Sarkanā bija viņas laimīgā kleita. Kā apģērbs spēj mainīt garastāvokli un radīt svētku sajūtu?

Apģērbam ir lielāka vara pār mūsu prātu, nekā ikdienā varbūt apzināmies. Drēbes ietekmē cilvēku uzvedību – tās ne tikai liek mums izskatīties cienījamiem, gudriem, šarmantiem, bet arī tā liek justies un rīkoties. Zinātnieki šo apģērba varu pār mūsu psiholoģisko stāvokli izskaidro ar ietērptās izziņas teoriju.

Pandēmijas laiks, kas pieprasīja mēnešiem ilgu atrašanos mājsēdē un mājas apģērbā, spilgti nodemonstrēja, kā visu dienu valkāts treniņtērps vai pūkains halāts atsaucas uz mūsu uzvedību un pat prāta spējām. Viena vienīga izlaišanās un nekāda adrenalīna, vai ne? Toties pēc pandēmijas sabiedrībā novērojama pastiprināta interese par priecīgu apģērbu – tendence, kas jau nodēvēta par dopamīna ģērbšanos. Un, iespējams, daudzi savā jaunā gada apņemšanos sarakstā ir iekļāvuši arī punktu atjaunot savu garderobi vai mainīt savu ģērbšanās stilu, vai vienkārši nevilkt katru dienu vienu un to pašu apģērbu. Tā varētu būt viena no labākajām reāli paveicamām un zinātniski pierādītām lietām, lai palielinātu savu optimismu, labklājību, pašapziņu, cerības un citas lietas, kas padara mūsu dzīvi interesantāku un košāku.

Svētki sākas ar pušķošanos

Tie, kuri kaut mazliet seko līdzi modei, zinās teikt, ka šā gada nogales ballīšu modes tendencēs vērojama īsta svētku tērpu eksplozija visklasiskākajā izpausmē: vizuļi un spīguļi, maigs samts un velūrs, greznas mežģīnes un tills. Un nav jābūt psihologam, lai saprastu, ka cilvēki tā vēlas sev radīt emocionālu pacēlumu un dot iespēju būt priecīgiem, kad viss ir tik raižpilns, pat drūms. Galu galā dzīve ir pārāk īsa, lai neļautu sev mazliet papriecāties, uzvelkot drēbes, kas sajūsmina. Šogad vairāk nekā iepriekš izceļas interesants fakts, ka cilvēki vēlas pucēties, it kā paši kļūstot par svētku rotājumu.

Apzināti vai neapzināti, taču svētku apģērbs (un ne tikai svētku) ir sava veida vēstījums apkārtējiem cilvēkiem. Piemēram, ietērpšanās vizuļos kalpo kā uzmanības pievilinātājs, lai lauztu saskarsmes ledu. Vizuļi un citi spīdumi aicina cilvēkus tuvoties un apbrīnot gaismu atstarojošo audumu. Mēs valkājam vizuļus, jo vēlamies, lai mūs pamana. Mēs vēlamies mijiedarboties ar citiem cilvēkiem, vēlamies būt daļa no apkārtējās vides un atmosfēras, vēlamies būt piederīgi šiem svētkiem. Patiesībā tā ir ļoti sena gudrība, par ko liecina pat mūsu tautasdziesmas:

Es savos bāliņos
Skanēdama vien staigāju:
Skan zīlītes, skan krellītes,
Skan vizuļu vainadziņš.

Vizuļi bija viens no veidiem, kā meitai izcelties, piesaistīt tautu uzmanību.

Samts, velūrs un citi maigi un pūkaini audumi – arī īpaši populāri šajā modes sezonā – ir saistīti ar greznību un komfortu. Samtains audums lūdz noglāstīt. Mēs asociējam priekšmetus, kas ir ļoti mīksti pieskaroties, ar apskāviena sajūtu un vēlmi tikt apskautiem. Pieskāriens ir ļoti svarīga sajūta, par ko daudz runā psihologi, un mēs skaudri izjūtam, kad pieskārienu trūkst.

