Modernās putras kīnva un polenta. Padomi gatavošanai un receptes

Polenta, kukurūzas putraimu putra, mūsu ēdienkartēs ir jaunienācēja. Vairākumam dienvideiropiešu bez kukurūzas jeb maīsa nav iedomājama ikdienas ēdienkarte. Bez putras, ko var ēst gan siltu, gan aukstu, kukurūzas miltus jauc mīklā, no kuras cep maizi un plāceņus, kas ilgāk nesacietē, daudz ilgāk nekā kviešu miltu izstrādājumi, turklāt tiem nav lipekļa (graudu olbaltumvielas glutēna). Polentas putra jāvāra līdz pat stundai. Ja veikalā ieraugi polentu, kurai uz paciņas rakstīts, ka jāvāra 5–8 minūtes, zini: tā ir tā sauktā šķīstošā polenta, kas iepriekš ir apstrādāta. Smalki maltus kukurūzas graudus sauc vienkārši par kukurūzas miltiem, tos izmanto maizes cepšanai, dažādiem plāceņiem un kūkām. No kukurūzas ražo arī kukurūzas cieti, kas ir populārs mērču un zupu iebiezināšanas līdzeklis – analogs kartupeļu cietei.

Polenta sader ar visu – gaļu un gaļas mērcēm, zivīm un jūras veltēm, sieru, sēnēm, dārzeņu un īpaši tomātainām mērcēm. To var grilēt, apcept pannā vai cepeškrāsnī, apviļāt maizes drupatās un fritēt, pasniegt ar mērci un lapu salātiem. Varētu teikt, ka tā ir universāla.

Svarīgākais ir putru neaizmirst apmaisīt – tai ir niķis paslepeni piedegt. Polentu var ēst tāpat kā, piemēram, mannas putru – ar sviesta aci viducī. Taču to pagatavotu var ieliet cepampannā, izlīdzināt un ļaut, lai atdziest un kļūst stingra. Tad sagriezt parocīgos gabalos un apcept pannā vai cepeškrāsnī, grilēt, apviļāt maizes drupatās un fritēt.

6 porcijas

50 minūtes pagatavošanai

VAJADZĪGS

300 g polentas putraimu

1,5 l ūdens

½ ēdamkarotes rupjā sāls

* Katlā ar biezu dibenu uzvāri ūdeni ar sāli. Lēni ber putraimus, ar otru roku nepārtraukti maisot. Kad visi putraimi iebērti, kādu brītiņu vēl intensīvi maisi, lai neveidotos kunkuļi.

* Samazini karstumu līdz minimālam un vāri aptuveni 45 minūtes, pēc iespējas biežāk apmaisot. Kad putra būs gatava, tā atlēks no katliņa malām un pēc konsistences līdzināsies krēmam.

* Ja vēlies, putrā vari iemaisīt sieru (piemēram, 70–100 gramu rīvēta parmezāna) vai 1–2 ēdamkarotes sviesta.

Pēdējos gados kīnva (angliski – quinoa) jeb ēdamās balandas sēklu putra strauji iekarojusi arī Latvijas restorānu virtuves un veikalu (ne tikai ekoveikalu!) plauktus. Kīnva ir lielisks putras augs, bioloģiski – sarkanās bietes un spinātu radinieks, bagātīgs ar aminosābēm, dzelzi, magniju, fosforu, olbaltumvielām, taču bez graudaugiem raksturīgā lipekļa, tāpēc ļoti piemērots vegānu ēdienkartei. Kīnva ir Centrālamerikas bērns (visvairāk to audzē Peru, Bolīvijā, Ekvadorā). Lai nopietni atbalstītu un veicinātu šā augstas uzturvērtības auga lauksaimniecisko attīstību Latīņamerikā, 2013. gads bija pasludināts par kīnvas gadu. Acīmredzot ne bez iemesla indiāņi kīnvu dēvēja par visu labību māti un otro maizi. Kīnva – nelielai sēkliņai krāsu gammā no baltas līdz sarkanai – nav ļoti izteiktas savas garšas, taču šajā neizteiktībā dominē maigs riekstainums ar nelielu rūgtumiņu, kas var kļūt par lielāku rūgtumiņu, ja sēklas pirms vārīšanas vairrākkārt nenoskalo. Jo kīnva ir sārtāka, jo izteiktāka ir tās garša, taču, ja esi iesācēja, pirmajam randiņam ņem gaišāko, tā saderēs teju ar visiem iespējamiem produktiem. Ar kīnvu var aizstāt rīsus, griķus, arī pēdējā laika modes graudus kuskusu un bulguru. Kīnva vāroties uzbriest 3–4 reizes, tāpēc to var piemest ēdieniem, kur nepieciešama lielāka masa, piemēram, tomātu mērcei, ja redzi, ka tavi ēdāji ir riktīgi izsalkuši.

Gatavo līdzīgi kā, piemēram, rīsus: sēklu un ūdens (vai cita šķidruma, piemēram, buljona) attiecība 1 : 3, apmaisot, vāri uz mazas uguns. Ja pirms gatavošanas kīnvu izmērcē, vārīšanai vajadzēs mazāk šķidruma. Vārot pievieno garšvielas, kas tīk. Un vēl – kīnva nav greizsirdāga un draudzīgi sadzīvo ne tikai ar dārzeņiem, zivīm, gaļu, bet arī ar graudaugiem, sēklām, pākšaugiem un riekstiem. Izmēģini, vārot dienišķos rīsus, trešdaļu aizstāt ar sārto kīnvu vai iemaisīt veselīgajā brokastu mikslī.

Vienkārši un ātri pagatavojama veselīga maltīte, īsti piemērota pavasarim. Šādi jau gatavajai kīnvas putrai var caurjaukt visdažādākos produktus, piemēram, saulē kaltētos tomātus, fetas tipa sieru, papriku, vienalga – svaigu vai apgrilētu un marinētu eļļā, itālisko kaponatu (kapātu baklažānu, seleriju, kaperu mērce saldskābā etiķa marinādē), jūras veltes, vārītas pupiņas. Un neaizmirsti zaļumus, garšzāles un garšvielas!

4 porcijas

25 minūtes pagatavošanai

VAJADZĪGS

1 tase kīnvas

1 tases ūdens vai dārzeņu buljona

1 liela sauja spinātu

¼ tases pesto

2 ēdamkarotes svaigi rīvēta parmezāna

½ tējkarotes citrona vai laima sulas

Sāls, pipari pēc garšas

PAGATAVOŠANA

* Uzvāri ūdeni vai dārzeņu buljonu, ieber tajā kīnvu, uzliec vāku un karsē uz mazas uguns aptuveni 10–15 minūtes.

* Ieliec katlā spinātus un karsē aptuveni 3–4 minūtes, līdz tie ir apvītuši. Iemaisi spinātus kīnvā. Noņem no uguns, iemaisi pesto, pārslaki ar citrona vai laima sulu, pasāli, sapiparo.

* Uzkaisi parmezānu un – cel galdā!