Latvijas Hokeja federācija naudas trūkuma dēļ apsver atteikšanos no jaunatnes izlasēm
Nebijis finanšu iztrūkums pirms 2019./2020. gada sacensību sezonas skāris Biatlona, Bobsleja, Hokeja, Kamaniņu sporta, Slēpošanas un Slidošanas federācijas. Kopumā runa ir par 1 173 829 eiro, kuru deficītu bez valsts atbalsta, izmantojot pārējos federācijām pieejamos finansējuma avotus, kā sadarbības partneri, sponsori vai Starptautiskās federācijas, vairs neesot iespējams dzēst. Interesanti, ka pamatīgas problēmas skārušas arī divus no populārākajiem sporta veidiem Latvijā, kam nereti ir vislielākais līdzjutēju atbalsts un uzmanība, – hokeju un bobsleju.
Tā kā nevienai no federācijām nav pieejami pat 80% no sezonas pilnvērtīgai sākšanai nepieciešamā finansējuma, tad pat nezinātājam skaidrs, ka labi tas beigties nevar.
Bobsleja nebeidzamā cīņa
“Mēs cīnāmies visu laiku,” Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis gan uzsver, ka cīņa par izdzīvošanu finansiālajos jautājumos ir ikdiena jau gadiem. ''Sports nav novērtēts. Šī niša nekad nav bijusi pienācīgi novērtēta. Nekad.''
“Vienmēr kaut kādi neparedzētie gadījumi, un tā tālāk, un tā tālāk,” situāciju raksturo LBSF ģenerālsekretārs, kura pārstāvētajai federācijai trūkst teju 159 tūkstoši eiro. ''Viss, kas notiek, notiek entuziasma līmenī.”
Šobrīd izveidojusies paradoksāla situācija, kad aizkļūšana līdz iespējai plūkt laurus ir tieši tas, kas šobrīd nonācis zem jautājuma zīmes. Finanšu iztrūkums nozīmē, ka nepietiek līdzekļu sagatavoties un piedalīties sacensībās, tomēr federācijām nav iespēju ieturēt domīgu pauzi, līdz samilzusī problēma atrisināsies pati no sevis.
Hokejam jāatsakās no panākumiem?
Lai ar to visu nebūtu gana, kad izdodas gūt panākumus, tie arī atkal palielina izdevumu izmaksas. Tieši šāda situācija pie vairāk nekā 619 tūkstošus eiro liela deficīta pirms sezonas sākuma novedusi Latvijas Hokeja federāciju (LHF), kur līdz ar rezultātu uzlabošanos attiecīgi samazinājies valsts finansējuma apjoms.
''Es domāju, ka visi ir pamanījuši, ka visiem ir liels prieks par nacionālo vīriešu izlasi, kuras sniegums katru gadu uzlabojas. Bet tas prasa finanšu ieguldījumus,’' saka LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.
"Ja pirms četriem, pieciem gadiem Latvijas izlase brauca uz Pasaules čempionātu cīnīties par palikšanu A grupā, tad mēs tagad trīs gadu laikā esam mainījuši gan darba stilu, gan filozofiju, gan treneru kolektīvs strādā vairāk un labāk. Mēs braucam tur cīnīties par augstām vietām. Tas prasa ievērojami lielākus līdzekļus visā,’' skaidro Koziols. ''Mēs netērējam naudu lidojot luksusa klasēs, mēs lidojam normālās ekonomiskajās klasēs, tērējam tikai uz nepieciešamības lietām. Spēlējam A divīzijā, un labi spēlējam - tas prasa vairāk naudu, nekā tas bija pirms četriem, pieciem gadiem.’’
Lai arī no sponsoru puses hokejam atbalsts esot pietiekošs, jau minētā uzņēmumu ienākumu nodokļu (UIN) reforma atstājusi iespaidu arī uz šī sporta veida federācijas rocību: ''Mēs katru gadu valstij stāstām, cik mums vajag finansējumu. Mēs prasām valstij naudu. Valsts mums no nepieciešamā piešķir 30-35%. Tie pārējie procenti mums jāpievāc klāt. Un mēs nevaram pievākt klāt tāpēc, ka ziedojumu apjomus samazinās, tāpēc, ka valstij ekonomika nav nekādā augšupejošā līmenī. Tas ir galvenais iemesls. Maijā visiem ir prieks, maijā visi to hokeju pamana. Tas maksā naudu.''
Un tik tiešām - kopā 1 173 829 eiro lielais finanšu iztrūkums nav tikai gadījuma rakstura skaitlis, kuru sporta funkcionāri pēkšņi izdomājuši palūgt valstij, jo tas būtu vieglāk nekā to saņemt pie sponsoriem un atbalstītājiem. Tas nozīmē, ka šīm sešām federācijām tieši pirms sezonas sākuma akūti nav naudas treniņu nodrošināšanai, sacensību dalībai, medicīnas un rehabilitācijas funkciju veikšanai un sacensību inventāra iegādei.
Apsver atteikties no U16 un U17 izlasēm
"Mēs negribam startēt pasaules čempionātā tikai, lai piedalītos,’' saka Koziols. ''Mēs gribam rādīt paraugu bērniem, jauniešiem, ka braucam cīnīties par uzvarām. Lai mēs to varētu izdarīt, mums vajag vairāk līdzekļu, nekā mums bija agrāk.''
