Iepirkšanās kaifs - kā zināt, ka tu tuvojies sarkanajai līnijai? Aina Poiša: "Tā mēs barojam savu seksualitātes vajadzību"
Mēs vairs nedzīvojam laikā, kad trūkuma vai preču neesamības dēļ katru lietu pirkām, tikai vajadzības dzītas. Tagad nereti iepirkumu grozā ieliekam ne tikai to, kas nepieciešams, bet arī to, ko vienkārši gribas.
Un nevajag sevi par to šaustīt! Tomēr būtu vērtīgi pamanīt brīdi, kad iepērkoties esi pietuvojusies sarkanajai līnijai, pēc kuras pārkāpšanas nonāksi no iepirkšanās atkarīgo pulciņā, stāsta psihoterapijas speciāliste Aina Poiša.
Sievietes vājības
Mēs, sievietes, visbiežāk sevi iepriecinām ar jaunu apģērba gabalu, apaviem, kādu aksesuāru vai juvelierizstrādājumu, daudzām sirds sāk trīcēt, skatoties uz skaistiem traukiem vai interjera priekšmetiem. Tu sāc fantazēt, kā izskatīsies šajā kleitā vai cik skaists būs svētdienas pusdienu galds, kas pārklāts ar šo galdautu. Roka pastiepjas, un tu jau stāvi ar šo lietu pie kases, samaksā un apmierināta dodies mājās.
Psihoterapijas speciāliste Aina Poiša teic, ka estētika ir daudzu latviešu sieviešu vājība, jo skaistums ir sievietes atbildība. Ja apģērbs ir estētika par sevi, tad trauki un galda kultūra runā par vides pievilcību, atklājot sievietes gaumi. Kāpēc lai mums nebūtu tāda vājība – domāt par interjera priekšmetiem, tekstilijām, krāsainiem spilventiņiem, šķīvjiem, glāzēm? Mēs ne vienmēr varam uzreiz atļauties veikt remontu, bet izmaiņas varam panākt ar interjera detaļām, traukiem. Radošums ir tik sievišķīgs! Un nevajag noniecināt ikdienu. Neglabā svētku traukus bufetē, izvelkot tos ārā tikai vienu vai divas reizes gadā. Lieto tos biežāk, kaut vai katru dienu vai vismaz svētdienās. No iepriekšējām paaudzēm esam pārņēmušas ieradumu svētku traukus lietot tikai Ziemassvētkos, gulēt uz veciem palagiem, kamēr skapis ir pilns ar jauniem, kas jātaupa, jo mūsu vecāki un vecvecāki piedzīvoja laiku, kad nekā nebija. Taupības režīms aizliedz svinēt svētkus, lai gan tieši svētki liek mirdzēt gan tavām, gan tavu tuvinieku acīm.
Cieņa pret sevi un citiem
Kāpēc tu jau atkal nopirki blūzīti ar pumpiņām, lai gan tev mājās jau ir trīs līdzīgas? Aina Poiša teic – iegādājoties to, ko nevajag, bet kas ļoti patīk, mēs barojam savu seksualitātes vajadzību, kas ir saistīta ar skaistuma izjūtu. Mēs rūpējamies par sevi, un tas ir sievietes pašcieņas jautājums. “Sievietes, kurām ir vienalga, uzreiz ir pamanāmas, jo viņas ir atteikušās no sievišķības izpausmes un arī sava pienākuma izrotāt pasauli. Bez šaubām, teiciens, ka dvēseles skaistums ir svarīgāks, ir patiess, bet dvēselei ir ietērps, un tas rada pirmo iespaidu. Tu izrādi cieņu sev un arī citiem cilvēkiem, izkopjot gaumi un neesot vienaldzīga pret savu izskatu. Turklāt pie mums vēl aizvien dzīva ir tradīcija sev un citiem sagādāt svētkus, atbilstoši apģērbjoties. Mēs uzvelkam baltu blūzi, neejam uz operu treniņbiksēs,” saka psihoterapijas speciāliste.
Kad gribēšana sastop vajadzību
Mūsdienās mēs patiešām biežāk pērkam tāpēc, ka gribas, nevis vajag. Ja tevi vada tikai vēlme nopirkt kaut ko jaunu un skaistu, tad tu sev vienkārši sagādā prieku, spēlējies – un tas nav slikti. “Ja sieviete nespēlējas, viņa kļūst pārāk pareiza un tik lietderīga, ka viņai nemirdz acis,” saka Aina Poiša. Pārāk liels prātīgums nozīmē garlaicīgu dzīvi, tāpēc dažreiz vajag ļauties. Un tas nenozīmē pirkt jaunu vai dārgu – pērles var atrast arī lietoto preču veikalā.
Bet reizēm jēdzieni "gribu" un "vajag" satiekas. Ja tu esi izkopusi gaumi un stilu, tad, veikalā ieraugot tuniku, kas ļoti iepatīkas, tu uzreiz domā, ar ko no mājās esošā apģērba varēsi to kombinēt. Dažreiz tas nozīmē, ka vēl jāpiepērk klāt, piemēram, somiņa, kurpes, bikses vai kaut kas cits.
Uz veikalu kopā ar draudzeni
Viss ir kārtībā, ja, aplūkojot preces veikalā, tev labi strādā bremzes un tu saproti, ko ir vērts pirkt, bet ko labāk mājās nenest. Kad ir par daudz? Ja tev vairs nav vietas, ja esi ieaugusi lietās, ja, atverot drēbju skapi, tas ir tik pilns, ka drīzāk gribas to aizvērt nekā izvēlēties, ko šodien vilksi mugurā. Ja, nopērkot jaunu lietu, tu esi aizmirsusi, ka mājās jau ir kaut kas līdzīgs. Un tad pienāk mantu šķirošanas brīdis, kuram grūti saņemties, un tu atrodi virkni apģērbu, kam pat cenu zīmes neesi noņēmusi.
Bet kad īsti rodas iepirkšanās kaifs? “Kaifu meklē atkarība. Adrenalīns rodas no azarta, kad tev acis spīd, jūti iekšēju drudzi, ieejot lietu pasaulē, kas asociējas ar skaistumu, pārmaiņām, sevis apbalvošanu. Mēs taču esam labi pazīstamas ar emocionālām konfektēm, ko sev nopērkam, ja ir slikts garastāvoklis. Atnesam mājās un secinām, ka prieks bija īss, jo prāts jautā – vai tev to vajadzēja? Bet piedzīvotais kaifs tomēr ir bijis, un tobrīd tu juties tā, it kā staigātu metru virs zemes.” Kas var palīdzēt? Aina Poiša iesaka doties iepirkties kopā ar labu draudzeni, jo jūs viena otru varat apturēt, ja kāda pārāk aizraujas. Bet, ja iepirkšanās jau sasniegusi atkarības līmeni un nevari sevi apturēt, tad gan jāmeklē speciālista palīdzība.