Pasaki man, ko tu ēd, un es pateikšu, kā tev trūkst organismā
Dažādu dzīvības procesu regulēšanai mūsu organismā nepieciešamas bioloģiski aktīvas vielas, kuras saucam par vitamīniem. Pavisam zināmi trīspadsmit dažādi vitamīni, un tos var iedalīt divās grupās – ūdenī šķīstošie un taukos šķīstošie. Šī īpašība svarīga, lai mēs pareizi prastu uzņemt vitamīnus, piemēram, zinām, ka A vitamīnu varam pilnvērtīgi uzņemt, ja iecienītajai burkānu sulai pievienojam pilienu eļļas, jo šis vitamīns šķīst taukos. Ūdenī šķīst visi B grupas vitamīni, PP un C vitamīns, folskābe un biotīns. Taukos šķīst A, D, E un K vitamīni.
A vitamīns piedalās vielmaiņā, nepieciešams redzes nodrošināšanai, ādas un gļotādas veselībai. Stiprina imunitāti un piedalās organisma augšanā. A vitamīnu jeb retinolu uzņemam ar piena produktiem, zivju eļļu, olu dzeltenumu, lopu aknām. Bet oranžās krāsas dārzeņi, arī tomāti, pīlādžu ogas satur augu pigmentu karotīnu, kas, nonākot organismā, šķeļas, veidojot A vitamīnu.
B1 vitamīns jeb tiamīns piedalās ogļhidrātu vielmaiņā, B2 vitamīns jeb riboflavīns, B3 vitamīns jeb pantotēnskābe, B6 vitamīns jeb piridoksīns piedalās tauku un olbaltumvielu vielmaiņā, regulē smadzeņu un nervu darbību. Šos B grupas vitamīnus uzņemam ar graudaugiem (galvenokārt tos satur apvalki), pākšaugiem, riekstiem, gaļu, aknām pienu un raugu. B12 vitamīns jeb ciānkobaltamīns un folskābe nepieciešami nervu šķiedrām un eritrocītu veidošanai mūsu asinīs. B12 vitamīnu uzņemam ar olām, zivīm, gaļu, aknām un piena produktiem, bet folskābe ir arī rauga ekstraktā un zaļajos lapu dārzeņos.
C vitamīns jeb askorbīnskābe stiprina imunitāti, asinsvadu sieniņas un labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Vitamīnu satur citrusaugļi, kāposti, tomāti, kartupeļi, ogas, zaļumi, un tā īpaši daudz ir mežrozīšu augļos. Jāzina, ka vitamīns noārdās gaismā un augstā temperatūrā.
D vitamīns jeb kalciferols nepieciešams normālai kaulu un zobu attīstībai un nobriešanai. Veicina kalcija uzsūkšanos no gremošanas trakta asinīs. Visvairāk vitamīnu satur piena produkti, zivis, zivju eļļa, aknas, olas dzeltenums. Tas veidojas arī cilvēka organismā saules ultravioleto staru ietekmē.
E vitamīns jeb tokoferols ir nozīmīgs antioksidants, sastopams augu eļļā, graudaugu produktos, riekstos un olas dzeltenumā.
K vitamīns atbild par asins recēšanu, to var uzņemt ar uzturu – tumši zaļo lapu dārzeņiem, graudaugiem, pākšaugiem un olas dzeltenumu, un šo vitamīnu izstrādā arī organisma zarnu traktā esošas baktērijas.
PP vitamīns jeb nikotīnskābe nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas līdzsvaru šūnās. Tas iesaistīts vielmaiņā. Vitamīnu satur rupja maluma milti, klijas, raugs, gaļa un zivis.
Biotīns iesaistīts uzturvielu vielmaiņā, piedalās tauku un ogļhidrātu veidošanā. Biotīnu uzņemam ar augu un dzīvnieku valsts produktiem, un to izstrādā ar zarnās esošas baktērijas.