Kāpēc? Tāpēc, ka tematiski saskaņoti džemperi vēsta pasaulei – mēs esam daļa no komandas: draugu, ģimenes locekļu, kolēģu u. tml. Pie mums šī tendence vairāk ir izteikta kolēģu vidū, piemēram, veikala pārdevējiem, bet amerikāņiem un britiem pēdējos gados jo īpaši iepatikusies ģimenes ģērbšanās saskaņotos džemperos. Laikā, kad galvenā uzmanība tiek pievērsta ģimenei, saskaņoti tērpi ļauj to valkātājiem demonstrēt vienotību.

Dopamīna ģērbšanās laimes izjūtai

Jau kopš 2021. gada nogales modes publikācijās un tirgotāju aprindās ienācis un popularitāti ieguvis termins "dopamīna ģērbšanās" – izmantot apģērbu kā līdzekli negatīvu emociju mazināšanai un labsajūtas uzlabošanai. Tiesa, šī definīcija ir nepilnīga, un dažādi guru to traktē pa savam. Piemēram, amerikāņu ietekmīgais modes žurnāls Vogue definē dopamīna ģērbšanos kā mērķtiecīgu krāsaina apģērba valkāšanu, piemēram, tērpus ar spilgtu apdruku, rakstiem un košās krāsās, lai uzlabotu garastāvokli.

Psihologu skatījumā dopamīna ģērbšanās ir vēl plašāks jēdziens. Modes psiholoģe (pasaulē pirmā melnādainā maģistre šajā nozarē) un pētniece Šakeila Forbsa-Bella uzsver, ka dopamīna ģērbšanās, lai palīdzētu mazināt negatīvās emocijas un uzlabot labsajūtu, ir pilnībā no valkātāja atkarīgs process. “Dopamīna ģērbšanās nav tik vienkārša lieta, kā likt kādam valkāt noteiktas krāsas vai stila apģērbu, lai izjustu garastāvokļa uzlabošanos,” saka Forbsa-Bella. “Tā vairāk attiecas uz asociācijām, no kurām daudzas ir saistītas ar personīgo un kultūras pieredzi.”

Kārena Paina, britu psiholoģijas profesore no Hārtfordšīras Universitātes, aprakstīja šīs attiecības starp apģērbu un prātu savā grāmatā par modes psiholoģiju jau 2014. gadā, kurā pierādīja – lietām, kas valkātājam ir simboliskas, piemīt spēks vairot viņa pārliecību, pašcieņu un uzlabot garastāvokli. Sakombinējot apģērbu no drēbēm, kas cilvēku iepriecina, viņa smadzenēs, visticamāk, izdalīsies dopamīns – ķīmiska viela, kas atbildīga par baudas sajūtām.

Protams, tā nav jauna parādība, taču dopamīna ģērbšanās prakses popularitāte, šķiet, savu uzvaras gājienu sāka, tuvojoties iepriekšējai gadu mijai, un vēl jo izteiktāk šāda tendence vērojama šā gada nogalē. Forbsai-Bellai ir teorija, ka Covid-19 pandēmija varēja provocēt šo ažiotāžu, jo, kamēr pasaule bija ieslēgta mājsēdē, daudzi attiecībā uz apģērbu pārstāja uzdodot sev jautājumu kā tas izskatās, bet tā vietā – kā tas man liek justies?

Lai gan apģērba krāsai un stilam ir sava loma, ģērbjoties atbilstoši noskaņojumam, ir svarīgi saprast, kā mēs, kā valkātāji, reaģējam uz konkrētu apģērba gabalu. Uzvelkot drēbes, asociācijām, ko mēs tām piešķiram, piemīt spēks mainīt iekšējās sajūtas, pat ietekmēt to, kā mēs rīkojamies. Piemēram, asociācijas ar melno žaketi, ko sieviete bija uzvilkusi sava tēva bērēs, bija tik smagas un nomācošas, ka viņa šo apģērba gabalu vairs negribēja pat redzēt savā skapī. Turpretī sarkanā kleita, kas viņai bija mugurā randiņā, kad viņa iepazinās ar nākamo vīru, bija laimīgā kleita.

