Elvis, rokenrols un zilā žakete - trīs slaveni hokeja vārtsargi analizē mūsu dimantu Merzļikinu

Tiesa, Merzļikina debija NHL iznāca briesmīgāka, nekā kāds to spēja iedomāties. Pitsburgā “pingvīni”, ieskaitot Teodoru Bļugeru, viņa vārtos meta iekšā, kā vien gribēja. No zilās līnijas, starp kājsargiem, ar rikošetu, no labā iemetiena punkta, no kreisā. Turklāt metienu bija ārkārtīgi daudz – četrdesmit. Šur tur septiņi uzskata par laimes skaitli, bet ne jau hokeja vārtsargi par ielaistajām ripām vienā mačā. Hokeja apskatnieki abpus okeānam nu varēja raidīt savas kritikas bultas: ja šis ir pats labākais ārpus NHL spēlējošais vārtsargs, tad kādi gan ir tie pārējie? Oktobris, novembris un decembris Merzļikinam pagāja, krājot NHL zaudējumu buķeti. Visos desmit mačos, kad vien mūsējais bija ticis Blue Jackets vārtos, Kolumbusas klubs obligāti zaudēja. Tās gandrīz visas bija izbraukuma spēles Pitsburgā, Čikāgā, Sentluisā, Monreālā, Vinipegā, Kalgari un Otavā, un šo faktu hokeju mīloša tauta Latvijā izmantoja kā argumentu Merzļikina aizstāvībai. Tak iedod, treneri Tortorella, mūsu puikam kādu mājas spēli! Lai viņš var izjust uzvaras garšu, lai pierod pie NHL! Bet Tortorella Kolumbusas mājas spēlēs vārtos lika somu Jonasu Korpisalo, izbraukumā ļaujot pie kārtējā puna tikt Elvim. Kā lai latvju fans te nesāk runāt par somu mafiju Kolumbusā: loģiski, ka visas labākās cīņas pienākas kluba ģenerālmenedžera Jarmo Keskalainena tautietim! Kurš, kā par nelaimi Latvijai, ķēra daudz, atvairīja visu, ko varēja, ar savu drošo un pārliecinošo darbību izpelnoties uzaicinājumu uz All Stars maču.

Problēmu sakni meklējot

Analizēt amata brāļa veikumu tobrīd piedāvājām mūsu hokeja “mūrim” Arturam Irbem: “Elvis tika aicināts uz NHL agrāk, bet viņš nospēlēja savu laiku Šveicē un pateica: tagad esmu gatavs. Viss notika pēc Elvja noteikumiem un ar domu, ka viņš fārmklubā nespēlēs... Viņam noteikti būtu bijis jāsāk ar fārmklubu. Ja viņš NHL censtos iekļūt pirms diviem gadiem, iespējams, Korpisalo viņš jau būtu nokodis. Un varbūt Bobrovskis jau pagājušajā sezonā būtu aizmainīts uz citu komandu. Un varbūt Elvis sāktu spēlēt NHL jau pagājušajā sezonā. Tur ir ļoti daudz sīku nianšu, bet Elvis sevi redz tikai un vienīgi kā NHL vārtsargu. Zinu, ka viņš savu mentālo pārliecību nezaudēs, bet drusku iedragāts tās korpuss bija. Ļoti daudz mentālā un vārtsarga darba tur vēl ir Elvim. Ne tikai tehniski skatīties video, bet arī izprast, ko Elvis domā tajās situācijās. Varbūt viņam vajadzēs vismaz vienu vai divas spēles, lai sajustu to garšu. Katra spēle ir svarīga, un, reāli, auklēties neviens neļaus ilgi, jo komandai ir jāuzvar.” Pēc Irbes domām, Elvis pirmajās spēlēs bija atstājis pārāk daudz brīvu vietu metieniem, kas būtu viena no galvenajām lietām, pie kā jāstrādā.

