Einars Fogelis: "Covid-19 radītā krīze pierādīja, ka LOV plašāk jāattīstās kā augstas klases sportistu sagatavošanās centram"

Pēdējie mēneši ir bijuši visai neparasti sporta sabiedrībai. Kā šo periodu ir pārdzīvojusi LOV, un kāda ir esošā situācija?

Pēdējie trīs mēneši ir bijuši neierasti sporta nozarē ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē – visi procesi pilnībā apstājās. Situācija, ko radīja Covid-19 krīze, bija absolūts jaunums gan Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, gan visām starptautiskajām sporta veidu federācijām un organizācijām, gan visiem atlētiem. Vispirms tika apturētas visas starptautiskās sacensības, stājās spēkā plaši ierobežojumi visā pasaulē, tostarp arī mūsu valstī. Līdz ar ko apstājās arī aktīvais treniņprocess, un būtībā viss aktīvais darbs piespiedu kārtā tika apturēts.

Lai arī jāteic, ka, salīdzinot ar mūsu konkurentiem citās valstīs, mēs vēl bijām privileģētā stāvoklī, jo, piemēram, riteņbraucēji – pie mums varēja trenēties bez ierobežojumiem svaigā gaisā, ievērojot noteiktās drošības normas. Savukārt mūsu atlēti, kuri bija spiesti palikt savu pārstāvēto komandu mītnes vietās ārvalstīs, piemēram, Spānijā, divus mēnešus velosipēdus varēja vienīgi aplūkot savos dzīvokļos.

Ņemot to visu vērā, LOV nācās ķerties klāt krīzes menedžmentam. Jāsaka paldies mūsu atlētiem un viņu treneriem, jo “online” saziņas apstākļos savstarpējā komunikācija notika bez šķēršļiem. Pirmkārt, mums bija svarīgi, iesaistot Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un aviokompāniju “airBaltic”, mājās atvest tos atlētus, kuri bija devušies uz treniņnometnēm ārvalstīs pirms ārkārtējā stāvokļa noteikšanas. Tas mums arī veiksmīgi izdevās. Otrs jautājums bija – kā organizēt turpmāku treniņprocesu un tālāku sportistu medicīnisko atbalstu. Jāsecina, ka nevienu brīdi šie pakalpojumi LOV sportistiem nepārtrūka, tie tika nodrošināti visdažādākajos veidos.

Kā jau lielākajā daļā pasaules, arī Latvijā treniņprocess sportistiem tika organizēts pēc individuāla plāna un iespējām. Sākotnēji tie bija individuāli treniņi svaigā gaisā, pēc tam lēnām notika pāreja uz fiziskās sagatavotības treniņiem svaru zālēs. Pēc iepriekšēja pieraksta LOV sastāvu sportistiem nodrošinājām arī pieeju mūsu sporta zālēm, kur par atlētu drošību gādāja mūsu speciālisti.

Lielākā problēma, ar ko šobrīd saskaras sportisti, ir nenotiekošās starptautiskās sacensības un asākas konkurences trūkums. Ja šobrīd varam atsevišķos sporta veidos sacensības aizvadīt Baltijas mērogā, sajust pirmo sacensību garšu, saprast, kas pa šo laiku ir noticis ar mūsu konkurentiem, gatavojoties Tokijas olimpiskajām spēlēm, tad virknei atlētu šādas iespējas joprojām nav. Piemēram, cīņas sporta veidos – brīvajā cīņā vai džudo.

Līdz ar to var manīt psiholoģiskā rakstura un motivācijas trūkuma problēmas sportistu vidū. Neredzot pirmos startus, pirmās sacensības, joprojām dzīvojot neziņā par Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībām. Tas rada psiholoģisko spriedzi sportistu vidū, jo nav īsti skaidrs – kam gatavoties, kad gatavoties, kurā brīdī būs nepieciešama labākā sportiskā forma.

Mums ir zināms, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja par Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensību norises datumiem paziņos trīs mēnešus pirms to norises. Līdz ar to ir trīs mēnešu loks, kurā sportistiem būs iespēja sagatavoties.

Šobrīd Latvijas atlēti ir aktīvā treniņu apritē, liela daļa ir arī sacensību apritē, lai arī tikai Baltijas mērogā. Pārējie ir sagatavošanās režīmā.

Kāds noskaņojums valda Latvijas sportistu vidū?

Kā jau minēju – sportistiem ir motivācijas problēmas, tomēr tas nav tikai Latvijas atlētiem. Līdzīga situācija ir visā pasaulē. Cits aspekts ir saistīts ar komerciālajiem sporta veidiem – tenisu, pludmales volejbolu, vieglatlētiku un citiem, kur šobrīd trūkst komercsacensību, kas lielā mērā ietekmē arī sportistu materiālo stāvokli. Kas attiecas uz LOV sportistiem, kuri saņem Latvijas Olimpiešu sociālā fonda ikmēneša pabalstus – tur nekas netiek mainīts. Taču sadaļa, ko atlēti saņēma no dalības komercsacensībās, ir pilnībā apstājusies, un to sportisti sajūt ikdienā.