Tādējādi, lai ar apģērbu uzlabotu garastāvokli, vajadzīga lielāka apzinātība attiecībā uz savu garastāvokli un ģērbšanās stilu. Var pārskatīt savu drēbju skapi un atlikt apģērbu, kas liek justies spēcīgam, laimīgam un pārliecinātam, un pēc tam strādāt pie tērpu ansambļa veidošanas, izmantojot šīs lietas. Mērķis ir saskaņot to, kā jūtamies iekšienē, ar to, kā izskatāmies ārēji. Galvenais ir saprast – konkrētam apģērbam ir spējas uzlabot mūsu emocionālo labsajūtu un garastāvokli, taču tas ir pilnībā atkarīgs no tā, kā mēs jūtamies apģērbā, kuru uzvelkam.

Kas ir laimīgs apģērba gabals?

To, kuru apģērba gabalu no sava skapja cilvēks kvalificēs kā laimīgo, noteiks tikai un vienīgi individuālā pieeja. Vienam tās būs ērtas, vaļīgas drēbes, kas ļauj justies brīvi un nepiespiesti; citam tās būs kurpes iecienītākajā krāsā; vēl kādam – dēla dāvāts džemperis, kurā viņš devās uz slimnīcu, lai veiktu smagu operāciju, kas izrādījās ļoti veiksmīga.

Dažādos pētījumos zinātnieki atklājuši arī sakarību starp apģērbu un emocijām, kas vedina domāt, ka mēs biežāk tomēr pielāgojam drēbes savām emocijām, nekā izmantojam tās kā terapiju. Profesore Kārena Paina savā pētījumā atklāja, ka 57 % sieviešu depresīvā garastāvoklī uzvelk maisveida džemperi, bet tikai divi procenti sieviešu valkā šādu apģērbu, kad jūtas laimīgas. Līdzīgi 62 % dāmu uzvilktu savu mīļāko kleitu, jūtoties laimīgas, salīdzinājumā ar tikai sešiem procentiem, kas tā darīs, kad viņām ir skumji. Un mīļākās kurpes tiks piecas reizes biežāk uzvilktas labā noskaņojumā nekā sliktā.

Lai gan apģērba terapija var darboties arī citādi. Piemēram, pētniece Forbsa-Bella atzinusi, ka mēdz uzvilkt savas mirušās māsas drēbes, lai tiktu galā ar skumjām. “Pirms četriem gadiem es zaudēju savu vecāko māsu vēža dēļ. Kad man uznāk skumju lēkmes, es paņemu drēbes un aksesuārus, ar ko mēs dalījāmies, piemēram, augstpapēžu kurpes, kuras viņa man nopirka uz 21. dzimšanas dienu, vai kleitu, ko viņa reiz uzvilka uz darba Ziemassvētku ballīti. Valkājot šīs lietas, es ieslīgstu nostalģijā, tās pārceļ mani uz laimīgākiem laikiem un palīdz novirzīt bēdas citā gultnē, nevis bloķē šīs sāpīgās un nomācošās izjūtas,” stāsta psiholoģe.

Visumā laimīgam apģērbam ir tendence būt glaimojošam, labi pieguļošam un izgatavotam no košiem un skaistiem audumiem. Lai gan apģērba krāsa (kurš gan nezina par krāsu psiholoģisko ietekmi un terapiju!) ir daļa no šīs tendences, tajā ir kaut kas vairāk nekā tikai spilgti raksti un audumi. Tekstūra un stils tāpat var uzlabot garastāvokli.

