Sekss Francijā vairs nebūs tāds, kā agrāk: turpmāk bez "laulāto pienākuma"
Francijas likumdevēji trešdien vienbalsīgi apstiprināja likumprojektu, kas pieliek punktu tādam jēdzienam kā “laulātā pienākums” attiecībā uz seksuālām attiecībām. Kaut gan šis termins nav minēts Francijas Civilkodeksā, juridiskā “pelēkā zona” joprojām pastāv saistībā ar uzskatu, ka laulātajiem, jo īpaši sievietēm, ir regulāru seksuālu attiecību nodrošināšanas pienākums savai otrajai pusītei.
Šāds Francijas parlamenta apakšpalātas Nacionālās asamblejas lēmums pieņemts pēc sieviešu tiesību aizsardzības grupu kritikas, ka ar šādu “pienākumu” tiek ignorēta piekrišana seksuālām attiecībām laulībā un izvarošana laulības laikā. Likumprojekts tika iesniegts 2025. gada decembra sākumā, “lai nodrošinātu, ka piekrišana saglabājas kā galvenais nosacījums jebkādam seksuālam aktam, tostarp laulībā”, vēsta izdevums “Le Monde”. Likumprojektu atbalstīja apakšpalātas deputāti, kuri pārstāv visu Francijas politisko spektru no labējiem līdz komunistiem, un tas paredz grozīt Civilkodeksa 215. pantu, kas pašlaik paredz, ka laulātajiem “ir abpusējs pienākums uz kopdzīvi”.
“Daudzi joprojām kļūdaini uzskata, ka kopdzīve nozīmē kopīgu gultu,” paziņoja Zaļo partijas deputāte Marī-Šarlote Garē.
Pieņemtais likumprojekts vēl jāapstiprina Senātam.
Francijas Civilkodekss uzskaita četrus laulības pienākumus — uzticību, atbalstu, palīdzību un kopdzīvi — taču tas nepiemin seksuālo pienākumu. Tomēr agrāk tiesas mēdza kopdzīvi interpretēt kā “kopīgu gultu”, ļaujot praksē saglabāties “laulātā pienākuma” jēdzienam.
Jāpiebilst, ka Francijas Civilkodekss, ko dēvē arī par Napoleona kodeksu, tika pieņemts 1804. gadā un joprojām ir spēkā, kaut gan būtiski grozīts laika gaitā. Šim savā laikā ļoti progresīvajam kodeksam bija milzīga ietekme uz tiesību attīstību pasaulē, tā normas kļuva par pamatu daudzu valstu civilkodeksiem.
2019. gadā kāds vīrietis Francijā panāca savas laulības šķiršanu sakarā ar to, ka sieva atteicās turpināt ar viņu seksuālās attiecības. Vīra pusē nostājās gan Apelācijas tiesa, gan Kasācijas tiesa. Tomēr sieva nepadevās uz vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas 2025. gada janvārī nosprieda viņai par labu, vienlaikus norādot uz novecojušiem uzskatiem Francijas likumos. Eiropas tiesa norādīja, ka sieva, kura atsaka savam vīram seksuālās attiecības, nedrīkst tikt uzskatīta par “vainīgo pusi” laulības šķiršanas prāvās.
2025. gada oktobrī Francija iekļāva piekrišanas principu izvarošanas nozieguma definīcijā, sekojot tādām Eiropas valstīm kā Nīderlande, Spānija un Zviedrija. Līdz tam izvarošana vai seksuāla ļaunprātīga izmantošana tika definēta kā jebkāda veida dzimumakts, kas veikts, “izmantojot vardarbību, piespiešanu, draudus vai pārsteigumu”. Tagad par izvarošanu tiek uzskatīta jebkāda šāda veida darbība, kas veikta bez cietušās personas piekrišanas.
Grozījumi Francijas likumdošanā tika pieņemti laikā, kad sabiedrību satrieca Žizeles Peliko izvarošanas lieta. 73 gadus veco sievieti laikposmā no 2011. līdz 2020. gadam neskaitāmas reizes nozāļoja un izvaroja viņas vīrs Dominiks Peliko. Vēl šokējošāks izrādījās tas, ka savas sievas izvarošanai bezsamaņas stāvoklī Dominiks uzaicināja gandrīz simtu svešu vīriešu, viņus atrodot internetā.
Mazānas komūnas iedzīvotājs, triju bērnu tēvs Dominiks Peliko no 2011. līdz 2020. gadam Žizelei ēdienos un dzērienos bija iejaucis spēcīgas miegazāles, reizēm viņu novedot gandrīz līdz komai, bet pēc tam uzaicinājis nepazīstamus vīriešus, kuri kameras priekšā sievieti izvarojuši. Neģēlības tika tiešraidē translētas tērzētavā, kuras dalībnieki fantazējuši par seksu par partneri, kura tam nav piekritusi. Pati sieviete, kura ar Dominiku apprecējās 1973. gadā, nenojauta, kādas briesmu lietas ar viņu pastrādā, bet miegazāļu dēļ viņai radušās nopietnas atmiņas problēmas. Atmiņas problēmu dēļ bērni un citi radinieki uzskatīja, ka viņai ir Alcheimera slimība.
Dominiku Peliko arestēja 2020. gada 2. novembrī, kad lielveikala apsargs viņu pieķēra mēģinājumos slepus fotografēt zem pircēju kleitām. Kratīšanas laikā viņa mājā atrada USB zibatmiņu ar vairāk nekā 20 000 fotogrāfiju un videoierakstu, kuros svešinieki izvaroja viņa sievu. Medijos ziņoja, ka Peliko veica apmēram 100 šādas translācijas, iesaistot līdz pat apmēram 80 vīriešiem.
Avinjonas tiesā 50 apsūdzēto skaitā izrādījās medicīnas darbinieks, žurnālists, bijušais policists, cietuma apsargs, ugunsdzēsējs, ierēdnis un pat Mazānas pilsētas padomes loceklis. Viņu vecums aresta laikā bija no 26 līdz 73 gadiem. Kaut gan daļa apsūdzēto savu vainu neatzina, pats Peliko atzinās uzreiz pēc aresta. Vairāki apsūdzētie apgalvoja, ka nenojauta, ka Žizele nav piekritusi seksam, un apsūdzēja Dominiku krāpšanā.
2024. gada 19. decembrī Dominiks Peliko saņēma 20 gadu ieslodzījumu. Pārējie saņēma no 5 līdz 15 gadu ieslodzījumu.
