Aizliegtais auglis un zīmols, kuru zina visi: par olimpisko spēļu simboliem un to lietošanu ikdienā

Stāsts par pieciem apļiem

Kad parādījās olimpiskajā karogā redzamais un tagad ikvienam pazīstamais olimpisko spēļu simbols – pieci dažādas krāsas apļi, kuri, kā pieņemts uzskatīt, simbolizē piecas pasaules daļas?

Man grūti nosaukt precīzu datumu, kurā olimpisko spēļu tradīcijas atjaunotājs, mūsdienu olimpisko spēļu rīkošanas iniciators, barons Pjērs de Kubertēns šo kombināciju noformulēja. Visiem attīstības posmiem vislabāk izsekot Olimpiskajā muzejā Lozannā. Ir viedoklis, ka pati apļu ideja ir ņemta no Senās Grieķijas. Tad tie gan atšķīrušies skaita ziņā un bijuši izvietoti vienā rindā, bet pašreiz zināmā kombinācija – trīs apļi augšā, divi apakšā – ir tapusi vēlāk. Piemēram, 1936. gada Berlīnes olimpisko spēļu emblēmā apļi bija gandrīz vienā rindā zem ērgļa, lai gan karogā jau bija tagad pazīstamais apļu izvietojums. Modernās olimpiskās kustības sākumposmā attieksme pret olimpisko simbolu, tostarp olimpisko apļu, izmantošanu kopumā bija elastīgāka un lielāku dažādību pieļaujoša.

Vispār, šķiet, jāsāk ar to, ka par olimpisko apļu pirmo vairāk vai mazāk publisko izmantošanu pilnīgi viennozīmīga viedokļa nav. Olimpisko spēļu vēsturnieku aprindās tiek minēti vairāki datumi, vecākais Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) arhīvā atrodamais dokuments ir datēts ar 15. jūliju, taču par gadu gan šādu šaubu nav – tas ir 1913. gads, turklāt apļi parādās uz vēstules barona Pjēra de Kubertēna kolēģim, SOK loceklim, Šveices baronam Godfruā Žanam Anrī Luī de Blonē (Godefroy Jean Henri Louis de Blonay). Paraugoties uz vēstulēm, šķiet, ka apļu kontūras uz veidlapas attēlotas tipogrāfiski vai ar spiedogu, taču izkrāsotas ar roku – ar krāsainajiem zīmuļiem. Apļi to sākotnējā attēlojumā izvietoti kompaktāk uz horizontālās ass (simbola attīstību gadu gaitā vislabāk var aplūkot šeit: ).

Arī par to, kādi bija barona de Kubertēna iedvesmas avoti apļu dizainam, eksistē ne viens vien vēsturiski vairāk vai mazāk pamatots viedoklis. Kā raksta Karls Lennarcs (Karl Lennartz), Pjēra de Kubertēna redzes lokā varēja būt nonākusi "Dunlop Pneumatic Tyre C." reklāma 1896. gada žurnālā "Radfahr-Chronik". Reklāmā attēloti četri kontinentus simbolizējoši eņģeļi, kas tur piecas visai atpazīstamā veidā savienotas velosipēdu riepas. (Pats barons de Kubertēns minēts citā šajā žurnālā ievietotā velosipēdu firmas reklāmā kā references klients.) Ir arī atsauces uz Francijas sporta savienību "Union des Sociétés Françaises des Sports Athlétiques" (USFSA), par kuras ģenerālsekretāru Kubertēns kļuva 1890. gadā un kuras logotipu, kas sastāv no diviem savītiem apļiem, viņš esot izveidojis.

Protams, netrūkst arī leģendām apvītu stāstu par ideju smelšanos Grieķijā, taču tie, visticamāk, atstājami vakariem, kas īsināmi pie kamīna mazbērnu kompānijā. Lai gan, kā tas bieži mēdz būt, katrā pasakā ir arī daļa patiesības – Grieķijā, netālu no Delfu stadiona, tiešām ir atrodams aptuveni metru augsts akmens altāris ar tajā iegravētiem olimpiskajiem apļiem – tādiem, kādus tos pazīstam mūsdienās. Tas ir tā sauktais Karla Dīma akmens. Karls Dīms (Carl Diem), 1936. gada Berlīnes olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītājs, vēlējās nogādāt olimpisko uguni no tās iedegšanas vietas Olimpijā uz Olimpisko stadionu Berlīnē ar pieturu Delfu vēsturiskajā stadionā. Delfos notika teatralizēta grieķu lāpnešu ceremonija, kurai kā rekvizīts tika izgatavots šis akmens... kurš pēc ceremonijas vienkārši tur palika.

