Aizkustinoša māsu satikšanās pēc visa mūža atšķirtības! Adoptēta britu sieviete savās kāzās uzzināja par māsas esamību un pēc 30 gadiem viņu beidzot atrada
60 gadus vecā Liza Olvorda joprojām nespēj noticēt, ka pēc 30 gadu meklējumiem beidzot atradusi savu vecāko māsu, kaut gan jau kopš bērnības jutusi, ka viņai ir miesīga māsa vai brālis — par spīti tam, ka neviens viņai to nebija teicis.
Ziemeļsomersetas iedzīvotāja Liza Olvorda zīdaiņa vecumā tika adoptēta, taču vienmēr jutusi, ka viņa saviem bioloģiskajiem vecākiem nav bijusi vienīgais bērns, kaut gan nekad par to netika informēta. Lizas bērnība bija laimīga, tomēr viņa pastāvīgi jutusies arī vientuļi, tā kā viņas audžuģimene pastāvīgi mainīja dzīves vietu un viņai bija grūti izveidot ar citiem bērniem ciešu draudzību. Viss radikāli mainījās, kad 1996. gadā viņa apprecējās 23 gadu vecumā — viņas audžumāte atzina, ka Lizai tik tiešām ir bioloģiskā māsa, vēsta “Daily Mail”.
“Kad es biju jaunāka, es nezināju, vai tas ir brālis vai māsa, es tikai zināju, ka kaut kā trūkst,” Liza pastāstīja “FEMAIL”. “Mani adoptēja ļoti mazā vecumā Līdsā, pēc tam mēs drīz pārcēlāmies uz saeju, pēc tam uz Bristoli. (..) Man bija mīļa ģimene, mīļa māte un tēvs, es nespēju viņus vainot, viņi bija ļoti tradicionāli un ļoti godīgi.” “Kad apprecējos, es savai mātei pajautāju: “Vai es esmu viena no dvīņiem?” Viņa saminstinājās un atbildēja, ka manai īstajai mātei bija piedzimusi meita dažus gadus pirms manis.”
Pēc kāzām vairākus gadus Liza neveiksmīgi mēģināja atrast savu māsu, tad ģimenes dzīve un bērnu audzināšana izvirzījās priekšplānā, un senais sapnis palika neīstenots.
Savas meitas pamudināta, 60 gadu vecumā Liza nolēma vērsties ITV programmā “Long Lost Family” (“Sen pazaudētā ģimene”). Raidījuma komanda tik tiešām spēja atrast viņas māsu Deboru, un izrādījās, ka viņu bija adoptējusi miesīgās mātes radiniece. Pati Debora vēlāk atzina, ka bērnībā viņa bija pazinusi savu bioloģisko māti, bet jau sen vairs neuzturēja ar viņu sakarus. Atšķirībā no Lizas Debora jau astoņu gadu vecumā uzzinājusi par savu jaunāko māsu, pat vēlējusies viņu atrast, taču “nezināja, ar ko sākt”.
Pagājušā gada oktobrī viņa pārsteigta saņēma vēstuli no “Long Lost Family”, un drīzumā varēja tikties aci pret aci ar savu neredzēto māsu, abas uzreiz sajuta daudz kopīgā.
“Tiklīdz mēs apsēdāmies, neskaitot to, ka jutāmies satrauktas... mēs uzreiz sākām jokot un pļāpāt... tas bija lieliski,” atzina Liza. “Domāju, ka mēs daudzējādā ziņā esam ļoti līdzīgas.”
Liza ir laimīga, ka beidzot aizpildīja tukšumu, ko jutusi kopš bērnības. “Tas aizpildīja tukšumu un patiešām lika man justies pilnīgai. 60 gados es jutu vajadzību to izdarīt, es rīkojos un tas bija lieliski, un kopš tā laika viss noticis kā viesulī ... tas joprojām šķiet mazliet nereāli.”
Viņai piebilst māsa Debija: “Tas bija lieliski, es sajutos tā, it kā būtu viņu pazinusi visu savu dzīvi.”
Tagad māsas cenšas atgūt nokavēto un bieži zvana viena otrai, bet drīzumā Liza dosies pie māsas ciemos Jorkšīrā.
