Brūsa Villisa sieva lakoniski atbild tiem, kuri kritizē aktiera nogādāšanu aprūpes namā

Villisa sieva Emma Heminga Villisa skaidri nodemonstrēja, ko domā par kritizētājiem, kuri viņu peļ par  ģimenes lēmumiem saistībā ar Brūsa frontotemporālo demenci. Uzstājoties pagājušajā nedēļā Losandželosā notikušajā “End Well 2025” konferencē, kas veltīta ļaužu aprūpei viņu mūža noslēgumā, Heminga Villisa 

“Lai iet d***! Kā Brūss būtu teicis,” viņa sacīja, izraisot klātesošo skaļas ovācijas.

47 gadus vecā Heminga Villisa norādīja, ka Brūss būtu gribējis, lai viņu abu meitu dzīvi neietekmētu mājās piespiedu kārtā veiktie pielāgojumu, taču tas nav atturējis indīgos nosodītājus. Viņa sacīja, ka vīra slimības progresēšana lika pieņemt “neiespējamus lēmumus”. “Ne tā es biju iztēlojusies mūsu dzīvi,” viņa sacīja, asarām acīs. “Tādēļ man bija jāpieņem mūsu ģimenei vislabākais un visdrošākais lēmums. Un es zināju, ka, tā kā esmu godīga un atklāta par to, daudzi mani par to tiesās.”

Par to, ka Brūss Villiss vairs nedzīvo savās mājās ar ģimeni, bet mitinās “otrajā mājā” ar nepārtrauktu aprūpi nodrošinošu komandu, tika paziņots šovasar. Heminga Villisa atklāja, ka Brūss dzīvo vienstāva mājā, kur viņam nodrošināta nepārtraukta aprūpe, un viņa ar 13 gadus veco Meiblu un 11 gadus veco Evelīnu var viņu bieži apmeklēt, meitas bieži pie tēta ietur brokastis vai vakariņas vai arī kopā skatās kādu filmu. Tur Brūsu apciemo arī citi ģimenes locekļi un draugi.

To, ka tētis vairs nedzīvo ar viņām kopā, mazās meitas pārdzīvo. “Ņemot vērā visu, es domāju, ka viņas turās labi,” Heminga Villisa atzina 10. oktobra intervijā “Vogue Australia”. “Taču tas ir grūti. Viņas sēro. Viņām tēta tik ļoti pietrūkst. Viņš palaiž garām svarīgus notikumus [viņu dzīvē]. Viņām tas ir smagi. Tomēr bērni ir izturīgi. Kādreiz nevarēju ciest to dzirdēt, jo cilvēki nesaprata, kam mums nākas iet cauri. Nezinu, vai mani bērni jelkad pilnībā atgūsies. Taču viņi mācās, un arī es.”

Brūsam Villisam 2022. gada martā diagnosticēja afāziju jeb valodas traucējumus, kas ietekmē spēju sazināties. 2023. gada februārī aktierim konstatēja frontotemporālo demenci — smadzeņu slimību, kas ietekmē personību, uzvedību un valodu. Kopš tā laika 70 gadus vecās Holivudas leģendas stāvoklis pastāvīgi pasliktinās — kaut gan viņš joprojām ir kustīgs un ar labu fizisko veselību, viņa komunikācijas spējas pamazām zūd. “Brūsam tiešām ir lieliska veselība. Tikai smadzenes ir tās, kas sāk darboties aizvien sliktāk,” toreiz skumji atzina viņa sieva. “Valoda zūd, un mēs esam iemācījušies pielāgoties. Mēs spējam ar viņu sazināties, tikai tas notiek citādākā veidā.” Kaut gan Brūss sāk zaudēt runas spējas, viņa sieva pauda pārliecību, ka viņš joprojām atpazīst savus mīļos. “Es zinu, ka viņš atpazīst. Kad mēs esam ar viņu, viņš staro. Viņš tur mūsu rokas, mēs viņu skūpstām, apskaujam, un viņš atbild, zini, viņš to izbauda. Man tikai to vien vajag.”

Savukārt Brūsa Villisa vecākā meita no pirmās laulības ar aktrisi Demiju Mūru Rūmera Villisa savā “Instagram” kontā pagājušajā nedēļā atzina, ka tēvam neklājas pārāk viegli. “Ļaudis man vienmēr uzdod šo jautājumu, un domāju, ka uz to ir grūti atbildēt, jo patiesībā nevienam ar frontotemporālo demenci neklājas labi, taču viņam ir normāli kā cilvēkam, kuram nākas dzīvot ar frontotemporālo demenci.” Viņa uzsvēra, ka ir pateicīga par to, ka tētis joprojām ir viņas dzīvē, kaut gan ir reizes, kad viņš savu meitu vairs nepazīst. “Esmu pateicīga par to, ka tad, kad aizeju un viņu samīļoju — vienalga, vai viņš mani atpazīst vai nē — viņš var sajust manis dāvāto mīlestību un es varu to sajust no viņa.”