Pavisam oficiāli un publiski olimpiskie apļi un olimpiskais karogs tika izmantoti Olimpiskajā kongresā, SOK sesijā un olimpisko spēļu atjaunošanas 20. gadadienas svinībās 1914. gadā Parīzē, kļūstot par nenoliedzamu un globāli atpazīstamu olimpiskās kustības simbolu.

Šie apļi tiešām simbolizē piecas pasaules daļas?

Noteikti gandrīz visi ir dzirdējuši “piecu kontinentu” skaidrojumu, kā arī šā viedokļa precizējumu, kas ataino oficiāli pausto Kubertēna un SOK viedokli: apļi nesimbolizē vis katrs kādu konkrētu kontinentu, bet gan tos visus kopā, un apļu krāsas (kā arī olimpiskā karoga baltā fona krāsa) – visas pasaules valstis, kuru karogos šīs krāsas iekļautas.

Taču ir arī viedoklis (tiesa gan, zinātniski nepamatots), kas saista piecus olimpiskos apļus ar piecām olimpiskajām spēlēm (piektās olimpiskās spēles notika Stokholmā 1912. gadā) un Kubertēna plānu pievienot pa aplim uz olimpiskā karoga, līdz tas viss būtu noklāts ar krāsainiem apļiem, kas katrs simbolizētu kādas olimpiskās spēles. Pirmais pasaules karš esot izjaucis šo Kubertēna plānu, VI olimpiskās spēles netika svinētas, un VII olimpiskajās spēlēs Antverpenē 1920. gadā olimpiskais karogs un pieci olimpiskie apļi jau simbolizēja visas pasaules vienotību, tiecoties pēc olimpiskajiem ideāliem. Starp citu, pēc šīm spēlēm olimpisko karogu, saderējis ar savu draugu un uzrāpjoties karoga mastā, uz 77 gadiem “aizņēmās” un savā koferī noglabāja ASV olimpietis, daiļlēcējs Heigs Prīsts (Hal Haig “Harry” Prieste). Antverpenes olimpisko spēļu karogs pēc informācijas precizēšanas un nepieciešamajām formalitātēm tika svinīgi atdots SOK tās sesijas laikā 2000. gadā Sidnejā. Kā šādos gadījumos saka – the rest is history.

Tiesības uz simboliem

Cik dzirdēts, mūzikā pirmās autortiesības parādījās pagājušā gadsimta vidū. Kad tiesības uz olimpisko zīmolu ieguva SOK un nacionālās olimpiskās komitejas?

SOK tiesības izmantot olimpiskos apļus faktiski ieguva to radīšanas brīdī – tieši nepieciešamība pēc vienota olimpiskās kustības un Starptautiskās Olimpiskās komitejas simbola bija viens no iemesliem, kas lika baronam de Kubertēnam “ķerties pie zīmuļiem”. Par nosacītu “pagrieziena punktu” iespējams uzskatīt 1957. gadu, kad SOK apstiprināja olimpisko apļu mūsdienīgo dizainu, kas nedaudz atšķiras no Kubertēna oriģināla. Nacionālajām olimpiskajām komitejām tiesības izmantot olimpiskos īpašumus, tostarp olimpiskos apļus, sniedz Olimpiskā harta. Tāpat tajā noteikts arī nacionālo olimpisko komiteju pienākums šos olimpiskos simbolus aizsargāt. Noteikti jāpiemin Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Nairobi līgums, kam šobrīd pievienojušās 52 valstis un kas paredzēts Olimpiskā simbola aizsardzībai. Papildus minētajam katrā valstī olimpisko īpašumu aizsardzības nianses nosaka vietējais preču zīmju un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības regulējums.

Jums te pie sienas ir dokuments – 1991. gadā!