Ja cilvēks saņēmis komplimentus par kādu tērpu, tad labā sajūta, ko viņš piedzīvoja, visbiežāk atgriežas, uzvelkot to atkal. Psihologi un stilisti iesaka atbrīvoties no tām drēbēm garderobē, kas rada negatīvas asociācijas, piemēram, atgādina par šķiršanos no mīļotā vai atlaišanu no darba, kā arī no drēbēm, kas neder vai nepatīk pašam vai kādam no tuviniekiem, kuru viedoklis valkātajam svarīgs. Ir taču tā – it kā labs apģērba gabals, dārgi samaksāts, bet kaut kā neiet pie sirds. Un tā šis pirkums gadiem tiek cilāts, stumdīts pa skapi, lai gan īstenībā to jau sen vajadzētu atdot labdarības veikalam vai uzdāvināt kādam, kam šī manta nestu prieku.

Kā nokomplektēt laimīgu garderobi? Viens no ieteikumiem, iegādājoties drēbes, ir fokusēties uz tādu apģērbu, kas izceļ pašam tīkamo ķermeņa daļu. Ikvienam ir vismaz viena ķermeņa daļa, kas patīk, par kuru izsaka komplimentus, kas, varētu teikt, ir teju ideāla. Šmaugs viduklis, izteiktas krūtis, skaisti pleci, garas kājas – nevajag slēpt sveci zem pūra, bet akcentē savus dotumus. To atzīšana ļaus justies pārliecinātākam, jo vairāk tad, ja tas tiks skaisti uzsvērts, kā gleznā ierāmēts.

Arī savas komforta zonas pārkāpšana apģērbā var veicināt dopamīna izdalīšanos. Kaut kas jauns, oriģināls un neparasts garderobē var uzlabot garastāvokli, mazināt stresu un palīdzēt ieraudzīt lietas citā gaismā. Pētījumi liecina, ka jaunu lietu izmēģināšana var nākt par labu garīgajai veselībai. “Es tādas lietas nevalkāju,” saka cilvēks, bet, izmēģinot neierasto stilu, var sajusties pārsteigts un iepriecināts. Ja dopamīna ģērbšanās versija tiek uztverta kā sekošana modes tendencēm, tad šāda uzdrošināšanās nāk roku rokā ar jaunu pašapziņas un pārliecības līmeni – re, kā es varu!

Svarīgi apzināties, ka dopamīna ģērbšanās vissvarīgākais elements ir katra paša viedoklis, nevis tas, kā vēlamies, lai citi cilvēki mūs uztver. Valkāt krāsas, kas liek justies laimīgam vai mierīgam, meklēt jaunus stilus, kurus vienmēr esam vēlējušies izmēģināt, un izvairīties no tērpiem, ar kuriem nekad nesam jutušies kā savā ādā, – tie visi ir veidi, kā iedzīvināt šo tendenci.

Drēbes un garīgais stāvoklis

Apģērbs tiek izvēlēts atbilstoši noskaņojumam un kā pašizpausmes veids, taču atklāts arī, ka drēbes tiek izmantotas, lai kontrolētu vai maskētu emocijas, un nereti apģērbs var kalpot kā barometrs mūsu vispārējam garīgajam stāvoklim.

Mēs pieceļamies, veicam rīta rutīnu – mazgājamies, ēdam, vingrojam, tad ģērbjamies. Uzvelkam kaut ko, kas tuvāk pie rokas vai pierastāks, vai arī rūpīgi izvēlamies, ko vilkt? Kā nu kuru dienu – tā cilvēki uz šo jautājumu atbild visbiežāk.  Pēc modes psihologu domām, noteikti pastāv korelācija starp ģērbšanos un psihoemocionālo stāvokli, kas nozīmē, ka ir noteiktas pazīmes, kas liecina, ka drēbju skapis kalpo par emocionāla stresa barometru.

