Basketbola trenera Sanda Buškevica ģimenē sagaidīts pieaugums
Bijušā basketbolista un tagad trenera Sanda Buškevica (43) un lietuviešu pianistes Rūtas Buškevics (36) ģimenē sagaidīts pieaugums – 3. novembrī pasaulē nāca abu otrais dēls Mils.
Priecīgais tētis jaunās sajūtas raksturo īsi – “Esam laimīgi!”. Pirms mazuļa nākšanas pasaulē papildus satraukumu radīja Covid-19 situācija Lietuvā, vairāki saslimšanas gadījumi tika konstatēti Sanda darba vietā Klaipēdas “Neptunas” klubā un bija jādodas pašizolācijā. Par laimi, Buškevicam bija negatīvs koronavīrusa tests, bet komandas vadība un galvenais treneris jau laicīgi piekodinājuši – līdz bērna piedzimšanai pie mums nerādies.
“Sapņojām par otro bērniņu un sapnis ir piepildījies. Kad ir viens bērns – jā, tas ir super. Kad blakus guļ otrs, tā ir neaprakstāma sajūta. Tagad es saprotu, kā jūtas vecāki, kuriem ur divi, trīs un vairāk bērnu. Fantastika!” sarunā ar Jauns.lv atklāj Sandis Buškevics.
Ar mīļoto sievieti Sandis gredzenus mija 2014. gada vasarā Traķu svētās Marijas baznīcā Lietuvā, bet 2016. gadā pāris kļuva par vecākiem pirmdzimtajam dēlam Matijam.
Interesanti, ka abi apmēram vienā laikā bez nopietniem nodomiem, vairāk ziņkāres pēc, piereģistrējās kādā iepazīšanās portālā un tur arī atrada viens otru. Rūta ir izcilā lietuviešu maestro, Liepājas simfoniskā orķestra galvenā diriģenta Gintara Rinkeviča vecākā meita. Sanda sievastēvs ir arī biežs viesis Latvijas Nacionālajā operā, viņa ieguldījums Latvijas kultūrā ir novērtēts ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Lielo mūzikas balvu.
Sandis atklāj, ka lai gan sirdī ir latvietis un ventspilnieks, arī viņa dzīslās rit lietuviešu asinis: “Man ir daudz radu Jelgavas pusē, tā ir liela Buškevicu ģimene, kuras ciltskoks meklējams Lietuvā. Mans vecvectēvs bija lietuvietis, pārcēlās uz Jelgavu un tur bija plaša lietuviešu kopiena. Vectēvs jau dzima Jelgavā un nonāca Ventspilī, tā ka no tēva puses mani senči ir no Lietuvas. Sanāk, ka dzīve aizvedusi atpakaļ pie saknēm.”
Buškeviciem ir dzīvoklis Viļņā, taču nu jau otro gadu viņi apmetušies Klaipēdā, kur Sandis otro sezonu ir “Neptunas” komandas galvenā trenera palīgs. Iepriekš Buškevics kā treneris strādājis arī Viļņas “Rytas” sistēmā, īsu laiku bija šī kluba jauniešu sistēmas “Perlas treneris, 2018./2019. gada sezonā strādāja Panevēžas “Lietkabelis” komandā. Ja no Panevēžas līdz Viļņai vēl varēja izbraukāt, tad Klaipēda regulāriem ceļojumiem esot par tālu. Ģimene nolēmusi būt kopā vīra darba vietā Klaipēdā un tieši šajā pilsētā pasaulē nāca abu otrais dēls Mils.
“Neptunas” šī sezona Lietuvas čempionātā rit kā pa viļņiem – sezonas sākumā izcīnītajām divām uzvarām sekojuši pieci zaudējumi. “Varēja sanākt tā, kā Klaipēdā vairs nav LKL komanda. Iepriekšējā kluba vadība faktiski bija bankrotējusi, bija daudzi parādi un jaunajiem īpašniekiem tagad jātiek galā arī ar to. Arī Covid-19 pandēmija ir atstājusi iespaidu, budžets ir samazināts un šajā sezonā vairāk uzsvaru liksim uz jaunajiem spēlētājiem. Pēc gada viņi jau būs gatavi pavisam citai lomai, tad varbūt arī klāt nāks kādi leģionāri un “Neptunas” atkal cīnīsies par medaļām,” par darba lietām stāsta Buškevics.
Spēlētāja karjerā, kuru Buškevics pabeidza 2012. gadā, viņš piecas reizes kļuva par Latvijas čempionu, bet valstsvienības rindās aizvadīja 64 spēles un guva 324 punktus. Sandis kā viens no retajiem vietējiem bija Ventspils publikas (tajos laikos zāle lielākoties bija pārpildīta!) elks, bet savu pēdējo Latvijas čempiona titulu izcīnīja jau “ASK Rīga” sastāvā.
2018. gadā Buškevics sezonas otrajā pusē bija BK “Jēkabpils” galvenais treneris, tāpat divas reizes kā otrais treneris strādājis ar Latvijas jauniešu izlasēm. Pirms diviem gadiem bija Agra Galvanovska palīgs U-20 izlasē, kura Eiropas čempionāta B divīzijas turnīrā izcīnīja bronzas medaļas un iespēju atgriezties elites divīzijā. Tajā komandā spēlēja arī tagadējie valstsvienības kandidāti Artūrs Strautiņš un Kristers Zoriks.
Kopš tā laika neviens darba piedāvājums no Latvijas vairs neesot bijis. “Jums jau pašiem komandu nav daudz un treneri pavisam nav deficīta prece,” nosmej Sandis. “Pašlaik mani apmierina darba apstākļi Lietuvā. Nav tā, ka gribas kaut kur dikti rauties prom. Te basketbolam ir pavisam cita aura, LKL čempionāts ar katru gadu kļūst spēcīgāks. Lielas arēnas, daudz skatītāju, klubi ar senām tradīcijām, tāda īsta basketbola aura. Prieks strādāt!”