Jā, atjaunotā Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) olimpiskos īpašumus drīkst izmantot kopš 1991. gada – tajā brīdī, kad nacionālā olimpisko komiteju atzīst SOK, tā saņem tiesības, veidojot savu emblēmu, izmantot olimpiskos apļus. Šādas emblēmas katrai olimpiskajai komitejai var būt divas – institucionālā un komerciālā.

Ar ko tās atšķiras?

Saskaņā ar SOK viedokli institucionālā emblēma tiek izmantota pašas nacionālās olimpiskās komitejas apzīmēšanai, savukārt komerciālā vairāk ir izmantojama kā preču zīme darbā ar atbalstītājiem, projektiem, pasākumiem, olimpiskajām komandām un tamlīdzīgi. Šādas emblēmas pirms to reģistrēšanas kā preču zīmes attiecīgajā valstī ir jāsaskaņo ar SOK, ko mēs, protams, esam izdarījuši. Mūsu institucionālajā emblēmā ir nolasāmas gan Latvijas karoga attiecības un krāsa (tāpēc emblēmas izmantošana ar tukšu segmentu nav pieļaujama, tam ir jābūt baltam), gan skrejceļa simbolika, gan LOK abreviatūra. Mūsu komerciālo emblēmu redzam attēlotu, piemēram, uz olimpiešu tērpiem.

Atminamies, cik liels skandāls izcēlās vienās spēlēs, kuru sponsors bija "Coca Cola", kad Surinamas peldētājs, kurš uzvarēja 100 metru peldējumā uz muguras, apbalvošanas ceremonijas laikā novilka jaku, un uz krekla bija skaists uzraksts "Pepsi Cola". Par to viņam gandrīz atņēma zelta medaļu.

Tas principā būtu tikai pareizi. Cilvēks, kas šādi rīkojas, pirms tam ir parakstījis dalības nosacījumus, apzinās, ko dara.

Droši vien viņš arī apzinās, cik viņam samaksās "Pepsi Cola"...

Protams, komerciāla interese par olimpiskajām spēlēm ir ļoti liela, un tikpat liela ir arī interese popularizēt tajās savu zīmolu, neko par to nemaksājot olimpiskajai kustībai un pašu olimpisko kustību neatbalstot. Tāda tendence diemžēl ir, lai gan Latvijā pēdējos gados situācija uzlabojas, cilvēki ir kļuvuši izglītotāki par SOK un LOK simbolikas izmantošanu. Tomēr ir pāris gadījumu gadā, kad mums jāreaģē. Konkrētus uzņēmumus nesaukšu, bet ir bijis, piemēram, ēdināšanas iestādes “olimpiskais piedāvājums”.

Vai tad LOK var piesieties arī vārdam?

Protams. Starptautiski un arī Latvijā kā plaši pazīstama preču zīme tiek aizsargāts viss, kas ir “olimpisks”, “olimpiskais” – kas izmanto šo vārda sakni un ir tieši skaidrā sasaistē ar olimpiskajām spēlēm un olimpisko kustību. Mēs visdrīzāk nepārmetīsim nevienam, kurš kaut ko dara saistībā ar Olimpa kalnu un kāpšanu tajā, nedz Olimpa dievu pieminēšanu, taču personai, kura tādā vai citādā veidā mēģinās radīt iespaidu, ka tā ir saistīta ar olimpisko kustību vai olimpiskajām spēlēm, bet patiesībā tāda nav, mums gan būs kas sakāms.

Ja LOK noslēdz līgumu, piemēram, ar kādu vietējo ēdināšanas uzņēmumu, vai jums tas ir jāsaskaņo ar SOK?

Attiecībā uz to, kā mēs šeit uz vietas risinām jautājumus, mums šis saskaņojums nav nepieciešams. Ar vietējo ēdināšanas uzņēmumu lieta būtu bijusi interesanta, ja tas būtu noticis vēl nesen, kad olimpisko kustību atbalstīja McDonald’s. Mums nav tiesību slēgt līgumus ar uzņēmumiem, kuri darbojas tajās pašās darbības sfērās, kurās SOK sadarbības partneri. Ja tā ir banka vai, piemēram, mūsu ģenerālsponsors – mobilo sakaru operators LMT, šis tirgus segments ir brīvs no SOK puses, līdz ar to mums nekādi saskaņojumi nav nepieciešami.

