Kā panākt, lai tikai sievietēm paredzētajā izstādē neielaistu vīriešus un nepārkāptu pretdiskriminācijas likumus? Prestižais muzejs atradis savdabīgu risinājumu!
Ar neparastu problēmu saskārās Senās un jaunās mākslas muzejs Austrālijas pilsētā Hobartā, aizliedzot vīriešiem apmeklēt tikai sievietēm paredzēto izstādi. Šādā lēmumā saskatot diskrimināciju, Tasmānijas tiesa aprīlī lika muzejam ielaist “personas, kuras sevi neidentificē par sievietēm”. Muzejs atradis savdabīgu veidu, kā neizpildīt tiesas lēmumu.
Kas ir konflikta objekts?
Runa ir par amerikāņu mākslinieces Kiršas Kešelas instalāciju “Ladies Lounge”, kura muzejā tika atklāta 2020. gadā. Šajā izstādē apmeklētājas sagaida virssulaiņi ar šampanieti, bet zālē apskatāmi muzeja vērtīgākie mākslas darbi, tostarp Pablo Pikaso un Sidnija Nolana darbi.
Jāpiebilst, ka 2011. gadā atvērtais Hobartas Senās un jaunās mākslas muzejs (MONA) pieder Kešelas vīram, austrāliešu mākslas kolekcionāram un azartspēļu profesionālim Deividam Volšam, un ir dienvidu puslodē lielākais privātais muzejs. Tajā atrodas vairāk nekā 1900 Volša kolekcijā ietilpstošu mākslas darbu, kuru vērtību 2011. gadā lēsa vairāk nekā 100 miljonu dolāru (92,77 miljoni eiro) apmērā.
Interaktīvās izstādes mērķis bija izveidot drošu telpu tieši sievietēm. Autore norādīja, ka ar savu darbu centās parādīt vēsturisko netaisnību, kad Austrālijas sievietēm līdz 1965. gada bija aizliegts apmeklēt pabus.
Tiesāšanās par tiesībām izstādē neielaist vīriešus
Viss bija jauki līdz 2023. gada aprīlim, kad Jaunās Dienvidvelsas štata iedzīvotājs Džeisons Lau iesūdzēja muzeju tiesā, apgalvojot, ka, atsakoties Lau ielaist izstādē viņa dzimuma dēļ, muzejs pārkāpa Tasmānijas diskriminācijas novēršanas likumu. Lau paziņoja, ka neļaušana vīriešiem baudīt nozīmīgākos muzeja dārgumus, tostarp Pikaso un Nolana darbus, kā arī Mezopotāmijas, Centrālamerikas un Āfrikas vērtīgās senlietas, ir diskriminācija.
Uz to Kešela tiesā norādīja, ka tieši šī diskriminācija arī bija viņas izstādes mērķis. “Vīrieši piedzīvo “Ladies Lounge”, tieši viņu atraidīšanas pieredze arī ir mākslas darbs,” viņa uzsvēra. “Jā, viņi piedzīvo mākslas darbus savādāk nekā sievietes, taču vīrieši piedzīvo mākslas darbu tieši tā, kā tas bija iecerēts.”
Vienlaikus Kešela tiesas procesu pārvērta savdabīgā performancē. Viņa ar 25 atbalstītājām ieradās tiesas zālē, visas tērpušās vienādā apģērbā, un dienas gaitā sievietes veica sinhronizētas kustības, piemēram, sakrustojot kājas, pieliecoties uz priekšu vai skatoties pāri brillēm.
Muzeja juristi apgalvoja, ka Lau izstādi uztvēra tieši tā, kā tā bija paredzēta, jo Tasmānijas likums atļauj diskrimināciju, kad tā ir nepieciešama, lai radītu vienādas iespējas neizdevīgā stāvoklī esošām cilvēku grupām. Muzeja juriste Ketrīna Skota izteicās “Guardian Australia”, ka Lau neprasa nekādu kompensāciju, bet vienkārši vēlas, lai ikviens varētu iekļūt šajā izstādē, taču šādā gadījumā mākslas darbs — pašas telpas iekārtojums un performances būtiskais elements, kas izpaužas kā sieviešu pieņemšana un vīriešu atraidīšana — tiktu nopietni grauts.