Jāatgādina, ka Brūss Villiss savulaik bija viens no pazīstamākajiem Holivudas aktieriem, viņa karjera ilga vairāk nekā 40 gadus. Pazīstamību 80. gadu vidū viņam nodrošināja drāmas un komisku situāciju pilnais televīzijas seriāls “Aģentūra “Mēnessgaisma”” (Moonlightning) ar Sibillu Šeperdu, taču īstā slava viņam atnāca ar Džona Makleina lomu asa sižeta filmā “Cietais rieksts” (Die Hard), kad ierasto muskuļoto supervaroņu Arnolda Švarcenegera vai Silvestra Stallones vietā pēkšņi parādījās parastas miesasbūves harizmātisks, ievainojams cilvēks, kas spēj pārtapt varonī. Viņa atveidotais Ņujorkas policists kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem tēliem filmu vēsturē. Filmas popularitāte bija tik liela, ka tā pati pārvērtās par sava veida seriālu, sastāvot no piecām filmām. 

Zīmīgi, ka vienu brīdi visienesīgāko filmu topā atradās 1990. gadā tapušās Villisa “Die Hard 2” un viņa toreizējās sievas Demijas Mūras “Spoks” (Ghost), kur viņa tēloja kopā ar Vūpiju Goldbergu un Patriku Sveiziju. Šāds panākums, kad topa virsotnē atradās Holivudas laulātā pāra filmas, palika neatkārtots līdz pat 2024. gadam, kad tas izdevās Raienam Reinoldsam un Bleikai Laivlijai ar attiecīgi “Dedpūls & Vilknadzis” (Deadpool & Wolverine) un “Manas laimes lauskas” (It Ends with Us).

Vēlāk Villiss pierādīja, ka viņš nav tikai asa sižeta filmu varoņu atveidotājs, bet krietni daudzpusīgāka persona, kas izpaudās, piemēram, tādās filmās kā “Lubene” (Pulp Fiction, 1994. g.), “12 pērtiķi” (12 Monkeys, 1995. g.), “Piektais elements” (The Fifth Element, 1997. g.), “Armagedons” (Armageddon, 1998. g.), “Sestais prāts” (The Sixth Sense, 1999. g.), “Neievainojamais” (Unbreakable, 2000. g.), “Visi deviņi jardi” (The Whole Nine Yards, 2000. g.), “Saules asaras” (Tears of the Sun, 2003. g.), “Grēku pilsēta” (Sin City, 2005. g.), “RED aģenti: atvaļināti un sevišķi bīstami” (Red, 2010. g.), "Laika cilpa" (Looper, 2012. g.), “Misters Stikls” (Glass, 2019. g.). Karjeras norietā viņš tēloja daudzās mazbudžeta filmās, kas neguva īpašu popularitāti.

Villiss savulaik bija ne tikai izcils aktieris, bet arī talantīgs mūziķis. 80. gados viņš izdeva divus blūza albumus, no kuriem pirmais, 1987. gadā izdotais “The Return of Bruno” ASV kļuva par zelta albumu, “Billboard 200” tabulā sasniedzot 14. vietu, bet Lielbritānijā tas uzkāpa līdz pat 4. vietai.

Aktiera karjerai viņš bija spiests māt ardievas 2022. gadā veselības problēmu dēļ pēc konstatētās afāzijas, kas viņam pakāpeniski atņem spēju sazināties. Vēlāk izrādījās, ka pirmās nopietnās afāzijas pazīmes Villisam bijušas novērojamas jau filmas “Pusnakts labības laukā” (Midnight in the Switchgrass) uzņemšanas laukumā 2020. gadā, kad aktieris mēdzis aizmirst, kur atrodas. Rekvizītu meistare Alīsija Heverlenda, kura strādājusi pie krimināltrillera uzņemšanas, atcerējusies laiku, kad filmas “Cietais rieksts” zvaigznei parādījušās pirmās atmiņas problēmas un viņš vairs nav spējis atcerēties cilvēkus. Reiz Villiss pat domājis, ka pusdieno īstā restorānā, lai gan notikusi filmas ainas filmēšana, un viņu uzrunājis tā, it kā viņa būtu viesmīle ēstuvē.

Brūsa Villisa ģimene par aktiera veselības problēmām un diagnosticēto afāziju paziņoja 2022. gada martā, norādot, ka aktieris pārtrauc kino gaitas. Savukārt 2023. gada februārī ģimene vērsās pie sabiedrības ar nākamo sirdi plosošo paziņojumu, norādot, ka Brūsa veselība ir pasliktinājusies, un kā galīgā diagnoze uzstādīta frontotemporālā demence, kas ietekmē spējas sazināties un atpazīt cilvēkus.

Brūsu Villisu no sirds atbalsta gan tagadējā ģimene, gan bijusī sieva Demija Mūra ar trim jau pieaugušajām meitām Rūmeru, Skautu un Talulu, un situāciju būtiski atvieglo tas, ka abas ģimenes ir ļoti draudzīgās attiecībās.