Kārena Paina savā pētījumā, aptaujājot 100 sieviešu, atklāja, ka

Turpretī priecīgā omā sievietes vairāk pievērstos pieguļošam tērpam no koša, skaista auduma. Tikai viena trešdaļa aptaujāto vilktu džinsus, kad jūtas laimīgas. “Džinsi var signalizēt par to, ka valkātāju neuztrauc viņas izskats. Cilvēki, kuri cieš no depresijas, bieži zaudē interesi par izskatu un nevēlas izcelties, tāpēc saikne starp depresiju un džinsu valkāšanu ir saprotama,” skaidro pētniece.

Ir arī citas pazīmes, kas liecina, ka cilvēka emocionālais stāvoklis izpaužas viņa tērpa izvēlē, piemēram, viņš var valkāt vienu un to pašu apģērbu katru dienu. Turklāt tie nav tikai vīrieši, kas maina apģērbu tikai tad, kad sieva to viņam atņem, jo tas jau nelāgi sāk ost. Tā dara arī sievietes, kuras nevēlas grozīties spoguļa priekšā, nevēlas tērēt laiku, un tas liecina, ka kaut kas ņem virsroku pār viņu dabisko vēlmi patikt. Daži valkā drēbes, kurām, piemēram, trūkst pogu; valkā kaut ko nevietā, kas neatbilst videi, kurā viņš atrodas, vai apģērbu no cita laika perioda, teiksim, visos gadalaikos viens un tas pats T krekls. Ne vienmēr to var saukt par emocionālu stresu, tomēr tas skaidri uzrāda, ka zemapziņā rūgst kaut kas nelāgs.

Tas ir kā identitātes un iztēles paplašinājums – ar ļoti uzskatāmu norādi, kā mēs vēlamies parādīties pasaulē. Dažreiz mēs kontrolējam šo vēstījumu, citreiz nekontrolējam, vismaz tādā mērā, kā paši to vēlētos. Apģērbs var atspoguļot mūsu ideālo sevi, bet tas var arī atklāt mūsu emocionālo stresu vai slēptas vajadzības, par kurām neatzīstamies pat paši sev.

Slimīgas tendences apģērba izvēlē

Mēs visi cīnāmies ar dažādām garīgās veselības un emocionālām problēmām, un tas, kā tās izpaužas, cilvēkiem var atšķirties. Piemēram, ja divi cilvēki ir nomākti, tad vienam šī depresija izpaudīsies intereses trūkumā par tērpiem vai viena apģērba valkāšanā ilgu periodu, turpretī citam tas var maskēties aiz pārspīlētas pucēšanās. Arī psiholoģiski cilvēkiem tas izpaužas atšķirīgi – viens ir uzvilkts agresīvs, cits noslēdzies sevī un apātisks. Un mēs varam nepareizi secināt, ka viens ir vesels un spara pilns, bet otrs ne, lai gan patiesībā abu depresīvais stāvoklis vienkārši izpaužas atšķirīgi.

Tā ir zīme, ka mums nav skaidrs, ko meklējam – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.  Nožēla rodas, kad pastāvīgi pērkam lietas un nezinām, kāpēc. Vai mēģinām kaut ko noslēpt? Vai maskējam kādu sajūtu? Varbūt jūtamies vientuļi? Ja cilvēks jūtas vientuļš, viņš var pārmērīgi kompensēt šo sajūtu, it kā ieskaujot sevi ar lietām. Pārmērīga iepirkšanās ir nopietns signāls, ka cilvēkam trūkst kaut kā būtiska. Un tas nav drēbes gabals.

Apmātība ar jaunāko modi arī ir pazīme, kas var norādīt uz iekšēju nestabilitāti. Akla sekošana modes tendencēm, nedomājot, vai tās uzlabo vai pasliktina personīgo stilu, nozīmē, ka cilvēks netic sev, viņam var būt zems pašnovērtējums. Tāpēc viņš seko autoritātēm, lai varētu paļauties uz tām, tādējādi iegūstot pārliecību par sevi un citu atzinību.

