Jāņa un Rūtas Ķiršu romantika: bildinājums Parīzē un kāzas, gaidot bēbīti

Bildinājums Parīzē

Pāri kopā saveda darbs, kad pirms sešiem gadiem Jānis uzaicināja Rūtu pievienoties grupai Framest. Romantiskas jūtas izšķīlās vēlāk. Abi atzīst – tas bija negaidīti un brīnumaini, turklāt aizsākās Jaungada naktī. “Lielas svinības, daudz cilvēku, bet mēs paspējām pavadīt dažus mirkļus divatā. Kopš 2014. gada 1. janvāra esam kopā,” stāsta Rūta.

Jānis mīļoto bildināja pērn septembrī Parīzē pie Parīzes Dievmātes katedrāles. Sagatavošanās darbi tika rūpīgi plānoti un izvērtās nopietnā operācijā. “Gredzenu paslēpu suvenīrā – nelielā spogulītī, kas greznots ar Eifeļa torni un uzrakstu “Parīze”, un ievietoju kopīgajā koferī. Stress, vai bildinājums izdosies, kā plānots, pavadīja līdz pat liktenīgajam brīdim.”

Ejot garām kundzei, kura tirgoja rotaļlietas, Jānis ierosinājis vienu nopirkt. “Es paskatījos un teicu – nē, nevajag, labāk apēdīsim kaut ko garšīgu, taču viņš uzstāja. Sapratu, ka tālāk netiksim, ja nenopirksim, un piekāpos. Izvēloties negribēju spogulīti, tāpēc Jānis nopirka gan spoguli, gan to, ko izraudzījos es, un iedeva man abas lietas. Intuitīvi jutu, ka spogulis jāatver... Iekšā bija gredzens,” skaistajās atmiņās dalās Rūta.

Kāzas organizē paši

Posms no bildinājuma līdz kāzām bija salīdzinoši īss. Atšķirībā no citiem pāriem, kas kāzām gatavojas gadu vai pat ilgāk, Rūta un Jānis apprecējās pēc pieciem mēnešiem. “Gaidījām bērniņu, tāpēc nolēmām apprecēties ātrāk, nevis atlikt kāzas vēl uz gadu. Kāzu organizatorus neiesaistījām, gandrīz visus priekšdarbus paveicām paši,” saka Rūta.

Jānis papildina, sakot, ka kāzu rīkotājus algo tie, kam nav ne jausmas, kā organizēt svētkus. “Mēs zinājām, kādas kāzas vēlamies, sākot ar baznīcas izvēli un beidzot ar dekorēšanu. Vēlējāmies izvairīties no pompozitātes. Katram bija savi pienākumi. Ja vajadzēja palīdzību, iesaistījām vedējus. Galvenais – saglabāt vēsu prātu.”

Kāzām februārī – ārpus aktīvās kāzu sezonas – ir savas priekšrocības. Piemēram, viesiem šis laiks bija daudz brīvāks un pieejamāks. “Daudzi pāri, gaidot mazuli, vēlas mierīgas kāzas tuvāko draugu un ģimenes lokā, bet mēs sapratām, ka tas neies krastā. Mums ir daudz radinieku un draugu, tāpēc zinājām, ka kāzas nebūs mazas, turklāt gribējās nosvinēt,” stāsta Rūta un Jānis piebilst, ka būtu gatavs kāzas svinēt piecas dienas, ja vien paši un viesi nebūtu atkarīgi no mūsdienu straujā ritma – laika trūkuma un nemitīgas skriešanas.

Pirms kāzām neizpalika arī vecmeitu un vecpuišu ballītes. Rūtai draudzenes bija sarūpējušas grūtniecei atbilstošas aktivitātes vietās, kas saistās ar līgavu un viņas vaļaspriekiem: skaistumkopšanas salona apmeklējumu, fotosesiju Zirgzandalēs un Supernovas skatīšanos klātienē Latvijas Televīzijā.

Savukārt Jāņa draugi līgavaini pārsteidza ar skaļu Party bus ierašanos un basketbola spēli viens pret vienu ar Kasparu Kambalu, kuras laikā Jānis saņēma klasisko Kambalas sitienu ar elkoni pa žokli. Bija arī jauks pārsteigums no grupas Duets Sandra un pārbaudījums ierakstu studijā, kur Jānim desmit minūšu laikā bija jāsacer un jāieraksta dziesma.

Svin līdz rītam

“Kāzu dienā sniga slapjš sniegs un bija draņķīgs laiks, bet viss izvērtās tik skaisti, ka laikapstākļi neietekmēja itin neko,” atceras mūziķi. Kāzas norisinājās divās daļās. Uz svinīgo ceremoniju baznīcā tika aicināti visi, ar kuriem pāris vēlējās dalīties skaistajā notikumā, savukārt vakarā svinībās viesu namā Springšļu dzirnavas piedalījās 70 viesi.

“Tā kā Rūta gaida bērniņu, pa ceļam uz svinību vietu nemeklējām neskaitāmus tiltus. Ātri nobildējāmies, neiedziļinoties sīkumos un miljons pozās,” stāsta Jānis. “Vārdos neaprakstāms pārsteigums no vedējiem bija klavieres purvā, kas izdekorētas ar zeltītiem brieža ragiem, granātāboliem, svečturiem, ziediem – pasaka. Tuvojoties šai vietai, es neticēju, ka kaut ko tādu iespējams sarīkot purvā,” jūsmo Rūta.

Jautāts par kāzu dienas emocionālāko mirkli, Jānis atklāti dalās izjūtās, kas viņu pārņēma baznīcā. “Mirkli pirms ceremonijas tu saproti, ka tev līdzās ir ne tikai mīļotais cilvēks, bet arī visi tuvākie cilvēkie, kuriem šajā brīdī noliec uz paplātes savu dzīvi. Tu atkailinies un nododies ārkārtīgi pārdabiskam rituālam. Tas nav vienkārši aiziet un sarakstīties, baznīcā tu to apliecini visai ģimenei. Nozīmīgs un ļoti skaists mirklis.”

Rūtai emocionālākā dienas daļa bijusi mičošana. “Tas bija silti, jauki un mīļi. Mirklis, kad no visiem dienas notikumiem pārslēdzos un tā pa īstam sapratu, ka tagad esam precējušies, ka sākas jauns posms un vairs neesmu pa gaisu. Un tad vēl apziņa, ka pavisam drīz būsim kuplākā skaitā... Kāzu naktī viss brīnumaini pārvēršas. Man tas bija emocionāli.”

Jaunie mūziķi radījuši skaņdarbu, ko velta viens otram. Dziesma Viena sirds savu pirmatskaņojumu piedzīvoja pāra kāzu dienā, kad Rūta un Jānis, tai skanot, dejoja savu pirmo deju. “Plānojot kāzas un īpaši domājot par pirmo deju, gribējām, lai pavadījums ir kaut kas īpašs un raksturīgs tieši mums, tāpēc nonācām līdz idejai par to, ka dziesmu radīsim paši!”

Pāris kopā ar viesiem ballējās un virpuļoja dejās līdz pat septiņiem no rīta. Dejojuši visi, pat tie, no kuriem to negaidīja. “Man šķiet, ka bijām sarunājuši ar bēbīti, ka nedrīkst doties pie miera un nogulēt kāzu balli.”

Citas līgavas, kuras gaida mazuli un gatavojas kāzu dienai, Rūta iedrošina: “Bērns nav slimība, bērns ir maza, jauka problēmiņa, un kāpēc lai viņš nepiedalītos kāzās?! Grūtniecība nav apgrūtinājums, ja vien tu pati to tā neuztver.”