Plānojot atbalsta pasākumus federācijām Covid-19 radīto seku mīkstināšanai, Latvijas valsts ir paredzējusi atbalsta mehānismu sporta veidu federācijām. Turklāt izņēmuma kārtā neliela daļa valsts budžeta līdzekļu, iespējams, tiks paredzēti nelieliem balvu fondiem, lai atlētus vairāk motivētu un dotu papildu stimulus, gatavojoties Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībām.  

Pēc nepilna mēneša bija jāsākas Tokijas olimpiskajām spēlēm, kas tagad pārceltas par gadu uz 2021.gadu. Kādus signālus vai informāciju esat saņēmuši no Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) vai starptautiskajām federācijām, tajā skaitā arī par iespējamo finansiālo palīdzību?

Pirmais pozitīvais signāls no SOK bija, ka tiek saglabātas un pagarinātas visas Tokijas olimpiādes solidaritātes stipendijas sportistiem, kuri tās saņēma divus gadus pirms noteiktajām spēlēm. Stipendiju izmaksa tiek turpināta, un tās apjoms nemainās.

Otrs punkts – šobrīd no SOK puses tiek aptaujātas visas starptautiskās sporta veidu federācijas, lai noskaidrotu attiecīgo sporta veidu aktuālās programmas, skatījumu uz problemātiku un to esošo finansiālo stāvokli. Tiek analizēta katras valsts nacionālo olimpisko komiteju un federāciju aktuālā situācija, tostarp finansiālā, jo situācija pasaulē ir ļoti dažāda. Piemēram, Kanāda vai Vācija diezgan ātri reaģēja un ievērojamus finansiālos līdzekļus ieguldīja sporta nozares atbalstam. Arī Latvijas valsts reaģēja, lai arī apjoms ir krietni mazāks, salīdzinot ar šīm lielvalstīm, bet 5 miljoni eiro ir daudz vairāk nekā nekas. Vismaz, runājot par šo izcilības programmu, par tiem atlētiem, kas šobrīd ir LOV sastāvos un gatavojas Tokijas olimpiskajām spēlēm, šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs.

Sasummējot visu kopā, no finansiālās puses Latvijas atlētiem, kuri nopietni gatavojas startam olimpiskajās spēlēs Tokijā 2021. gadā un arī ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā 2022. gadā, atliek tikai mērķtiecīgi strādāt un gatavoties, kā arī iespēju robežās plānot savus tuvākā laika sacensību kalendārus. Ja mēs runājam par vasaru, ir jārunā arī par ziemu, jo no novembra faktiski visos sporta veidos sākas atlase Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm.

Vai redzat arī kādu pozitīvo apstākli atcelto Tokijas olimpisko spēļu sakarā?

Atsevišķiem atlētiem šis ir noderīgs papildu laiks, lai mierīgā gaisotnē tiktu galā ar tiem savainojumiem un traumām, kas tika iegūtas vēl iepriekšējā sezonā. Tagad atliek traumas sadziedēt, koncentrēties un raudzīties Tokijas olimpisko spēļu virzienā.

Ar kādu skatu Latvijas Olimpiskā vienība raugās nākotnē tās attīstības perspektīvā?

Latvijas Olimpiskā vienība neapšaubāmi ir garants atlētiem un liels palīgs sporta veidu federācijām sportistu sagatavošanās procesā. Kopš Olimpiskās vienības izveides 1994. gadā kopumā nozīmīgākajiem startiem esam palīdzējuši sagatavoties vairāk nekā 900 sportistiem. Jā, ne visi ir sasnieguši savu augstāko mērķi – dalību olimpiskajās spēlēs un cīņu par godalgotām vietām, bet jebkurā gadījumā ar cienīgiem startiem starptautiskās arēnās ir izdevies šos startus nodrošināt. Mums ir izdevies attīstīties – mums šobrīd strādā divas pilnvērtīgas sporta funkcionālās diagnostikas laboratorijas, mums ir pilnībā atjaunots sporta rehabilitācijas bloks, un mūsu komandā strādā savu nozaru profesionāļi, taču pie tā apstāties negribam.

Pateicoties arī Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvai, vēlamies atjaunot diskusiju par visas Mežaparka sporta bāzes tālāko attīstību, veidojot to par nopietnu treniņu centru ne tikai individuālo sporta veidu sportistiem, bet arī sporta spēlēm un nacionālajām izlasēm. To esam ierakstījuši LOV attīstības stratēģijā. Latvijas Olimpiskajai vienībai un sporta centram "Mežaparks" ir jākļūst par augstas klases sportistu sagatavošanas un medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanas centru.