Jau 70! Kādreizējais siržu lauzējs Brūss Villiss svin jubileju, kuru neārstējamās kaites dēļ, iespējams, vairs neapzinās

Volters Brūss Villiss nāca pasaulē 1955. gada 19. martā Rietumvācijas pilsētā Idaroberšteinā, vācietes Marlēnas un amerikāņu karavīra Deivida Villisa ģimenē. Pēc tēva dienesta pabeigšanas ģimene pārcēlās uz ASV, viņš uzauga Ņūdžersijas štatā.

Neticami, bet Brūss cieta no stostēšanās, līdz atklāja, ka aktiermāksla palīdz mazināt šīs kaites ietekmi. Pirms kļūšanas par profesionālu aktieri viņš strādāja par apsargu Seilemas kodolspēkstacijā, bārmeni, kā arī izmēģināja roku privātdetektīva maizē, un savu pieredzi viņš pārnesīs uz ekrāna, kopā ar Sibillu Šeperdu tēlojot drāmas un komisku situāciju pilnā televīzijas seriālā “Aģentūra “Mēnessgaisma”” (Moonlightning), kas 80. gadu vidū viņam atnesīs pirmo slavu.

Taču īstā slava viņam atnāca ar Džona Makleina lomu asa sižeta filmā “Cietais rieksts” (Die Hard), kad ierasto muskuļoto supervaroņu Arnolda Švarcenegera vai Silvestra Stallones vietā pēkšņi parādijās parastas miesasbūves harizmātisks, ievainojams cilvēks, kas spēj pārtapt varonī. Viņa atveidotais Ņujorkas policists kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem tēliem filmu vēsturē. Filmas popularitāte bija tik liela, ka tā pati pārvērtās par sava veida seriālu, sastāvot no piecām filmām. 

Zīmīgi, ka vienu brīdi visienesīgāko filmu topā atradās 1990. gadā tapušās Villisa “Die Hard 2” un viņa toreizējās sievas Demijas Mūras “Spoks” (Ghost), kur viņa tēloja kopā ar Vūpiju Goldbergu un Patriku Sveiziju. Šāds panākums, kad topa virsotnē atradās Holivudas laulātā pāra filmas, palika neatkārtots līdz pat 2024. gadam, kad tas izdevās Raienam Reinoldsam un Bleikai Laivlijai ar attiecīgi “Dedpūls & Vilknadzis” (Deadpool & Wolverine) un “Manas laimes lauskas” (It Ends with Us).

Vēlāk Villiss pierādīja, ka viņš nav tikai asa sižeta filmu varoņu atveidotājs, bet krietni daudzpusīgāka persona, kas izpaudās, piemēram, tādās filmās kā “Lubene” (Pulp Fiction, 1994. g.), “12 pērtiķi” (12 Monkeys, 1995. g.), “Piektais elements” (The Fifth Element, 1997. g.), “Armagedons” (Armageddon, 1998. g.), “Sestais prāts” (The Sixth Sense, 1999. g.), “Neievainojamais” (Unbreakable, 2000. g.), “Visi deviņi jardi” (The Whole Nine Yards, 2000. g.), “Saules asaras” (Tears of the Sun, 2003. g.), “Grēku pilsēta” (Sin City, 2005. g.), “RED aģenti: atvaļināti un sevišķi bīstami” (Red, 2010. g.), "Laika cilpa" (Looper, 2012. g.), “Misters Stikls” (Glass, 2019. g.). Karjeras norietā viņš tēloja daudzās mazbudžeta filmās, kas neguva īpašu popularitāti.

Villiss savulaik bija ne tikai izcils aktieris, bet arī talantīgs mūziķis. 80. gados viņš izdeva divus blūza albumus, no kuriem pirmais, 1987. gadā izdotais “The Return of Bruno” ASV kļuva par zelta albumu, “Billboard 200” tabulā sasniedzot 14. vietu, bet Lielbritānijā tas uzkāpa līdz pat 4. vietai.

Aktiera karjerai viņš bija spiests māt ardievas 2022. gadā veselības problēmu dēļ pēc konstatētās afāzijas, kas viņam pakāpeniski atņem spēju sazināties. Vēlāk izrādījās, ka pirmās nopietnās afāzijas pazīmes Villisam bijušas novērojamas jau filmas “Pusnakts labības laukā” (Midnight in the Switchgrass) uzņemšanas laukumā 2020. gadā, kad aktieris mēdzis aizmirst, kur atrodas. Rekvizītu meistare Alīsija Heverlenda, kura strādājusi pie krimināltrillera uzņemšanas, atcerējusies laiku, kad filmas “Cietais rieksts” zvaigznei parādījušās pirmās atmiņas problēmas un viņš vairs nav spējis atcerēties cilvēkus. Reiz Villiss pat domājis, ka pusdieno īstā restorānā, lai gan notikusi filmas ainas filmēšana, un viņu uzrunājis tā, it kā viņa būtu viesmīle ēstuvē.

Brūsa Villisa ģimene par aktiera veselības problēmām un diagnosticēto afāziju paziņoja 2022. gada martā, norādot, ka aktieris pārtrauc kino gaitas. Savukārt 2023. gada februārī ģimene vērsās pie sabiedrības ar nākamo sirdi plosošo paziņojumu, norādot, ka Brūsa veselība ir pasliktinājusies, un kā galīgā diagnoze uzstādīta frontotemporālā demence, kas ietekmē spējas sazināties un atpazīt cilvēkus.

Brūsu Villisu no sirds atbalsta ne tikai bijusī sieva Mūra ar trim kopīgajām pieaugušajām meitām Rūmeru, Skautu un Talulu, bet arī tagadējā dzīvesbiedre Emma Heminga ar abu mazajām meitām Meibelu un Evelīnu, turklāt gan Demija, tā visas trīs viņas meitas ir draudzīgās attiecībās ar Brūsa tagadējo ģimeni.