Romantiskās Valentīndienas izcelsme un tradīcijas
14. februārī tiek svinēta Valentīndiena jeb visu mīlētāju diena. Ziņas par svētku izcelsmi ir samērā neskaidras. Ar Valentīndienu saistās daudz dažādu leģendu. Diena ir nosaukta par godu Valentīnam, mīlētāju aizbildnim – vienam no trim svētajiem, kuri 14. februārī miruši mocekļa nāvē.
Par Valentīndienas izcelsmi klīst dažādas leģendas un nostāsti. Ziņas ir samērā neskaidras un neprecīzas, līdz ar to izdibināt vienu vienīgu patieso nav izdevies.
Pētnieki vienojušies tajā, ka šī diena apvieno Senās Romas un kristīgās pasaules tradīcijas.
Vispopulārākā un romantiskākā ir leģenda par Senās Romas priesteri Valentīnu, kurš dzīvojis 3. gadsimtā. Pie varas esošais imperators Klaudijs II nonācis pie secinājuma, ka vīrieši, kuriem ir ģimene – sieva un bērni – nav tik labi karotāji, kā brīvie stiprā dzimuma pārstāvji. Lai spēcinātu sava karapulka rindas, Klaudijs II aizliedzis jauniem vīriešiem precēties. Pēc dabas sirsnīgais priesteris Valentīns sapratis, ka šāda pavēle ir netaisna un nav pakļāvies imperatora gribai. Viņš slepus laulājis mīlniekus. Valentīns arī centies samierināt pārus, kas ir sastrīdējušies, rakstījis mīlestības vēstules to cilvēku vietā, kuri paši to nav varējuši un dāvinājis ziedus pāriem, kurus pats salaulājis.
Kad nāca gaismā, ka Valentīns ignorē imperatora pavēli, viņam piesprieda nāvessodu. Tas esot izpildīts 270. gada 14. februārī.
Kādā citā leģendā vēstīts, ka reiz kādam cietumā ieslodzītam priesterim paslepus ļauts satikties ar jaunu meiteni un vīrietis viņā iemīlējies. Jaunkundze iespējams bijusi cietuma uzrauga meita. Pirms nāves priesteris uzrakstījis mīļotajai vēstulīti, parakstot to ar vārdiem „Tavs Valentīns”.
Nav vienota viedokļa, kāpēc Valentīndienu atzīmē februārī. Vieni to saista ar priestera Valentīna nāvi, citi ar Luperkālijas (Lupercalia) festivālu. Šajos svētkos Romas jaunavas rakstījušas zīmītes ar savu vārdu un metušas tās lielā urnā. Vēlāk pie urnas nākuši pilsētas neprecētie vīrieši un katrs vilcis no tās pa zīmītei. Cilvēki, kas viens otru „izlozējuši”, gadu skaitījies pāris. Interesanti, ka loterijas veidā izveidotie pāri vēlāk bieži vien arī apprecējušies.
Vēlākos gados pāvests Gelasijs I šādu „pāru loteriju” pasludināja par zaimojošu, nekristīgu un aizliedzis ar likumu.
Anglijā Valentīndienu svin jau kopš 17. gadsimta. Simts gadus vēlāk īpaši populāra kļuva tradīcija 14. februārī sūtīt mazas dāvaniņas un ar roku rakstītas zīmītes saviem mīļotajiem. 18. gadsimta beigās ar roku rakstītās zīmītes popularitātes ziņā nomainīja pirmās iespiestās atklātnītes. Laikmetā, kad jūtu izpausmi uzskatīja par nepiedienīgu, drukāta kartīte nebija tik personiska un tika uzskatīta par korektāku veidu, kā paust savas jūtas, nepārkāpjot etiķeti.
ASV ar roku rakstīto Valentīndienas apsveikumu sūtīšanas tradīcija aizsākās 18. gadsimta sākumā. Rūpnieciski atklātnītes sāka izgatavot vien 19.gadsimta 40. gados. ASV veiktā statistika liecina, ka šajā zemē Valentīndiena ir otrie populārākie svētki gadā. Draugiem, radiem un mīļajiem tiekot nosūtīts viens miljards apsveikumkartīšu. Nepārspēti atklātnīšu sūtīšanas ziņā paliek vien Ziemassvētki, kad ASV iedzīvotāji nopērk un nosūta 2,6 miljardus apsveikumu.
Visvairāk romantisko Valentīndienas atklātnīšu iegādājas sievietes – 85% ASV daiļā dzimuma pārstāvju.
Japānā Valentīndiena izvēršas skaļos svētkos. Šajā zemē rīko konkursu par skaļāko mīlestības apliecinājumu. Drosminieki kāpj uz tilta un pilnā balsī kliedz savu vēstījumu otrai pusītei. Skaļākās rīkles īpašnieks saņem balvu. Japānā Valentīndienu dēvē arī par Vīriešu dienu, jo tie skaļākie bļāvēji izrādās vīrieši un viņi arī saņem lielāko daļu dāvanu.
Itālijā pieņemts, ka vīrieši Valentīndienā savām mīļotajām dāvina saldumus, tāpēc šo dienu nereti dēvē par Saldo dienu.
Francijā 14. februārī iecienīti ir mīlestības apliecinājumi romantisku četrrindīšu formā.
Somijā ļaudis Valentīndienā dāvina mīļas dāvaniņas, kam piemīt sirds forma. Turklāt apdāvina ne tikai otras pusītes, bet arī savas mammas.
Dažās valstīs ir ticējums, ka pirmajam vīrietim, ko 14. februāra rītā sastop brīva meitene, jākļūst par viņas „Valentīnu”. Tas esot pienākums un netiek ņemti vērā vīrieša iebildumi.
Lai gan svētku nekad nevar būt par daudz, der atcerēties, ka Sirsniņdiena ne ar ko tā īpaši neatšķiras no pārējām 364 dienām. Nav nepieciešama svētku diena kalendārā, lai izrādītu rūpes un mīlestību, pasniegtu ziedus, uzdāvinātu mīļus nieciņus vai pateiktu labus vārdus!