Pētījumi liecina, ka tie cilvēki, kuri izmanto apģērbu, lai radītu vajadzīgo iespaidu, ir pārliecinātāki, viņiem ir labāka pašsajūta, ja viņi ir apmierināti ar savu tēlu. Bet, ja kaut kas nesanāk, kā bijis iecerēts, ja apģērbs neatbilst viņu gaidām par to, ko viņi ieraudzīs spogulī, skatlogā vai cilvēku acīs, viņiem būs slikta pašsajūta. Ir svarīgi to apzināties – apģērbs nedrīkst diktēt mums to, kā mēs jūtamies.   

Pārņemtība ar apģērba izmēru arī liek uzmanīties, jo var liecināt par emocionālu problēmu. Mūsu priekšstats par sevi mēdz būt paslēpts arī apģērba izmērā, un caur to mēs identificējam savu vērtējumu par savu ķermeni, sevi. Zināma situācija – kad sievietei vaicā, kāds viņai ir izmērs, gadās, ka viņa mazliet sevi uzlabo, nosaucot mazākus izmēru. Tā kā veikalos tiek izmantoti dažādi izmēri vienam un tam pašam ķermeņa tipam, sieviete, kura vēlas justies tievāka, labāk jutīsies veikalā, kas viņai piešķir L, nevis XL izmēru. Tāpat dažas sievietes praktizē iedomātā izmēra izvēli, pērkot pārāk mazu apģērbu, lai justos labāk, mierinot sevi ar domu, ka tā būs laba motivācija notievēt.

Haoss drēbju skapī, protams, arī norāda uz kādu stresu, bet vēl drošāka pazīme ir neapmierinātība ar tā saturu. Pilns skapis drēbju, bet nav ko vilkt! Šādā gadījumā ir vērts iedziļināties cēlonī. Ja drēbes neatbilst tai vīzijai, dzīvei, kādu cilvēks vēlētos dzīvot, iespējams, ir pārrāvums starp cilvēku un viņa garderobi, lasi – starp esošo un vēlamo.

Vajadzētu apsvērt vēlamo dzīvesveidu un strādāt pie tā, lai izveidotu garderobi, kas to atspoguļo. Viegli pateikt, grūti izdarīt? Bet mēģināt var. Lai uzlabotu paštēlu, pat kāda stila kopēšana, pat plaģiāts var būt laba ideja. Pētījumi rāda – izvēloties to cilvēku ģērbšanās stilu, kurus uzskatām par gudriem, vareniem, skaistiem, arī mēs jūtamies apveltīti ar šīm īpašībām. Tas noteikti ir arguments par labu tam, ka, pat, ja nevari atļauties oriģinālo Gucci somiņu, der arī pakaļdarinājums, ja vien tā tu jūties labāk, ja jūties svarīgāks, vērtīgāks, jo

Kopumā neveselīgas attiecības ar apģērbu parasti norāda uz dziļākām emocionālām problēmām, kas jārisina vispirms. Mūsu ārējais tēls un mūsu iekšējais tēls atbalsta viens otru. Un, ja netiek risinātas problēmas ar mūsu iekšējo tēlu, mūsu apģērbs vai izskats nekad nedarbosies tā, kā mēs to vēlamies.

Ģērbšanās un uztvere ir saistītas. Mēs katru dienu novērtējam cilvēkus pēc izskata, un viņi savukārt novērtē mūs. Sieviete, kas ir labi ģērbusies, neskatoties uz ļoti aizņemto dienu, vēsta: “Es novērtēju sevi, es nesteidzos, es kontrolēju.” Māte ar mēnesi vecu mazuli, kura paspēj labi saģērbties un nokrāsot lūpas, saka: “Es joprojām esmu šeit, es joprojām esmu es pati, es esmu gan jaunā māmiņa, gan skaista sieviete.”

Tas, kā mēs ģērbjamies, pasaka daudz, nepasakot ne vārda.

7 veidi, kā apģērbs maina mūsu domāšanu

Zinātnieki ir atklājuši virkni psiholoģisko pārmaiņu, kas notiek, valkājot noteiktu apģērbu.

