Mājās negribi Ziemassvētku eglīti? Nopērc puansetiju vai īleksu

* Īlekss

Pateicoties mūžzaļajam, spožajam lapojumam un košajām ogām ziemā, izsenis ir kļuvis par vienu no Ziemassvētku noskaņas simboliem. Tagad tas rotā arī Latvijas dārzus, reizēm gan izsalstot, tomēr arvien pārliecinošāk pielāgojoties visai skarbajām un nepastāvīgajām Latvijas ziemām.

Savvaļā īleksi sastopami no mērenās līdz tropu klimata joslai, tie aug krūmos vai veido koku – tas atkarīgs no sugas: dabā ir ap 400 īleksu sugu. Latvijā tiek kultivētas vairākas izturīgas šķirnes, piemēram, ‘Blue Angel’ un ‘Blue Princess’. Pazīstamākās no sugām ir mūžzaļas, ar biezām, ādainām, spīdīgām lapām. Tikai daļai no sugām piemīt raksturīgā lapu forma ar viļņotu malu, uz kuras apmalē izvietoti ērkšķaini zobiņi. Citām sugām lapas ir dažāda izmēra ar gludu malu. Īleksa vainags visbiežāk ir kompakts, samērā blīvs, ar noturīgiem, labi sazarotiem dzinumiem. Mūsu apstākļos īlekss aug samērā lēni un apdomīgi. Tas labi pakļaujas cirpšanai Ziediņi ir mazi un neievērojami, tie uzzied pavasarī – vasaras sākumā. Augu pavairo ar sēklām vai spraudeņiem. Īleksi vislabāk jutīsies aizsargātā vietā dārzā, piemēroti noēnotai vietai. Patīk trūdvielām bagāta un irdena augsne. Ziemā augi jāpiesedz. Dobēs īleksi labi izskatīsies grupās kopā ar skujeņiem, citiem mūžzaļajiem augiem, kā arī krāsaini ziedošiem augiem, kas kontrastēs ar īleksa skaisto košo vai zilgani zaļo toni. Mūsu apstākļiem piemērotās un ziemcietīgās īleksu sugas var iegādāties stādaudzētavās vai pie privātiem kolekcionāriem. Eiropā un citviet kultivē īleksu šķirņu klāstu ar izteiksmīgi krāsainām balti un dzeltenraibi apmaļotām lapām, bet raiblapu šķirnes mūsu klimatā pagaidām nav iejutušās.

* Ziemassvētku zvaigzne jeb puansetija

Par Ziemassvētku tuvošanos liecina veikalu pilnie plaukti ar košo lapu īpašniecēm – puansetijām. Mūsdienās puansetijām ir izveidotas ap 100 šķirņu ar dažādu toņu sarkanām, rozā, dzeltenām, krēmkrāsas un baltām lapām, bet populārākās joprojām ir spilgti sarkano lapu īpašnieces. Puķes nosauktas par godu pirmajam ASV sūtnim Meksikā Džoelam Robertam Puansetam, kas šo augu atklāja un 1828. gadā atveda uz Ameriku. Botānisko nosaukumu “skaistā eiforbija” tai devis vācu botāniķis K. L. Vidlenovs. Tautā augu vēl sauc par Betlēmes jeb Ziemassvētku zvaigzni, jo, raugoties no augšas, košā lapotne atgādina zvaigzni.

Ilgāk ziedēs puķe, kurai sīkie ziediņi veikalā vēl ir pumpuros. Augam patīk gaiša, mēreni silta telpa. Augu laista un mēslo tāpat kā citus ziedošos telpaugus.

Pēc noziedēšanas apmēram 2 mēnešus ir izteikts miera periods, kurā vēlams puķi iznest vēsākā telpā. Laista maz un nemēslo. Pavasarī augu pārstāda trūdvielām bagātā augsnē, tai jābūt viegli skābai, irdenai, ūdens un gaisa caurlaidīgai. To var iznest dārzā. Ja vēlies, lai puķei būtu sarkanas lapas, uz rudens pusi tai nepieciešamas vismaz 8 nedēļas ar 12 līdz 14 stundu garu nakts periodu – noteiktu laiku augu ienes tumsā, piemēram, pieliekamajā.

Žurnāls "100 Labi Padomi" / Foto: Shutterstock