Liene dalās reālā pieredzē par iepazīšanos tinderī. 7. sērija. "Iespējams, mana reakcija būtu pieņemošāka"
Vai populārajā iepazīšanās lietotnē "Tinder" ir iespējams atrast īstu mīlestību? Savā pieredzē drosmīgi dalās reāla sieviete - 50+ gadu vecā Liene. Šodien - stāsta septītā sērija.
Soli pa solim dodamies līdzi aizraujošā reālas sievietes piedzīvojumā, sevi un izredzēto meklējot Tinder. Visi stāsti, tāpat kā tinderromāna autore, bez kuras klātbūtnes savulaik reti notika kāds smalko aprindu burziņš Rīgā, ir īsti un neizdomāti.
Mani sauc Liene, esmu savos 50 un plus – vecumā, kurā vairāk kā vēl nekad dzīvoju apzināti, piesātināti un ar pilnu elpu. Jau aptuveni gadu esmu brīvas sievietes statusā, turklāt arī vairs nedzīvoju Latvijā. Esmu bijusi laulībā un pēc tam uzreiz nopietnās attiecībās, tāpēc šī brīža brīvsoli vēlos izbaudīt un paildzināt, lai tā kārtīgi iepazītu frontes otro pusi – vīriešu pasauli.
Šī ir septītā sērija. Stāsta iepriekšējās sērijas lasi šeit.
Lai izsekotu, kurā stāsta epizodē palikām, man ir nedaudz jāatsvaidzina pēdējie notikumi. Tātad esmu satikusi interesantu un visās izpausmēs ļoti niansētu vīrieti. Viņa vārds ir Pako. Mēs tiekamies bieži, jo viens otra kompānijā jūtamies neizskaidrojami labi un atbrīvoti. Pako ir harismātisks, viņa caururbjošais skatiens liek notrīsēt ceļiem, viņš ir ļoti maigs un uzmanīgs.
Taču… ātri vien uzzinu, ka manam jaunajam mīlniekam ir interesanta aizraušanās, kurā viņš aicina iesaistīties arī mani.
Pako man izsaka nepiedienīgu piedāvājumu, un es apsolos par to padomāt… Runa ir par tā sauktajiem Liberty Club jeb, kā pie mums tos dēvē, svingeru klubiem. Pako tos apmeklē regulāri un piedāvā man kļūt par viņa partneri šajās izklaidēs. Atkārtojot to, ka es viņam ļoti patīku, viņš vēlētos, lai es kļūtu par pastāvīgu līdzi nācēju grupu izklaidēs. Pēc konsultācijas ar savu pieredzējušo labāko draugu – geju no Lielbritānijas Džoniju – izlemju tomēr piedzīvot īstu bakhanāliju. Filmās esmu redzējusi šādas izvirtības, turklāt saistītas ar Romas impēriju. Kāpēc, esot Romā, lai sev liegtu iespēju to redzēt dzīvā izpildījumā? Ja nevēlos, man nav obligāti tajās jāpiedalās, varu to visu tikai vērot no malas.
Esot klāt, mana acs uzreiz atpazīst precētos pārus un tos, kas izliekas par pāriem (klubā ieeja ir tikai pāriem, turklāt apzinātiem, ielūgtiem, ar stingru face control). Sākumā esam bāra telpā, kur visi ir pilnībā apģērbti, un tajā valda ikdienišķa kluba atmosfēra.
Pārlaižu skatienu un noskenēju, vai šeit ir kāds vīrietis, kas būtu manā gaumē, un saprotu, ka vienīgie kandidāti būtu pāris precētu vīriešu, kuri cieši turas kopā ar savām sievām.
Pēc brīža abi pāri kaut kur pazūd, un, malkojot savu kokteili, es pievēršos mums netālu sēdošam pārim. Es teiktu, ka starp viņiem valda dīls un viņi regulāri kopā apmeklē šo iestādi. Neticu, ka viņi ir precēts pāris. Viņa ietērpusies kaut kādā zirnekļa tīkla veidola apspīlētā triko, kas nu galīgi nepiestāv viņas ļenganajām aprisēm, jo pa visiem tīkla caurumiem ārā veļas tauku krunkas. Viņa ir iereibusi un vulgāra, savukārt viņas vecis nenogurstoši lūr uz mani. Man sāk parādīties vēlme doties prom, jo
vienkārši paliek slikti no spiediena un daudziem acu skatieniem, kuros var nolasīt – kurš pirmais iegūs iespēju mesties virsū vienīgajai blondīnei telpā…
Pako paņem mani aiz rokas un lūdz bārmenim nospiest pogu, lai mēs varētu atvērt durvis uz TURIENI. Visapkārt ir diezgan tumšs. Sveču gaismā var nojaust, ka esam kaut kādā alā ar labirinta veida kabatām, kurās visās notiek kustība. No visām pusēm var dzirdēt baudas izraisītas skaņas – elsas, vaidus, pat skaļākus ekstāzes izbļāvienus.
