Vai bērns ir gatavs bērnudārzam? Biežākie signāli, kam pievērst uzmanību

Savu viedokli piedāvā pirmsskolas “CreaKids” pedagoģe Luīze Zaksa-Ozola.

Lēmums par to, kādā vecumā sākt apmeklēt pirmsskolu, jāpieņem, vadoties pēc katra bērna individuālās gatavības, ņemot vērā emocionālo briedumu un pašaprūpes prasmes, ne tikai vecumu. Ir virkne bērnu, kuri var sākt pirmsskolas gaitas arī agrāk, taču, diemžēl, līdzfinansējums mācību maksai pieejams tikai no 1,5 gada vecuma, tāpēc ģimeņu izvēles brīvība zināmā mērā ir ierobežota.

Iespēja socializēties ar vienaudžiem

Pirmsskola ir jauns dzīves cikls – ne tikai bērnam, bet visai ģimenei. Tāpēc lēmumu par pirmsskolas gaitu sākšanu vislabāk pieņemt, izvērtējot dažādus aspektus. Svarīgi saprast, kā pirmsskola ietekmēs gan bērnu, gan vecākus. Bērniem pirmsskola ir iespēja socializēties ar vienaudžiem, mācīties caur spēlēm un rotaļām un attīstīt dažādas prasmes, bet vecākiem, visbiežāk, mammām – iespēja atgriezties darbā, veltīt laiku hobijiem un citām lietām, kas pozitīvi ietekmē mentālo veselību. Ja pirmsskolas gaitu uzsākšana notiek pārdomāti, ar adaptācijas posmu, kas ir svarīgs gan bērniem, gan vecākiem, ieguvumu ir ļoti daudz.

Adaptācijas posma nozīme

Svarīgs ir adaptācijas posms – tas stiprina gan vecāku un pedagogu sadarbību, gan palīdz labāk iepazīt bērnu. Bērni ir ļoti dažādi – ir vērotāji, kuriem nepieciešams ilgāks laiks, lai iesaistītos kopējās aktivitātēs, ir tādi, kuri ļoti ātri iekļaujas grupas kopējā dinamikā. Tieši vecāki vislabāk pazīst savas atvases un var pieņemt labāko lēmumu par pirmsskolas sākšanu.

Attīstīt emocionālo noturību un patstāvību

Kādi ir ieguvumi no agrīnās pirmsskolas? Līdz 1,5 gada vecumam bērna attīstība notiek ļoti strauji. Šajā laikā pilnveidojas valodas prasmes, pašapkalpošanās spējas u.c. Bērni mācās dalīties un iekļauties grupā, veidojas arī attieksme pret lietām, noteiktu kārtību, tāpēc svarīgs ir arī dienas režīms. Papildus tam agrīna pirmsskola nozīmē strukturētu, drošu vidi, kur bērns var attīstīt emocionālo noturību un patstāvību, piemēram, mācīties uz laiku būt nošķirts vecākiem, paust savas vajadzības un risināt vienkāršas situācijas ar vienaudžiem. Ikdienas aktivitātes, kas balstītas rotaļās, palīdz attīstīt sīkās un lielās motorikas prasmes, radošumu un iztēli, kā arī veido pamatu turpmākai motivācijai un vēlmei mācīties.

Bērna gatavība mācīties un drošības sajūta

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas nereti nomoka vecākus, kā saprast, vai bērns ir gatavs pirmsskolai? Šeit uzreiz gribētos uzsvērt, ka stāsts nav par akadēmiskajām prasmēm, bet spēju saprast savas emocijas un nosaukt tās. Tikpat būtiskas ir arī pamata pašapkalpošanās prasmes - spēja paēst patstāvīgi, piedalīties ģērbšanās procesā, pateikt pieaugušajiem par savām vajadzībām. Svarīga ir arī bērna spēja uz īsu brīdi šķirties no vecākiem bez izteikta stresa, kā arī interese par citiem bērniem un apkārtējo vidi. Ne mazāk nozīmīga ir spēja ievērot vienkāršas dienas rutīnas, sekot līdzi aktivitātēm, reaģēt uz pedagoga norādēm un pakāpeniski iesaistīties kopīgās nodarbēs. Tomēr jāatceras, ka šīs prasmes attīstās pakāpeniski, un pirmsskola pati par sevi ir vieta, kur tās tiek stiprinātas, galvenais ir bērna gatavība mācīties un drošības sajūta jaunajā vidē. Tātad – bērns nav īpaši jāsagatavo, lai sāktu pirmsskolas gaitas.

Daudz svarīgāk ir vecāku un pedagogu savstarpējā sadarbība, pacietība un izpratne par to, ka adaptācija ir process, nevis vienas dienas notikums. Ikviens bērns ienāk pirmsskolā ar savu tempu, pieredzi un vajadzībām, un tieši vide, kurā viņš jūtas droši un pieņemts, ļauj šīm prasmēm dabiski attīstīties. Uzticēšanās bērnam un izvēlētajai pirmsskolai, kā arī atbalstoša attieksme no pieaugušo puses ir labākais pamats veiksmīgam šī jaunā dzīves posma sākumam.

Šis ir autora viedoklis. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.