas ļauj trenēties jebkurā laikā, ne tikai ziemas periodā, skaidrojis Prūsis.

Viņš stāsta, ka līdz pat 2017.gadam estakādes ēkas uzlabošanā vai remontos tika ieguldīti minimāli līdzekļi - "tomēr šī būve eksistēja un pildīja savu galveno funkciju - nodrošināja treniņu apstākļus bobslejistiem".

"Nevienu nesatrauca askētiskie apstākļi šajā ēkā, jo tāda veida treniņiem nav nepieciešamas ne pulētas sienas, ne dārga elektronika. Tā nav multifunkcionāla halle, kuras uzturēšanai būtu jātērē miljoni. Bet tās konfigurācijas ļoti veiksmīgi ļauj sportistiem attīstīt tādas bobsleja nianses kā starta ieskrējiens un kamanu izejas ātrums trasē, būtībā - vissvarīgākās komponentes sacensībās," norāda treneris.

Tomēr 2017.gadā bobslejisti tika nostādīti fakta priekšā - estakādes vairs nav. Estakādes konstrukcija joprojām ir uz vietas, "taču lielajos "Daugavas" stadiona rekonstrukcijas plānos un "Excel" tabulās iepriekš plānotie līdzekļi estakādes atjaunošanai un uzturēšanai vienkārši pazuda".

Prūsis bilst, ka līdz pat šai dienai neviens no atbildīgajiem ierēdņiem bobslejistiem nav atbildējis, kad un vai estakāde darbu atsāks vai arī taps jauna estakāde citā vietā.

"Bobslejs ir sekundes simtdaļu sporta veids. Svarīgs ir viss - gan fiziskā sagatavotība, gan kamanu iestumšanas smalkumi, gan pilota meistarība trasē. Vienu no šiem elementiem "izraujot saknē", kopējais rezultāts nekad nebūs izcils," saka treneris, piebilstot, ka bobslejisti ir pieradinājuši līdzjutējus pie labiem rezultātiem un katrs rezultāts, kas sliktāks par goda pjedestālu, tiek uzskatīts par sliktu, un tiek meklēti tā iemesli. Viņš saka, ka tālu nav jāmeklē: "te viens no tiem ir - mums vairs nav iespēju, īpaši četriniekiem, trenēties starta estakādē".

Latvijā ir bobslejam, skeletonam un kamaniņām paredzēta starta estakāde ar ledu - Siguldā, blakus Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei. Taču treneris uzsver, ka tā nav piemērota pilnvērtīgiem bobslejistu treniņiem, kaut arī ir atbilstoša un ļoti noderīga gan kamaniņām, gan skeletonam.

Tā rezultātā bobsleja četrinieki gan braukšanu, gan starta ieskrējienu var pilnvērtīgi trenēt tikai trasēs ārpus Latvijas, kas rada papildu izmaksas. Tomēr šogad Covid-19 pandēmijas dēļ došanās uz ārzemēm ir ierobežota, kādēļ četrinieku komandas uz sacensībām devās burtiski bez pilnvērtīgiem treniņiem, skaidro Prūsis.

"Sanāk absurda situācija - sportisti varētu ierobežotajos ceļošanas apstākļos daudz laika veltīt "sausajiem" treniņiem, tai skaitā starta estakādē, bet mēs to nevaram, jo, kā jau minēju, starta estakāde "Daugavas" stadiona kompleksā ir un vienlaikus tās nav," saka treneris.

"Ja "Daugavas" stadiona teritorijā taps vieglatlētikas halle, tad ideālā variantā ārpusē gar vienu sienu varētu izvietoties starta estakāde. Tās uzturēšanas izmaksas ir minimālas, bet atdeve - milzīga," sacīja Prūsis. "Šāda vienota sporta infrastruktūra nodrošinātu ideālus treniņa apstākļus kopumā - var trenēties hallē, var skriet stadionā, var turpat uz vietas trenēties starta estakādē. Rīgā piemērota vieta dzīvošanai un treniņiem līdz šim bijusi Nacionālās sporta bāzes "Mežaparks" viesnīca, kurai blakus atrodas Latvijas Olimpiskā vienība ar visiem ārstiem, fizioterapeitiem, procedūrām. Nav nekur jābrauc, nav jātērē līdzekļi viesnīcu īrei, degvielai, automašīnām. Nevajag pārprast - mums ļoti patīk Siguldā, bet dzīvošanas izmaksas Siguldā ir krietni augstākas nekā tad, ja trenējamies visi kopā Rīgā."

Šādā situācijā treneris visai skeptiski raugās uz turpmāko bobsleja attīstību Latvijā. Bez pilnvērtīgiem treniņu apstākļiem var eksistēt, bet ne attīstīties. Prūsis ir nobažījies, ka šādā veidā Latvija var zaudēt veselu bobsleja paaudzi, jo bez rezultātiem nebūs motivācijas jauniešiem iesaistīties sportā, bet bez jauniešiem sporta veids beigsies.

"Bobsleja "karaļiem" vāciešiem ir astoņas starta estakādes. Mums nevajag astoņas, mums pietiktu ar vienu. Tai nav jābūt multifunkcionālai hallei, kuras būvniecība izmaksātu miljonus. Ir vajadzīga pati estakāde, segums un jumts virs galvas, lai varam trenēties arī sliktos laika apstākļos. Un apgaismojums tumšajā laikā. Tieši tik vienkārši," skaidro Prūsis, piebilstot, ka starta estakāde var būt viens elements lielā sporta kompleksā, par kādu veidojas "Daugavas" stadions.

"Pašlaik ir sajūta, ka atbildīgie redz tikai kokus, tas ir, izmaksas estakādes izveidošanai (atjaunošanai), bet neredz mežu - olimpisko sporta veidu un tā turpmāku attīstību Latvijā," izteicās Prūsis.

Kā LETA jau ziņoja, 2019.gada decembrī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja vienbalsīgi pieprasīja atjaunot vēsturisko bobsleja starta estakādi Daugavas stadionā. LBSF iestājās par sākotnēji stadiona rekonstrukcijas plānā iekļautās mākslīgā starta estakādes atrašanos stadiona teritorijā Rīgā, vienlaikus apskatot arī iespēju to celt Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases tuvumā.

Pirms nedēļas pasaules čempionāta divnieku sacensībās Latvijas bobsleja pilots Oskars Ķibermanis ar stūmēju Matīsu Mikni izcīnīja sesto vietu, Oskars Melbārdis ar Kristu Lindenblatu bija 12.pozīcijā, bet Emīls Cipulis un Arnis Bebrišs ierindojās 21.vietā.

Sestdien un svētdien sezonai punktu Altenbergā liks bobsleja četrinieku ekipāžas.