Farahs, Semenja, Beitja apliecina favorītu statusu

Farahs desmit kilometrus garo distanci stadionā veica 13 minūtēs un 3,30 sekundēs.

Otrais finišā ieskrēja ASV gargabalnieks Pols Kipkemojs Čelimo, kurš no Faraha atpalika sešas sekundes desmitdaļas. Viņu pēc skrējiena diskvalificēja, taču pēc iesniegtās apelācijas Čelimo tika atdota izcīnītā otrā vieta.

Tikmēr pie bronzas medaļas tika Hagoss Gebrhivets no Etiopijas, kurš Lielbritānijas skrējējam zaudēja 1,15 sekundes.

Puskilometru pirms distances beigām Farahs sāka kāpināt skrējiena tempu. Vispirms Gebrhivets pēdējā aplī mēģināja apsteigt Farahu, taču titulētais skrējējs vēl pielika klāt tempu. Pēdējā taisnē arī Čelimo centās paskriet garām līderim, taču Faraham pietika spēka noturēt savus konkurentus aiz muguras.

Pirms četriem gadiem Londonas olimpiskajās spēlēs Farahs triumfēja 5000 un 10 000 metru distancēs. Lielbritānijas sportists kļuvis pirmo sportistu kopš 1976.gada, kurš divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas spējis triumfēt abās distancēs. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tas pa spēkam bija somam Lasem Virenam.

Pretrunīgi vērtētā Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) skrējēja Kastera Semenja kļuva par Riodežaneiro olimpisko spēļu čempioni 800 metru distancē. Finālā Semenja divus apļus veica minūtē un 55,28 sekundēs, labojot DĀR rekordu.

Tikmēr sudraba medaļu izcīnīja Burundi skrējēja Fransine Nijonsaba, kura DĀR skrējējai zaudēja 1,21 sekundi.

Bronzas godalgu ieguva Margareta Vambui no Kenijas, kura bija vēl četras sekundes desmitdaļas lēnāka.

Semenja pirms četriem gadiem Londonā ieguva sudraba medaļu.

Semenja pirmoreiz slavena kļuva 2009.gadā, kad pēc viņas uzvaras pasaules čempionātā dzimuma testu rezultāti radīja aizdomas, ka sportiste ir hermafrodīts. Testos Semenjai tika konstatēts paaugstināts vīrišķā hormona testosterona līmenis. Tāpat viņai ir visnotaļ vīrišķīgs ārējais izskats un miesasbūve. Tika pieļauta iespēja, ka Semenja varētu būt veikusi dzimuma maiņas operāciju.

Tomēr pēc gandrīz gadu ilgas izmeklēšanas un spekulācijām par sportistes dzimumu 2010.gada jūlijā Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) deva atļauju Semenjai startēt sieviešu sacensībās.

Kopš Londonas olimpiskajām spēlēm Semenja ar augstiem rezultātiem nebija izcēlusies. Pērn viņa kļuva par Āfrikas spēļu čempioni.

Tikmēr Spānijas vieglatlēte Ruta Beitja kļuva par Riodežaneiro olimpisko spēļu čempioni augstlēkšanā. Finālā spāniete ar pirmajiem mēģinājumiem pārvarēja 1,88, 1,93 un 1,97 metru augstumā novietotas latiņas, bet pārlēkt divus metrus viņai neizdevās.

Sudraba medaļu izcīnīja bulgāriete Mirela Demireva, kura arī pārlēca 1,97 metrus, taču viņai viens piegājiens vairāk pie 1,88 metru atzīmēs.

Pie bronzas tikmēr tika traumu nomocītā Horvātijas augstlēcēja Blanka Vlašiča. Arī viņa pārlēca tikpat lielu augstumu, taču katru latiņu horvātiete pārvarēja tikai ar otrajiem mēģinājumiem.

Zīmīgi, ka septiņcīņas sacensībās augstlēkšanas disciplīnā Nafisatu Tiama un Katarīna Džonsone-Tompsone lēca par centimetru augstāk nekā Beitja šodienas fināla.

Ja abām konkurentēm šīs bija pirmās olimpiskās medaļas, tad Vlašiča pirms astoņiem gadiem Pekinā tika pie sudraba.

Beitja šogad tika kronēta par Eiropas čempioni, atstājot aiz sevis Demirevu.

Savukārt ASV vieglatlēts Metjū Sentrovics triumfēja Riodežaneiro olimpisko spēļu 1500 metru distancē. Sentrovics distanci veica trīs minūtēs un 50,00 sekundēs, finišā par 0,11 sekundēm apsteidzot Taufiku Mahlufi no Alžīrijas.

Bronzas medaļu tikmēr izcīnīja Nikolass Viliss no Jaunzēlandes, kurš no Sentrovica atpalika 0,24 sekundes.

Sentrovics ir pirmais amerikānis kopš 1908.gada, kuram izdevies triumfēt 1500 metru skrējienā.

Pirms četriem gadiem Londonā Mahlufi kļuva par čempionu šajā distancē. Savukārt Riodežaneiro alžīrietis ticis arī pie sudraba 800 metros.

Savukārt Viliss 2008.gadā Pekinā tika pie sudraba 1500 metru skrējienā, bet Sentrovicam šī ir pirmā olimpisko spēļu medaļa.

Riodežaneiro olimpiskās spēles noslēgsies svētdien.

LETA/Foto: AP/Scanpix/LETA