Esmu ieinteresēta redzēt, no kurienes nāk tās skaņas. Paejam uz priekšu, lai sasniegtu labirinta kabatu, no kurienes nāk nedaudz vairāk gaismas. Mums priekšā stāv daži cilvēki, kas vēro četru cilvēku orģiju. Pieejot tuvāk, saprotu, ka šie četri ir tie divi precētie pāri, kuri jau no paša sākuma man likās simpātiskākie cilvēki šajā iestādē. Šo nu gan es gribu redzēt! To pamana arī Pako, tāpēc apķer mani no aizmugures par zīmi, ka mēs kopā te pastāvēsim un pavērosim. Mēs paliekam. Visapkārt notiek arī citas orģijas, bet mēs sākam sekot šo divu pāru sadarbībai.
Savos 50+ kaut ko tādu dzīvajā redzu pirmo reizi. Viss notiek mierīgi, saskanīgi, bet tajā pašā laikā ļoti kaislīgi.
Ar interesi vēroju, kā mirklī, kad pretējo pāru vīrietis un sieviete saplūst reālā dzimumaktā, viņu otrās puses atbalstoši glāsta vai skūpsta savu tuvo cilvēku. Un tā viņi tur mainās lomām un seksuāli izlādējas atvērtā un kontrolējamā veidā. Es tajā visā nesaskatu neko nepiedienīgu, tieši otrādi – novērtēju un atzīstu, ka tas ir drosmīgi un ļoti godīgi pret savu otro pusīti.
Skatoties uz viņiem, pat iedomājos, ka viņiem mājās ir bērni un viņi to dara tikai tādēļ, lai neieslīgtu rutīnā, tādā veidā lēni un neglābjami zaudējot viens otru. Tā kā man vienmēr patīk loģiski visu salikt pa plauktiņiem, aizdomājos arī tiktāl, ka šie pāri tiekas regulāri un savā veidā ir iepazinuši viens otru. Pirmkārt, tas ir droši, otrkārt, netiek pārspīlēts ar tiešo kluba apmeklējuma iemeslu. Iedomājos arī par to, ka, lai šādi eksperimenti nostrādātu, pārim ir jābūt pārliecinātam, ka abu psihe izturēs šo pārbaudījumu un vīrietim negribēsies izraut savu lauleni no sveša tēvaiņa apakšas vai sievietei ieklupt matos svešiniecei un atraut no “savējā likumīgā”.
Un tad nu rodas jautājums – ko pārējie te dara? Tie, kas nav precētie pāri? Te jau ir pavisam cits stāsts…
Piemēram, es… Ko es te daru? Stāvu un lūru, kā citi mīlējas… Kaut gan neliela, pat pozitīva manas lūriķes lomas funkcija ir – es kā skatītāja apmierinu darbībā esošo mīlnieku personību ekshibicionistu šķautnes. Uz mirkli iedomājos sevi kādā no šo sievu vietā, cik tas ir aizraujoši un jutekliski – ārpus mājas pienākumiem piedalīties orģijā, pamainīt partnerus un vēl iegūt savus skatītājus. Atnākot mājās, vīrs guļamistabā mani kārtīgi paņemtu priekšā, lai sodītu par visiem klubā sastrādātajiem grēkiem. Vai tas nav jauki?
Vēl esot bāra telpā, mēs ar Pako esam gana uzkarsuši, jo protam abstrahēties no apkārtējiem un baudīt viens otra kompāniju, taču šeit redzētais un apkārt esošās skaņas mūsu iekāri padara nekontrolējamu.
Pako vēl aizvien ir apķēris mani no aizmugures, tādā veidā atbalstot mani šajā jaunajā, līdz šim nepieredzētajā situācijā.
Jūtu, ka viņa loceklis ir piebriedis, viņa apskāviens paliek arvien spēcīgāks, skaustā jūtu karstu elpu un skūpstus, kas liek notrīsēt visam ķermenim.