Visu lieko – aizlīmēt!

Pasaulē ir ļoti daudz sporta inventāra ražotāju. Olimpiskajās spēlēs, īpaši peldēšanā, var redzēt, ka sportistiem pat cepurītes ir nolīmētas ar skoču, lai nevar redzēt ražotāju...

Par lielu nožēlu, tas ir vai nu tāpēc, ka konkrētajam sportistam vai viņa nacionālajai olimpiskajai komitejai, vai nacionālajai federācijai nav pārāk labu kontaktu ar ražotāju, vai arī ražotājs pats ir bijis nedaudz nolaidīgs. Tas, cik liels ražotāja logotipa izmērs var būt uz katras sportista ekipējuma vienības, ir skaidri zināms jau vairākus gadus pirms spēlēm, ir speciālas SOK vadlīnijas, kas tiek izplatītas, tostarp starptautiskās sporta preču ražotāju federācijas biedriem; šīs federācijas biedri ir visas lielākās starptautiskās sporta preču ražotājkompānijas un to meitaskompānijas. Ja tām ir jāizgatavo preces, kas tiks izmantotas olimpiskajās spēlēs, tās skaidri zina, ka to logotips nedrīkst pārsniegt, teiksim, 30 kvadrātcentimetrus uz vienas ekipējuma vienības konkrētā vietā plus viens tehnoloģiskais nosaukums. Ja atlēts ir atbraucis uz olimpiskajām spēlēm ekipējumā, kas ir bijis paredzēts vienkārši tirdzniecībai un kam ir lielāks skaits logotipu un to izmērs, viņam nākas saskarties ar SOK pārstāvjiem, kas uz viņu paraugās un saka: dārgais draugs, nāc šurp, mēs tev aizdosim nedaudz līmlentes.

Vai lielās sporta preču kompānijas maksā Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai?

Šīs kompānijas – nē, tās nav SOK oficiālo TOP partneri. Ir nosacīti partneri, no kuriem pati SOK iegādājas formas. Manuprāt, tas ir pareizi, jo šis tomēr ir ļoti sensitīvs moments. Ja kādam sporta preču ražotājam, kompānijai, kas tā vai citādi un tomēr ļoti tieši ir iesaistīta olimpisko spēļu norisē – jo ekipējums būs nepieciešams katram sportistam –, būtu kāda priekšrocība, to pārējās kompānijas uztvertu kā negodīgu jau pašā saknē.

Kādas ir sportistu olimpiešu tiesības reklamēties spēļu laikā?

Tā ir pēdējā laikā plaši izskanējusi tēma. Laikā, kas nav olimpisko spēļu laiks, ja šis sportists neizmanto olimpisko simboliku un nesaka, ka panākumi gūti, pateicoties šim zīmolam, viss ir kārtībā, viņš joprojām var būt olimpietis, un drīkst norādīt, ka viņš ir, teiksim, olimpiskais čempions.

Ko mēs tādā gadījumā darām ar tiem olimpiešiem, kam uz ķermeņa ir uztetovēti olimpiskie apļi?

Šādā gadījumā der ķermeni nosedzošs apģērbs. Uz ķermeņa jebkādā veidā uzlikto – uztetovēto, uzlīmēto, uzzīmēto – preču zīmju vai zīmju, kas tādas atgādina, demonstrēšana ir aizliegta. Ja olimpiskie apļi ir tev uz rokas tāpēc, ka tu esi bijis olimpiskajās spēlēs un gribi piedalīties reklāmā, roka ir jānosedz vai arī ir darbs fotošopam. Tiesības šādus tetovējumus demonstrēt reklāmās ir ierobežotas.

Tātad pavisam droši olimpisko simboliku var izmantot tikai karikatūrās?

Karikatūras ir atsevišķa tēma, atsevišķs regulējums. Gan karikatūras, gan redakcionāli nolūki, teiksim, ziņojot par kādu notikumu, sniedz iespējas šos simbolus izmantot.

Vai dažādu skolēnu olimpiāžu nosaukumi, piemēram, fizikas olimpiāde, ir ar jums saskaņoti?

