Grenlande reaģē uz Trampa "pelēkā kardināla" Stīvena Millera sievas bezkaunīgo vēstījumu

“Ļaujiet man jau pašā sākumā pateikt mierīgi un skaidri: ne panikai, ne bažām nav nekāda pamata. Ketijas Milleres publicētais attēls, kurā Grenlande attēlota, ietīta Amerikas karogā, nemaina pilnīgi neko. Mūsu valsts nav izlikta pārdošanā, un mūsu nākotni nenosaka ieraksti sociālajos tīklos,” Grenlandes premjers paziņoja savā “Facebook” kontā.

“Tomēr šis attēls ir necieņas pilns. Attiecības starp valstīm un tautām balstās uz savstarpēju cieņu un starptautiskajām tiesībām, nevis uz simboliskiem žestiem, kas ignorē mūsu statusu un mūsu tiesības. Mēs esam demokrātiska sabiedrība ar pašpārvaldi, brīvām vēlēšanām un spēcīgām institūcijām. Mūsu stāvoklis ir stingri balstīts starptautiskajās tiesībās un starptautiski atzītos līgumos. Tas netiek apšaubīts,” viņš paziņoja. “Panikai nav pamata. Taču ir pilnīgs pamats paust savu attieksmi pret necieņu.”

Jauns.lv jau vēstīja, ka Baltā nama aparāta vadītāja vietnieka politikas jautājumos Stīvena Millera sieva Ketija mikroblogošanas vietnē “X” publicēja Grenlandes karti ASV karoga krāsās. Publicēto attēlu Millere papildināja ar parakstu “drīz”.

Viens no agresīvākajiem "vanagiem" pašreizējā ASV politiskajā elitē Stīvens Millers ir ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks iekšzemes drošības jautājumos un Trampa pirmās prezidentūras laikā bija galvenais atbildīgais par Trampa runu tekstiem. Galēji labējo Milleru uzskata par vienu no visietekmīgākajām personām Trampa administrācijā un tā dēvētajā MAGA ("Padarīsim Ameriku atkal diženu") kustībā. Savukārt viņa sieva Ketija bija Trampa pirmā viceprezidenta Maika Pensa preses sekretāre.

Decembra beigās Tramps iecēla Luiziānas štata gubernatoru Džefu Lendriju par īpašo sūtni Grenlandes jautājumos. “Džefs saprot, cik būtiska mūsu nacionālajai drošībai ir Grenlande, un viņš stingri aizstāvēs mūsu valsts intereses mūsu sabiedroto un visas pasaules drošībai un izdzīvošanai,” toreiz paziņoja Tramps. Savukārt Lendrijs pauda lepnumu par izrādīto godu “pildīt pienākumus šajā brīvprātīgajā amatā, lai padarītu Grenlandi par ASV daļu”.

Pēc atgriešanās Baltajā namā Tramps vairākkārt paziņojis, ka Dānijas pārvaldītajai Grenlandei būtu jānonāk ASV īpašumā, sākumā stāstot par vēlmi to nopirkt, bet vēlāk neizslēdzot vajadzības gadījumā pielietot militāru spēku, lai šo milzīgo salu atņemtu ASV NATO bloka sabiedrotajai Dānijai. Augustā Dānijas amatpersonas izsauca ASV vēstnieku saistībā ar to, ka vismaz trīs ar Trampu saistīti cilvēki Grenlandē ir veikuši slepenas ietekmes operācijas.

Kopš 1814. gada Grenlande pieder Dānijai, to pilnībā integrējot karalistes sastāvā saskaņā ar 1953. gada konstitūciju, kas Grenlandes iedzīvotājus padarīja par Dānijas pilsoņiem. 1979. gada referendumā grenlandieši nobalsoja par salas pašpārvaldi ar savu parlamentu, kamēr Dānija saglabā kontroli pār Grenlandes ārpolitiku un aizsardzību. Kaut gan aptaujas liecina, ka vairums Grenlandes iedzīvotāju vēlas neatkarību no Dānijas, absolūtais vairākums nevēlas salas nonākšanu amerikāņu kundzībā.

Tramps nebūt nav pirmais ASV prezidents, kurš vēlas iegūt Grenlandi, jau 1860. gados salas nopirkšana tika apsvērta prezidenta Endrū Džonsona administrācijas laikā, kad 1867. gadā valsts sekretārs Viljams Sjūards izskatīja iespēju iegādāties ne vien Grenlandi, bet arī Islandi, taču pretestība ASV Kongresā pielika punktu šai idejai. 1946. gadā ASV piedāvāja Dānijai nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, taču piedāvājums tika noraidīts.