Šā gada 9. aprīlī Tasmānijas Civillietu un administratīvo lietu tribunāls paziņoja savu spriedumu, atzīstot muzeju kā štata diskriminācijas novēršanas likuma pārkāpēju un uzdeva 28 dienu laikā atļaut vīriešiem piekļūt izstādei.
Tribunāla viceprezidents Ričards Grubers paziņoja, ka “Ladies Lounge” izstāde ir “tieša diskriminācija”, turklāt “nav skaidrs, kā liegšana vīriešiem baudīt mākslu sieviešu telpā veicina iespēju mākslinieču iespēju paplašināšanu savu darbu izstādīšanai”. Viņš atzina, ka “Ladies Lounge” koncepcijā ir īpašs komponents, kas ir “tīši diskriminējošs labas ticības mākslinieciskam mērķim, ko daudz varētu ne tikai atzinīgi novērtēt, bet pat tam piekrist vai to atbalstīt”. “Ja “Ladies Lounge” būtu aizvainojusi, pazemojusi, iebiedējusi vai izsmējusi Lau, vai izraisījusi Lau naidu, nopietnu nicinājumu vai nopietnu izsmieklu, nevis viņu diskriminējusi, tad [muzejam] būtu bijusi laba aizstāvības iespēja, pamatojoties uz labticīgu māksliniecisku mērķi. Tomēr likums neatļauj diskrimināciju, pamatojoties uz labticīgu māksliniecisku mērķi.”
Vienlaikus viņš kritizēja Kešelas un 25 pārējo sieviešu performanci — kaut gan tā tieši netraucēja tiesas gaitai, viņš to nosauca par “nepiemērotu, nepieklājīgu un necienīgu, bet sliktākajā gadījumā nekaunīgu un nicinošu” pret tiesu.
Sprieduma pasludināšanas laikā muzejs norādīja, ka situācijā, ja tiesa liks izstādē ielaist arī vīriešus, tad nāksies likvidēt pašu “Ladies Lounge”, jo atteikšanās ielaist tajā vīriešus bija mākslas darba būtība.
7. maijā muzejs pārsūdzēja tribunāla spriedumu Tasmānijas Augstākajā tiesā, uzskatot, ka tas “pārāk šauri skatījās uz sieviešu vēsturisko un joprojām pastāvošo neizdevīgo stāvokli sabiedrībā” un to, ka “Ladies Lounge” var “veicināt vienlīdzīgas iespējas”.
Pārsteidzošais muzeja risinājums
Kopš tribunāla sākotnējā sprieduma muzeja izstāde ir slēgta, šoreiz visiem apmeklētājiem. Taču Kešela negrasās mest plinti krūmos — viņa izstādi pārvērtīs … sieviešu tualetē un baznīcā, līdz ar to tā varēs legāli turpināt darboties, turot vīriešus aiz durvīm, vēsta BBC.
““Ladies Lounge” saņems brīnišķīgu tualeti, un tādējādi šajā ziņā “Ladies Lounge” darbosies kā sieviešu labierīcības. Tā ir tualete, ko cildinoši novērtēs visā pasaulē. Tā ir vislieliskākā tualete, un vīrieši nedrīkstēs to redzēt,” Kešelas teikto citē Austrālijas mediji.
Kamēr top šī “izstāde-tualete”, daži slavenākie eksponāti darbi tiks pārvietoti uz muzeja sieviešu tualeti, lai nodrošinātu “nepārtrauktas apskates” iespēju.
Nākotnē vīriešiem arī ir paredzēta sava loma — svētdienās viņi drīkstēs ienākt izstādes telpā, lai apgūtu gludināšanu un veļas locīšanu. “Sievietes var atnest visu savu tīro veļu un vīrieši var ar graciozām kustībām (kuras izstrādājis budistu lama un pilnveidojuši “tai chi” meistari), lai to salocītu,” viņa izteicās muzeja publicētajā intervijā.