1. Lietišķais kostīms. Labi piegrieztas žaketes asociējas ar apģērbu, lai gūtu panākumus. Šķiet, ka oficiāla biroja apģērba un strukturēta apģērba valkāšana mūs pareizi noskaņo uzņēmējdarbībai. Valkājot šādu spēka un varas apģērbu, jūtamies pārliecinātāki, un tas pat palielina hormonu daudzumu, kas nepieciešams, lai parādītu dominējošo stāvokli, palīdzot mums kļūt labākiem sarunu vadītājiem un abstraktiem domātājiem.

2. Draudzīgais neformālais apģērbs. Pētījumos atklāts, ka cilvēki mēdz būt mazāk atvērti un viņiem ir grūtāk atpūsties, kad viņi valkā oficiālu apģērbu. Turpretī neformāls un nepiespiests apģērbs darbā palīdz mums kļūt draudzīgākiem un radošākiem, labāk socializēties.

3. Veselīgais sportiskais stils. Trūkst motivācijas vingrot katru dienu? Atklāts, ka, valkājot sportiska stila apģērbu, ir lielāka iespējamība, ka mēs patiešām sāksim nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Treniņu apģērba valkāšana (vai pat nēsāšana līdzi) pastāvīgi atgādina par veselīgu izvēli, un daudziem, ja ir uzvilkts šis apģērbs, nav nepieciešams ģērbties vingrošanai, tā likvidējot vienu no mūsu attaisnojumiem nevingrot.

4. Uniforma. Jebkurš apģērbs, kas saistīts ar noteiktu lomu, aktivizē visas mūsu zināšanas un cerības par to, kā šīs profesijas vai jomas pārstāvjiem vajadzētu uzvesties. Piemēram, formastērpu valkāšana var likt cilvēkiem apzināties savus pienākumus un mudināt viņus pievērst lielāku uzmanību savam darbam. Laboratorijas baltā halāta nēsāšana eksperimenta laikā mudina cilvēkus pievērst lielāku uzmanību (jo baltie halāti pārstāv nopietnas, uzmanīgas profesijas, piemēram, zinātniekus un ārstus) uzdevumiem un pieļaut mazāk kļūdu.

5. Luksusa zīmoli un politika. Apģērbs var ne tikai ietekmēt mūsu uztverto sociālo statusu, bet pat mainīt mūsu politiskos uzskatus un attieksmi. Kādā pētījumā sievietes, kurām tika lūgts nēsāt Prada rokassomu, vairāk identificējās ar konservatīvām, kapitālistiskām vērtībām nekā kontroles grupa, kurai tika iedota parasta rokassomiņa. Šīs dāmas arī retāk palīdzēja citiem kopumā – bet būtu gatavas palīdzēt, ja vien tas uzlabotu viņu statusu. Pētnieki to skaidro tā, ka cilvēki neapzināti pieņem uzvedības modeli, kas atbilst viņu izskatam. Tātad būtībā, ja mēs ģērbsimies kādai lomai, mēs sāksim to izdzīvot.

6. Hūdiju komforts. Džemperiem ar kapuci – hūdijiem, ko tā iecienījušas jaunākā paaudze – ir ļoti liela ietekme uz emocionālo stāvokli. Proti, tie sniedz ne tikai fizisku siltumu, bet daudz ievērojamāku emocionālu mierinājumu, tie paslēpj no pētošām acīm, maņu pārslodzes, rada drošības izjūtu. Tajā pašā laikā pastāvīga hūdiju valkāšana, arīdzan siltā laikā, var liecināt par depresīvu garastāvokli.

7. Apakšveļas noslēpumi. Apbrīnojami, bet apakšveļa spēj ietekmēt mūsu pašsajūtu. Slēptās drēbes, piemēram, zeķes un apakšveļa, var spēcīgi paaugstināt mūsu pašapziņu un pārliecību. Valkājot kaut ko, ko uztveram kā seksīgu, mēs varam justies pašpārliecinātāki un seksapīlāki.