Andrejsalas jaunais restorāns - Koya
Ar vai bez terases, ainava aiz loga paveras vienkārši satriecoša – Daugava un… prāmis. Beidzot “eiropeiskai lielpilsētai ar upi” profesionāli cienīgi ir izmantoti vizuāli un emocionāli tik spēcīgie izteiksmes līdzekļi – plūstošs ūdens, krasts un kuģis/jahta.
Restorāns iekārtots izbijušas ostas tehniskās celtnes pārpalikumos, kas nu pārvērsta mūsdienīgi funkcionālā būvē; japāņu valodā “koya” nozīmējot nojumi. Jā, interjera autorei Zanei Teterei, kura jau iepriekš radījusi vairākus gastroarhitektūras precedentus, te ir izdevies saglabāt nojumei piederīgu vieglumu un gaismu.
Verot lielās restorāna durvis, kas delikāti norāda uz Andrejsalas industriālo pagātni, nonāc studijas stila telpā. Pārdomātais iekārtojums (vidū apjomīgs, racionāli apdzīvots bārs, aiz kurā pusstāvu augstāk iekārtota daļēji atvērta virtuve ar jaudīgiem tvaika nosūcējiem), dominējošās krāsas (melns, balts, brūns) un materiāli (krāsots silikātķieģelis, dažādu struktūru koksne, metāls), kā arī vēsā gaisma, kas, spoguļojoties Daugavas ūdeņos, caur stikloto sienu ieplūst telpā, asociējas ar Skandināvijas moderno restorānu (jēdzienā ietverot arī Igaunijas labākos piemērus). Lai gan tikpat labi tas piestāvētu Berlīnei, Amsterdamai vai Londonai – tikai Temza nav tik pievilcīga. Un, par laimi, vēsā gaisma un nojumes vasarīgais vieglums nenozīmē arī reālu vēsumu: par siltu omulību gādā divi kamīni ar pagaļu strēķi līdzās.
Ēdienkarte ir loģisks telpas/vietas atspulgs – mūsdienīga, pārdomāta: tāds pieradināts fusion ar nepārprotamām atsaucēm uz sezonu un šefpavāra Sergeja Jaramišjana raw food specialitāti. Austeres (Ls 2,50 gabalā), trīs dažādi salāti (Ls 4,70 – 5,70), liellopu tartars un zivs karpačo (Ls 4,90), siera un tapu plates (Ls Ls 9 – 16), trīs zupas (Ls 4,90 – 6,70), astoņi pamatēdieni, tostarp gan stores fileja (Ls 9,50), gan pīles krūtiņa (Ls 12), gan steiks (Ls 14), gan jēra burgers ar dažādām mērcēm (Ls 6,50). Visu nosaukto papildina ar foršām piedevām, piemēram, zivs karpačo ar arbūzu vinegretu, steiks ar plaucētiem diedzētiem griķiem un nektarīna čatniju. Desertā gan tikai divas iespējas, abas Ls 4,50 vērtas, abas – bez pārsteiguma: riekstu kraukšķis un klasiskā siera kūka. Ēdiens ir lieliski pagatavots, moderns, un, galvenais, garšīgs. Taču, lai neizklausītos pārlieku lieliski, ēdienkartē trūkst kā nedaudz lētāka un kā nedaudz mazāka. Īpaši tas attiecināms uz desertu izvēli. Jo pat brokastu miežu pankūkas ar kļavu sīrupu un saldējumu izmaksās Ls 3,50. Bet kafija ir patiesi laba – kā jau Illy.
Salīdzinoši plaša vīna karte – šampaniešu vien desmit (Ls 45 – 390 par pudeli), astoņus vīnus iespējams baudīt arī pa glāzei (Ls 3 – 4,50), kā arī pasūtīt gan brunello di mantalčīno, gan dievīgu barolo (attiecīgi Ls 85 un Ls 110 pudelē), lai gan ir arī kaut kas pa vidu, proti, piezemētāks. Ļoti plaša bāra karte (piemēram, 11 dažādi rumi, 18 viskiji). Uzskaitījums iegūst jēgu brīdī, kad ieraugi kokteiļu listi un atceries, ka Koya Rīgas bāru kultūrai ir atdevusi Ansi Ancovu, kurš piecus gadus sabijis prom. Neesmu no meitenēm, kurām tīk sēdēt pie bāra (bārmeņa), taču man patīk, ka Ansis ir Andrejsalā.
Īsumā: lieliska ainava, patīkama gaisma un telpa, kvalitatīvs ēdiens, plaša dzērienu izvēle un sajūta, ka esi mierā ar pasauli.
Signe Šēnfelde, 100 labi padomi, Pastaigai.lv / Foto no publicitātes materiāliem