Viņš paņem mani aiz rokas un turpat blakus ieved tumšākā telpā, kurā blāvi var sazīmēt saplūdušu, kustīgu ķermeņu stāvus. Es zibenīgi noskenēju spēles laukumu, neko draudīgu tajā nesaskatot, ievirzu savu mīlnieku tukšākajā, no visiem tālākajā kaktā, un mēs sākam kaislīgi mīlēties, turklāt darot to stāvus. Mūsu abu iekāre ir sakāpināta līdz tādai pakāpei, ka mēs pat atstājam drēbes, vien atpogājam un novelkam tās detaļas, kas traucē glāstiem un mūsu savienošanās aktam. Jāatzīst, ka vēl aizvien neesmu tik ļoti atbrīvojusies, lai prātā neturētu domu par avārijas izeju.
Ļaujos kaislei, tomēr neizslēdzu savu “trešo aci”. Tas ir kas nepieredzēts, ārkārtīgi uzbudinošs process – mīlēties vienā telpā ar citiem pāriem, dzirdot visas tās skaņas, jūtot citu mīlnieku netiešu klātbūtni. Varētu teikt, ka es tiešām izbaudu procesu un aizdomās veidotais satraukums pamazām sāk atkāpties – pirmkārt, neviens uz mani nelūr, jo te ir pietiekami tumšs, un, otrkārt, šeit visi ir tik ļoti aizņemti, ka nevienam nav pilnīgi nekādas daļas gar citiem pāriem vai daudzgalvainajām orģijām. Mirklī, kad es sāku aizmirst par satraukumu un visiem rezerves plāniem, jūtu, ka manu krūšu rajonā ir parādījusies trešā roka… Pako turpina tā, it kā nekas nebūtu noticis. Pustumsā sazīmēju, ka tā ir pretīgā zirnekļsieviete, kura mēģina iekļauties mūsu mīlas ainā, turklāt aiz viņas rindā stāv tas viņas vecis.
Paņemu viņas roku un noceļu no savām krūtīm par zīmi, lai viņa liek mūs mierā. Pako ir tik iekarsis, ka mēs turpinām mīlēties.
Pēc mirkļa viņas roka vēlreiz sāk glaudīt manas krūtis. Atkārtoju iepriekšējo kustību, bet jau dusmīgāk. Pilnīgā pārliecībā par to, ka nu jau gan viņa sapratīs un liksies mierā, mēs ar Pako turpinām. Kad viņas rokas trešo reizi nonāk uz mana ķermeņa, Pako apstājas un skaļā balsī jautā, vai viņa tiešām nesaprot, ka es negribu, lai viņa man skaras klāt! Notiekošais manī izraisa paniku, es lūdzu Pako doties prom.
Vēlāk, pārdomājot notikušo, saprotu, ka mana reakcija varētu nebūt tik krasa un, iespējams, pieņemošāka, ja vecenes vietā būtu kāda jaukāka būtne. Iespējams, es būtu ļāvusies eksperimentam, ja to piedāvātu man tīkams cilvēks. Šoreiz zvaigznes sakrita tā, ka mani iekāroja man visnevēlamākais duets šajā klubā. Jā, tas bija redzams jau bāra telpā, tikai man šķita, ka esam aizlaidušies un viņi man netiks klāt. Taču kļūdījos – šie šakāļi ar savu trenēto aci noskata medījumu un tad piezogas visnegaidītākajā mirklī. Ko lai saka – vienas kārtīgas medības!
Kopš tās reizes ar Pako neesam tikušies, vien pieklājīgi sarakstījušies un apjautājušies viens par otru.
Viņš skaidri apzinās, ka mani vairs šādā klubā iekšā neiedabūs, savukārt man ir pilnīgi skaidrs, ka viņš meklēs partneri, kas labprāt sekos līdzi šajās orģijās.
Nav tā, ka ar nazi esmu sev nogriezusi iespēju piedzīvot kaut ko līdzīgu. Ja pirms tam mani šis izklaides virziens vispār neinteresēja, tad šobrīd esmu ievākusi informāciju par gudrākām un elitārākām orģiju iespējām. Es jau sevi redzu kādu vakaru nākam pa lāpu izgaismotu ceļu melnā piegulošā vakarkleitā ar masku uz acīm, un blakus ir mans vīrietis, ar kuru esmu gatava pārkāpt robežas un piedzīvot neierasto.
Turpinājums sekos