Tas ir mūsu vēsturiskais mantojums. Atsevišķās valstīs ir tradīcija atsevišķus pasākumus saukt par olimpiādēm. SOK uz to raugās iecietīgi. Kad Latvijā notika pasaules koru olimpiāde, rīkotāji vērsās pie mums, un saskaņojums tika sniegts.

Ja olimpietis ir nofotografējies pie olimpiskajiem apļiem, viņš šādu fotogrāfiju drīkst likt feisbukā?

Drīkst, bet viņš nedrīkst vienlaikus pateikt paldies saviem atbalstītājiem par to, ka ir nonācis olimpiādē olimpisko spēļu laikā.

Visam feisbukam taču nevar izsekot...

Es viens nevaru, taču olimpisko spēļu laikā SOK kopā ar saviem IT partneriem veic visu lielāko sociālo tīklu, visa globālā tīmekļa monitoringu. Olimpiešu nav nemaz tik daudz – trīs vai vienpadsmit tūkstoši, atkarībā no tā, vai tās ir ziemas vai vasaras spēles. Tiek arī monitorēts, vai olimpieši paralēli tam, ka viņi piedalās olimpiskajās spēlēs, neveic žurnālistu pienākumus; tas arī ir aizliegts. Tu vari runāt par to, kā tev gāja sacensībās, bet nedrīksti darboties kā reportieris no sacensību vietas, piemēram, nodrošināt tiešraidi.

Kādi ir bijuši lielākie ar slaveniem olimpiešiem saistīti skandāli reklāmas noteikumu pārkāpšanas sakarā?

Bija gadījums ar divdesmittrīskārtējo olimpisko čempionu, ASV peldētāju Maiklu Felpsu – "Louis Vuitton" kampaņas attēli, kuros viņš sēž kopā ar deviņkārtējo olimpisko čempioni sporta vingrošanā Larisu Latiņinu. Attēli it kā bija paredzēti publicēšanai 2012. gada 16. augustā – pēc 2012. gada Londonas olimpisko spēļu lieguma termiņa (no 18. jūlija līdz 15. augustam) beigām. Taču tīmeklī tie parādījās 13. augustā, tātad divas dienas pirms lieguma termiņa beigām. Sportistam būtiskas sankcijas piemērotas netika, taču gadījums guva diezgan plašu rezonansi. Felpsa arguments bija – viņš to neesot saskaņojis. Taču šādas situācijas nav identiskas. Ir jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp paša sportista vēlme veikt šādu pārkāpumu, izraisītā publicitāte, kas šādu pārkāpumu padara nopietnāk vērtējamu.

Kas tagad ir SOK galvenie partneri?

TOP (The Olympic Partners) partneru programmas budžeta komentēšana gan nav manā kompetencē. No Latvijā labāk pazīstamajiem partneriem – "Toyota", "Coca-Cola", "Bridgestone", "Samsung", "Panasonic", "Procter & Gamble", "Intel", arī "Visa", "General Electric" un "Omega", ir arī programmatūras izstrādes kompānija, kuru mēs Latvijā faktiski nezinām – "Atos", ķīmiskās rūpniecības kompānija "Dow Chemical". SOK nesen ir noslēgts līgums ar "Alibaba" grupu, kas ir milzīgs koncerns, kā arī pasaules lielāko apdrošināšanas kompāniju "Allianz", kas iekļausies TOP programmā no 2021. gada. Faktiski šajā TOP partneru programmā SOK cenšas iesaistīt pasaules vadošos uzņēmumus katras industrijas sektoros, tā apliecinot gan sev, gan viņiem, ka SOK ir unikāla, viena un ar savu sporta notikumu vadošā pasaulē.

Vai SOK līgumus slēdz uz vienu olimpisko ciklu vai arī uz garākiem laika periodiem?

Ir arī uz garākiem periodiem, bet pamata mērvienība tiešām ir olimpiskais cikls. Ir tā sauktie TOP mārketinga līgumi, kam atbilstoši šī sadarbība notiek. Protams, ar katru partneri sarunas ir individuālas. SOK orientējas uz ilgtermiņa sadarbību, un arī jaunie, agresīvie tirgus dalībnieki, tostarp minētā "Alibaba", tādā ir ieinteresēti. Domāju, mēs vēl redzēsim, kā šādu partneru ietekmē mainās arī olimpiskās spēles.