Kā ciemos omīte, tā bērnam tiek dāvana! Ko šāda prakse patiesībā var nodarīt bērnam?  

Dāvanu pasniegšana bērniem ir ierasta tradīcija daudzās ģimenēs, īpaši svētku laikā, taču rodas jautājums – vai bērnam patiešām ir nepieciešams tik daudz dāvanu? Vecāki un vecvecāki bieži vien vēlas iepriecināt savas atvases, taču vai dāvanu pārpilnība nerada negatīvas sekas?

Dāvanas kā mīlestības apliecinājums

Dāvanas tradicionāli tiek uzskatītas par mīlestības izpausmi. Tās simbolizē rūpes un vēlmi iepriecināt, un bērni šo žestu uztver tieši tāpat – kā pierādījumu, ka par viņiem domā un rūpējas. Psihologi uzsver, ka bērniem dāvana ir ne tikai manta, ko viņi saņem, bet arī emocijas, kas nāk komplektā ar šo dāvanu. Saņemot dāvanu, bērns saprot, ka ir svarīgs, un tas viņam sagādā prieku. Tomēr vecākiem ir jābūt uzmanīgiem, lai dāvanu skaits nekļūtu pārmērīgs, jo tas var novest pie materiālisma un bērna vērtību sistēmas deformēšanās.

Kad bērns regulāri tiek apdāvināts, viņš var sākt uzskatīt, ka laime un vērtība ir atkarīga no tā, cik daudz lietu viņam pieder. Tas var ietekmēt bērna spēju novērtēt nemateriālās vērtības, piemēram, ģimenes kopīgo laiku, emocionālo tuvību un attiecības ar citiem. Turklāt, ja bērni pierod pie pastāvīgas dāvanu saņemšanas, viņi var kļūt nepacietīgi un sagaidīt, ka viņu vēlmēm vienmēr tiks izdabāts.

Lai izvairītos no šīm sekām, vecāki var pievērst uzmanību dāvanu daudzumam un veidam, kā tās tiek pasniegtas. Piemēram, ir populāra "četru dāvanu" metode, kas paredz, ka bērns saņem četras dāvanas – vienu, ko viņš vēlas, vienu, kas viņam nepieciešama, vienu apģērbu un vienu grāmatu. Šī pieeja palīdz saglabāt līdzsvaru starp dāvanu skaitu un to jēgu, iemācot bērnam novērtēt dažādas lietas, ne tikai materiālas.

Kāda omīte no Ohaio, ASV, sociālajā platformā TikTok atklājusi savu īpašo veidu, kā sagādāt mazbērniem prieku, dāvanas nedāvinot itin nemaz. LASI ŠEIT!

Dāvanas kā kompensācija

Dažkārt vecāki mēdz izmantot dāvanas, lai kompensētu laiku, ko viņi nepavada ar bērniem. Tas var rasties no aizņemtības vai vainas apziņas par nepietiekamu uzmanību. Tomēr psihologi norāda, ka dāvana nevar aizstāt vecāku klātbūtni un emocionālo tuvību. Lai gan bērns īslaicīgi var justies priecīgs par saņemto dāvanu, šis prieks nav ilgstošs un neaizstāj vajadzību pēc vecāku mīlestības un atbalsta. Vecākiem ir svarīgi atcerēties, ka bērnam vislielāko nozīmi ir jāpievērš emocionālajai saiknei, nevis materiālajām lietām. Dāvanas var būt patīkams papildinājums, taču tās nedrīkst kļūt par galveno veidu, kā bērnam izrādīt mīlestību.

Kā veidot pateicību?

Bērni bieži vien, saņemot dāvanas, mēdz reaģēt ļoti tieši, un dažkārt vecākiem ir grūti saprast, kāpēc bērns var izrādīt nepatiku pret dāvanu. Šādas situācijas parasti rodas, ja bērna gaidas nav izpildītas vai ja viņš ir pārāk emocionāli pārslogots. Lai izvairītos no šādām situācijām, vecākiem vajadzētu iemācīt bērniem pieklājīgi izturēties pret dāvināšanas procesu, novērtēt gan pašu dāvanu, gan uzmanību, kas ir tajā ieguldīta. Vecāki var arī iesaistīt bērnus dāvanu sagatavošanā citiem, mācot, ka dāvināšana var būt tikpat patīkama kā dāvanu saņemšana. Tas palīdz bērnam attīstīt empātiju un sapratni, ka būtiskākais ir nevis mantu daudzums, bet gan attiecības un uzmanība, ko viens otram veltām.

Kad būtu pieklājīgi atvērt dāvanu, kas saņemta svētkos vai dzimšanas dienā? Ko atbild etiķetes trenere, LASI ŠEIT:

Kopīgi pavadīts laiks kā dāvana

Bieži vien vecāki izvēlas dāvināt nevis materiālas lietas, bet gan iespējas kopīgi pavadīt laiku – biļetes uz izklaides pasākumiem, ceļojumiem vai citām aktivitātēm. Šādas dāvanas var būt lieliska alternatīva mantām, jo tās sniedz bērnam neaizmirstamus piedzīvojumus un stiprina ģimenes saites. Taču jāņem vērā, ka mazi bērni vēl joprojām lielu nozīmi piešķir taustāmām dāvanām, un šādā vecumā viņiem ir grūti novērtēt abstraktas dāvanas, piemēram, biļetes uz pasākumu, kas notiks kaut kad nākotnē.