“Elvis uz Ameriku devās ar Keskalainena devīzi, ka viņš ir labākais NHL nespēlējošais vārtsargs,” savs skaidrojums ir Latvijas izlasē un Rīgas Dinamo vārtus sargājušajam Edgaram Lūsiņam. “Viņš NHL iekarošanu sāka agresīvi, bet tikai tāpēc, ka pats bija izsaucis uz sevi uguni. Šestjorkins arī šogad aizbrauca uz Ameriku, bet par viņu neviens neko nerunā, tāpat aizbrauca Vasiļevskis, par Samsonovu Vašingtonā neviens neko nezina, jo viņi gāja drošo ceļu caur AHL, – trīs gadi un tad tu būsi gatavs. Elvis NHL iesoļoja pa parādes durvīm – ar vienvirziena līgumu, kuru jau pērngad juridiski atspēlēja. Tāpēc visi viņam pievērš tādu uzmanību, jo Elvis taču ir apgalvojis, ka gatavs NHL. Nu visi pieprasīja: “Rādi, rādi!” Un sāka viņam skatīties uz pirkstiem. Elvis pats saprata, ka tas ir par traku, un pirmos viņš “norubīja” žurnālistus. Kā tu vari zināt, kā jāspēlē NHL, ja tur nekad neesi spēlējis? Kā jāuzvar NHL, ja nekad neesi uzvarējis? Irbes grāmatā nav rakstīts, kāda ir uzvaru metodika NHL... Elvim pašam uz savas ādas un ar savu pieredzi un kļūdām bija jāiziet šis posms, un, kad viņš saprata, ka tas ābols nav indīgs, viss nostājās savās vietās. Par Elvi kā vārtsargu nebiju satraucies, bet drīzāk par amerikāņu manieri karināt makaronus uz ausīm. Man vienubrīd likās, ka viņi iemainīs Elvi pret Džimiju Hovardu. Kolumbusai bija interese par vārtsargu veterānu, jo viņiem taču visupirms vajag rezultātu. Sākumā viņi Elvim iespēju iet vārtos deva avansā, taču katrs nākamais zaudējums viņu attālināja no NHL. Pēc ceturtā vai piektā zaudējuma nelikās vairs labi, jo cik tad ilgi Tortorella ļaus Elvim zaudēt? Automātiski – ar viņu vārtos tikai zaudējums...”

“Man liekas, ka Elvim nebija mentālu problēmu iejusties komandā un NHL,” pārliecināts ir vecā Dinamo vārtu sargātājs 19 sezonu garumā Mihails Vasiļonoks. “Viņš tomēr ir ļoti komunikabls cilvēks. Jā, viņš Lugāno bija pieradis būt pirmais vārtsargs, un tikai uz tādu lomu viņš bija gatavs arī Kolumbusā. Katri vārti, ko viņš ielaida tad, kad Elvim atļāva aizvietot Korpisalo, viņa pašapziņu tikai grāva. Ar atpakaļskatu nevaru pateikt, kas būtu noticis, ja soms nedabūtu traumu... Nu, Elvis bija pirmais, vienīgais – tā bija tā loma, uz kuru viņš gatavojās. Un nospēlēja to perfekti. Viņš vienmēr un visur grib būt pirmais un spēlēt pilnīgi visas spēles! Rudens mačos viņš bija jau pieradis pie NHL, kur atšķirībā no Šveices ir cits spēļu grafiks, garāki pārlidojumi, un arī ripas NHL laukumos atlec mazliet citādāk nekā Eiropā. Pats par to esmu pārliecinājies, spēlējot Monreālā, arī vietas aiz vārtiem NHL ir mazāk nekā Eiropā. Malacis Elvis!”

Tikai pirmais!

“Ir spēlētāji, kuri ir radīti NHL otrā vārtsarga lomai. Viņi var sēdēt un gaidīt savu iespēju. Viņi priecājas, ka viņiem ir iespēja tur atrasties. Viņi pat negrib tos lielos prožektorus, nevēlas spēlēt visas spēles. Viņiem pietiek ar mazumiņu. Viņi ir priecīgi, ka uz viņiem netiek izdarīts spiediens,” savā NHL pieredzē dalās Irbe. “Esmu šādus puišus sastapis. Ir dažādas mentalitātes. Elvis nav tāds, viņš grib būt pirmais. Elvim bija neizpratne, kā rīkoties šādā situācijā, kad viņam priekšā ir pirmais numurs. Viņam bija jāpierāda sevi apstākļos, pie kādiem viņš nav pieradis. Viņam bija jāsēž un jāgaida. Un tā nav viņa mentalitāte.”

Elvis allaž grib būt pirmais, bet te kaut kāds soms to viņam maisa... Nav labi sāncensim novēlēt nelaimi, taču Korpisalo savainojums dāvāja lielo iespēju Merzļikinam.

