Paziņots, kad notiks atvadas no Latvijas bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīra Imanta Freiberga
foto: Edijs Pālens/LETA
Balvas laureāte, Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un eksprezidentes kungs Imants Freibergs piedalās Latvijas Transatlantiskās organizācijas balvas par ieguldījumu Latvijas dalībai NATO svinīgajā pasniegšanas ceremonijā Rīgas pilī 2024. gada 27. martā
Sabiedrība

Paziņots, kad notiks atvadas no Latvijas bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīra Imanta Freiberga

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīra Imanta Freiberga izvadīšana pēdējā gaitā notiks 10. janvārī. Atvadu ceremonija notiks Rīgas Doma baznīcā, plkst. 14.00, par to sociālajā vietnē "Facebook" paziņojusi eksprezidente.

Paziņots, kad notiks atvadas no Latvijas bijušās p...

Imants Freibergs aizgāja mūžībā 1. janvārī. "Mans mīļais Imants šorīt aizgāja baltā Dieva mierā mūžībā. Dziļās sērās aizlūdzu, lai viņa dvēselei viegls ceļš. Par viņu sēro meita Indra, mazdēls Ivars, dēls Kārlis ar sievu Lindu un mazbērniem Alisi, Austru un Ritumu," toreiz mikroblogošanas vietnē "X" pavēstīja Vaira Vīķe-Freiberga.

Imants Freibergs dzimis 1934. gada 12. martā Valmierā. 1944. gadā bēgļu gaitās nonācis Vācijas nometnēs. 1948. gadā pārcēlās uz Franciju, bet 1954. gadā — uz Kanādu. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Imants Freibergs un Vaira Vīķe-Freiberga apprecējās 1960. gada 16. jūnijā.

Freibergs bija datorzinātnieks. Strādājis Kvebekas universitātē Monreālā, kur vadījis informātikas studiju programmas, bijis profesors Monpeljē universitātē Francijā un Oksfordas universitātē Anglijā, un strādājis arī Latvijas Universitātē. Viņš bijis arī Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas prezidents. Freibergs piedalījies Pirmo latviešu jaunatnes svētku organizācijas padomes darbā. Viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis. Saņēmis pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Vaira Vīķe-Freiberga bija Latvijas Valsts prezidente divus pilnvaru laikus no 1999. gada 8. jūlijam līdz 2007. gada 7. jūlijam, kļūstot par pirmo un pagaidām vienīgo sievieti Latvijas valsts vadītājas amatā.