Zinātnieki noskaidrojuši, kāpēc cilvēkiem ir sarežģīti atbrīvoties no sliktajiem ieradumiem
Ieradumi darbojas kā autopilots: mēs atkārtojam vienas un tās pašas darbības, pat ja zinām, ka tās mums nav piemērotas. Tagad britu zinātnieki ir atraduši tam ticamu iemeslu: veidojot paradumus, smadzenes izmanto pilnīgi atsevišķu mācīšanās mehānismu. Šis atklājums var mainīt atkarības izpratni un piedāvāt jaunas pieejas Parkinsona slimības izpētei.
Londonas universitātes koledžas Seinsberijas Velkomas centra zinātnieki atklājuši, ka smadzenes tiek mācītas ar diviem dažādiem mehānismiem: viens balstās uz balvas gaidīšanu, otrs - uz darbību atkārtošanu. Pēdējais, sistēmai līdz šim nezināmais, var izskaidrot, kāpēc mēs tiecamies automātiski uzvesties ierastajā veidā, pat ja tā ne vienmēr ir labākā izvēle.
"Mēs esam atvēruši mehānismu, kas acīmredzot ir atbildīgs par ieradumu veidošanos. Ja jau esat izstrādājuši priekšroku, tad varat pārlēkt pāri lēmuma pieņemšanas procesam uz vērtības pamata un vienkārši izmantot ierasto uzvedības modeli. Tas ļauj atbrīvot smadzeņu resursus citiem apzinātiem risinājumiem," skaidroja pētījuma vadītājs, neirobiologs doktors Markuss Stīvensons-Džonss.
Jauns smadzeņu "pavadonis" - darbības pareģošanas kļūda
Iepriekš bija zināms, ka dopamīns - tā dēvētais "laimes hormons", ko sauc par balvas pareģošanas kļūdu (Reward Prediction Error, RPE), - norāda, vai rezultāts izrādījies labāks vai sliktāks par gaidīto. Tagad zinātnieki atklājuši arī otru dopamīna signālu - darbības pareģošanas kļūdu (Action Prediction Error, APE), kas izseko, cik bieži viena vai otra darbība atkārtojas.
Tieši APE signāls dod smadzenēm iespēju vienkāršot lēmumu pieņemšanas procesu un "iegaumēt" paradumus kā automātiskas izvēles. Piemēram, ja ne reizi vien esat pircis sviestmaizi vienā un tajā pašā vietā, izvēle kļūst neapzināta - smadzenes automātiski mudina izdarīt to pašu, ko iepriekš.
Ieradums veidojas, kad uzkrāta pieredze
Eksperimenti ar pelēm parādīja, ka agrīnajos mācību posmos smadzenes izmanto sistēmu, kas balstīta uz vērtībām, taču ar laiku nodod "stafeti" sistēmai, kas atbild par atkārtojamību, proti, APE mehānismam. Kad zinātnieki bloķēja APE sistēmas darbību, ierastās uzvedības precizitāte pelēm ievērojami samazinājās - kas norāda, ka ieradumu saglabāšanai galvenā loma ir tieši šim mehānismam.
Šīs sistēmas darbību var novērot cilvēkiem, vadot auto: kad esat jau ieguvuši mašīnas vadīšanas prasmi (APE), varat vienlaikus risināt sarunu ar pasažieri, paļaujoties uz sistēmu, kas balstīta uz vērtībām (RPE).
Jauna pieeja atkarību un Parkinsona slimības ārstēšanai
Atklājums sniedz jaunu virzienu atkarību, kā arī Parkinsona slimības izpratnei un ārstēšanai. Līdz šim galvenā uzmanība tika pievērsta smadzeņu atalgojuma centram. Tagad kā jauns potenciālais mērķis terapijai izvirzās smadzeņu apgabals, kur rodas APE signāls.
Parkinsona slimības gadījumā, kā zināms, cieš tieši tie dopamīna neironi, kas saistīti ar kustību un automātisku uzvedību. Tas var izskaidrot, kāpēc pacienti zaudē spēju veikt ierastās automātiskās darbības, bet vienlaikus spēj apgūt jaunas vai sev neierastas nodarbes, piemēram, dejas vai slidošanu.
"Tagad mums ir radusies teorija, kas izskaidro tā saukto Parkinsona paradoksālo kustību. Sistēma, kas atbild par ieradumiem, ir bojāta, bet elastīgā sistēma, kas balstīta uz vērtībām, funkcionē," norādīja dakteris Stīvensons-Džonss.
Pētījumu grupa turpina darbu, lai precīzāk saprastu, kā abas mācību sistēmas mijiedarbojas, un kā apzināta ietekme uz tām var palīdzēt mainīt ieradumus. Pētījuma pilnā versija publicēta prestižajā zinātniskajā žurnālā "Nature".