''Jau šogad tā dēļ, ka mums ir finanšu iztrūkums, mums ir jāaptur kaut kādu programmu darbība. Mēs apsveram iespēju pilnībā atteikties no U16, U17 izlasēm. Pilnībā atteikties! Tiem jauniešiem U16 ir pirmais brīdis, kad viņi uzvelk Latvijas izlases hokeja kreklu, viņiem ir milzīgs prieks. Kas notiks? Vairāki bērni brauks no Latvijas prom, viņi redzēs, ka Latvijā nekāda hokeja attīstība nenotiek, tā notiek ārzemēs. Bērni Latvijā pārstās trenēties hokejā, brauks uz ārzemēm. Tie kas aizbrauc prom, ļoti daudzi arī paliek spēlēt hokeju ārzemēs un maina dzīvesvietu,’' skaidro LHF ģenerālsekretārs.
''Mums būs vairāk bērnu uz ielām, būs vairāk slimi bērni. Vairāk bērnu ar nelaimīgiem un nezināmiem likteņiem nākotnē''
''Katru gadu, kad iedzīvotāju skaits samazinās, bet komandu skaits hokejā palielinās, to bērnu - meiteņu un puišu - skaits hokejā palielinās, tad ir pilnīgi skaidrs, ka, ja izlases pārstās braukt uz turnīriem un labi spēlēt, nebūs vairāk naudas, ko mēs varam ieguldīt hokejā, tie bērni izvēlēsies kaut ko citu. Būs uz ielām… Mēs zinām, kāds bērniem ir fiziskais un veselības stāvoklis. Nav tas pats labākais. Pavisam vienkārši - mums būs vairāk bērnu uz ielām, būs vairāk slimi bērni. Vairāk bērnu ar nelaimīgiem un nezināmiem likteņiem nākotnē,’’ hokejam nepieciešamā finansējuma neiegūšanas sekas iezīmē Viesturs Koziols.
Nodokļu reformas nav pasargājušas nevienu
Visu minēto federāciju nebūšanām, kā jau varēja paredzēt, savu artavu sniegusi pretrunīgi vērtētā UIN reforma.
2018. gada 1. janvārī ieviestā UIN reforma radīja jaunu attiecīgā nodokļa maksāšanas kārtību, kurā 20% likme jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiek sadalīta vai izmaksāta dividendēs, vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību, savukārt reinvestētajai peļņai UIN vairs netiek piemērots. Reformas pieņemšanas ietvaros tika prognozēta uzņēmumu pamatkapitāla, peļņas, apgrozījuma, investīciju u.t.t. palielināšanās, kā arī IKP pieaugumu un ēnu ekonomikas mazināšanās.
UIN reforma teorētiski, protams, ir labvēlīga uzņēmējdarbībai, lai arī būtisks investīciju vai uzņēmumu pieaugums tās ietvaros pagaidām tā arī nav piedzīvots. Tomēr sportam, kā arī piemēram kultūrai, gan tas neko labu nesolīja jau no pieņemšanas brīža - ja iepriekš uzņēmējs varēja prātot, vai maksāt valstij, vai labāk noziedot, tad tagad ziedošanai šīm nozarēm nav ekonomiska izdevīguma, t.i., nodokļu atvieglojumi par to vairs nav tik pievilcīgi. Uzņēmumi šīs reformas rezultātā labprātāk patur līdz šim ziedoto sev, piemēram, palielinot darbiniekiem algas.
No amatpersonu puses izskanējuši mājieni par potenciālām izmaiņām UIN nākotnē. Bet, lai kā arī nebūtu, situācija ar ziedojumiem šīm olimpisko ziemas sporta veidu federācijās neuzlabosies arī 2020. gadā, kad to apjoma kritums paredzams par vismaz 300 tūkstošiem eiro.
Pēdējā cerība - valsts atbalsts
''Tie nav desmitiem miljoni. Man tiešām nav skaidrs. Es nerunāju par sporta veidiem, kuri nav populāri, kuriem nav panākumu. Es runāju par sporta veidiem, kuriem ir panākumi, kuri pārstāv Latviju olimpiskajās spēlēs,’' saka Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs. ''Vai tiešām valdība nevar atrast miljonu, pusotru, divus tiem sporta veidiem, kuriem ir starptautiska atpazīstamība un panākumi. Es to tiešām nesaprotu. Es uzskatu, ka tā ir tikai un vienīgi politiskā griba. Tikai un vienīgi.’'
''Mēs esam piedāvājuši daudz visādus variantus, jābūt tikai politiskajai gribai. Esam stāstījuši un rādījuši. Tikai vajag kādu, kurš ieklausās, un profesionāli un atbildīgi pret to izturas. Tie nav Koziola, vai Kalvīša, vai Ekmaņa, vai Gorkša untumi, tā ir runa par bērniem, par veselīgu nāciju,’’ tā Viesturs Koziols. ''Sports beigās ir tikai līdzeklis. Mērķis ir personība - veselīgs, gudrs, izglītots bērns.’’
