Vai pārim tiešām jāguļ zem vienas segas?

Kopīga sega nav attiecību kvalitātes garants

Gulēšanas paradumi pāra attiecībās laika gaitā ir mainījušies. Vēsturiski pat laulāti pāri nereti gulēja katrs savā gultā un ar atsevišķu gultasveļu. Tikai vēlāk, attīstoties mēbeļu un tekstila ražošanai, kļuva populāras divguļamās gultas un lielās segas.

Tomēr kopīga gulēšana ne vienmēr nozīmē komfortu. Vienam ir par karstu, otram – par aukstu. Vienam sega šķiet par smagu, otram – par plānu. Kāds krāc, ceļas naktī, skatās televizoru vai ēd, bet otrs šo iemeslu dēļ regulāri neizguļas.

Šādās situācijās dabiski rodas doma par gulēšanu katram zem savas segas vai pat atsevišķās telpās. Taču vai tas apdraud attiecības?
“Nav pareizu vai nepareizu variantu,” uzsver Inese Elsiņa. “Gulēšana zem vienas segas automātiski nenozīmē labas attiecības. Tāpat arī gulēšana atsevišķi nenozīmē, ka pāris nav laimīgs.”

Ieguvumi un izaicinājumi

Gulēšanai kopā ir savi plusi — pieskārieni, spontāna tuvība, drošības un emocionālās saiknes sajūta. Šie elementi pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un palīdz nomierināties.

Tomēr mūsdienās arvien vairāk tiek uzsvērta pašaprūpes nozīme — veselīgs uzturs, fiziskas aktivitātes un arī kvalitatīvs miegs. Tieši miega kvalitāte būtiski ietekmē spēju koncentrēties, tikt galā ar ikdienas pienākumiem, rūpēties par bērniem un saglabāt labu noskaņojumu.

“Pētījumi rāda, ka laba miega kvalitāte ir cieši saistīta arī ar labām attiecībām,” norāda psiholoģe. Nogurums, aizkaitināmība un slikts garastāvoklis pēc bezmiega naktīm var pastiprināt konfliktus un saasināt pat niecīgas nesaskaņas.

Atsaucoties uz Pitsburgas Universitātes 2011. gada pētījumu, Elsiņa min interesantu niansi: ja vīrieši naktī guļ slikti, tas ietekmē attiecību kvalitāti nākamajā dienā. Savukārt sievietēm biežāk novērojama pretēja saikne — dienas laikā piedzīvotas attiecību problēmas pasliktina miegu naktī.

Lēmumus nepieņem vienatnē

Problēmas bieži sākas brīdī, kad viens no partneriem vienpersoniski nolemj gulēt citādi — bez sarunas un vienošanās.
“Savā praksē redzu, ka šādi lēmumi bieži tiek pieņemti no pozīcijas ‘man tā būs labāk’,” stāsta Elsiņa. Otrs partneris šādu soli var uztvert kā atraidījumu, pamešanu vai emocionālu attālināšanos.

Patiesībā jautājums nav par segām vai istabām, bet par to, vai lēmums tiek pieņemts konfliktā vai savstarpējā dialogā. Ja pāris vienojas, svarīgi apzināti rūpēties par tuvību — apskauties, samīļoties, būt fiziskā kontaktā no rītiem un vakaros.

Vienlaikus psiholoģe uzsver — ja attiecībās jau ir neatrisinātas problēmas, gulēšana atsevišķi var vēl vairāk palielināt distanci.

Ko darīt ar bērniem gultā?

Ģimenēs ar bērniem nereti gadās, ka mazulis guļ kopā ar mammu, bet tētis pārceļas uz dīvānu vai citu istabu. Speciālistu viedokļi šajā jautājumā atšķiras. Daļa uzskata, ka gulēšana kopā ar mazu bērnu ir praktiska un emocionāli atbalstoša, īpaši zīdaiņa periodā. Citi brīdina par negatīvu ietekmi uz pāra attiecībām.

“Īpaši jautājumi rodas tad, ja vecāku gultā guļ jau skolas vecuma bērns — kādu funkciju tas pilda pāra attiecībās?” aicina aizdomāties Elsiņa.

Secinājums ir viens — universāla risinājuma nav. Viss jāvērtē kontekstā ar attiecību kvalitāti kopumā. Ja pāra saikne ir stipra, epizodiska gulēšana kopā ar bērnu būtiski nekaitēs. Taču, ja attiecībās jau trūkst tuvības, bērns var kļūt par neapzinātu starpnieku starp partneriem.

Psiholoģe arī brīdina — pat ja šķiet, ka bērns guļ, viņš var uztvert vairāk, nekā vecāki domā. Pieaugušu klientu pieredze rāda, ka atrašanās vienā telpā ar vecākiem viņu intīmās tuvības laikā var atstāt smagas psiholoģiskas sekas.