“Kārtējo reizi pierādījās tas, ka NHL bieži vien tiek dotas arī otrās iespējas,” no savas pieredzes zina Irbe. “Elvim šī bija otrā iespēja. Varbūt tā pat bija pēdējā iespēja, lai uz viņu arī turpmāk skatītos kā uz potenciālo pirmo numuru. Elvis tagad ļoti labi izmanto situāciju, jo samazinājās konkurence, kamēr Korpisalo ir traumēts. Es pat nezinu, vai viņš citādāk māk. Būt otrajam vārtsargam – tas ir pavisam cits un ļoti smags darbs. Viņam ir pirmā vārtsarga mentalitāte, to var redzēt – kā viņš izturas un kā runā."

Kas notiks, kad atgriezīsies Korpisalo? Kad vēl Elvis nebija izšāvis savu rekordu sēriju, Kolumbusas kluba vadība runāja, ka Korpisalo vienalga paliks pirmais.

Vārtsargu duelis

“Statistikā vienmēr var atrast kaut kādu loģiku, tāpat ir skaidrs, ka neviens treneris neatteiksies no vārtsarga, ar kuru komanda uzvar, turklāt šie trenera izteikumi par Korpisalo bija pirms laba laiciņa, pēc Elvja pirmās sausās spēles,” kā vienmēr savs skats uz notikumiem ir Lūsiņam. “Es domāju, ka būs tā: Elvis turpinās sargāt vārtus, bet, ja klubam vajadzēs samainīt vārtsargu, tad šāda iespēja būs. Jāskatās, vai Kolumbusai joprojām būs interese par šo vārtsargu veterānu, kā viņiem pietrūkst drošībai. Zinām, ka Tampabeja nopirka Nabokovu tikai tādēļ, lai Vasiļevskis varētu izaugt. Tāpēc klubi grib veterānus: tāds “neēd nost” pirmo vārtsargu, bet dod drošību, ja pirmajam uz kādu laiciņu spēle neaiziet. Kolumbusā gan Elvis ir ķērājs, gan Korpisalo ir ķērājs. Davai, braucam divjūgā! Minesota Sergeja Žoltoka laikā ar diviem vienādi labiem vārtsargiem aizspēlējās līdz Stenlija kausa pusfinālam. Spēlēja abi vārtsargi un visu sezonu mācēja nospēlēt. Šobrīd ir jautājums, vai Korpisalo ir gatavs ķert visu to pašu, ko ķēra tad, kad Elvis neķēra. Un vai Elvis ir gatavs ķert, kad atgriezīsies Korpisalo. Man liekas, ka tagad Elvis ir gatavs noķert vairāk no tā, ko viņš pirms tam neķēra. Viņš nu ir pavilcis bikses augstāk: “Es arī esmu spēlētājs!” Principā, labi ir abiem, un varbūt no sportiskā viedokļa abi divi šobrīd ir gatavi savā starpā kosties, tādējādi dzenot viens otru uz priekšu. Ja treneris grib, lai ir konkurence, un tas izdosies, viņiem abiem ir nākotne NHL. Korpisalo arī tikai pirmo sezonu izbauda pirmā vārtsarga priekšrocības, bet Elvim šobrīd ir vienkārši kliedzoša statistika. Nu, nevar tikai ar Laimes mātes palīdzību nostāvēt piecas spēles uz nulli! Varbūt Pitsburgas “pingvīnos” vai Vašingtonā Elvis tik labi neizceltos, jo tur grib vairāk uzbrukt, bet Kolumbusa ir brends, kas labi spēlē aizsardzībā. Perfekta komanda!

Elvim ir arī Boba Hārtlija Latvijas izlase, no aizsardzības, ar drošu spēli viduszonā. Tas nav totālais Brazīlijas futbols, kad viegli iesit piecus vārtus. Elvis ar saviem metieniem tiek galā. Kas notiks Kolumbusā? Mums visiem būs interesanti sekot līdzi Merzļikina un Korpisalo duelim, bet tas būs līdz brīdim, kamēr kādam nebūs jāparaksta lielais līgums. Bišops un Vasiļevskis arī labi sadzīvoja, līdz pienāca brīdis, kad Bišops varēja parakstīt lielo līgumu, bet Vasiļevskis turpināja pelnīt tikai pusotru miljonu. Kamēr Elvis un Korpisalo katrs pelna miljonu, pusotru vai divus, viņi abi var palikt Blue Jackets. Visticamāk, ka tā arī būs. Karsti kļūs tad, kad “piķis” sāks spēlēt savu lomu.”