“Nevajadzētu sodīt vecākus!” 2. klases skolēna mamma Linda atklāj savu viedokli par aktuālu problēmu
Nevajadzētu aizliegt skolēnu ceļošanu mācību laikā un par to ieviest sodus vecākiem! Tā intervijā portālam Jauns.lv pauda klīniskā psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante un 2.klases skolēna mamma Linda Nauzere. Viņa norādīja, ka skolēni ceļojumu laikā iemācās daudz ko jaunu, piemēram, orientēties nepazīstamās vietās, sarunāties svešvalodās un atrast risinājumus neparastās situācijās.
Lindas dēls patlaban mācās Āgenskalna sākumskolas 2.klasē.
Viņa uzskata, ka pirmajās klasēs bērni var pievienoties savām ģimenēm, braucot kopīgos atvaļinājumos uz ārzemēm arī mācību laikā. Pirmajās klasēs vecāki parasti var palīdzēt bērniem mācīties, piemēram, lasīt, rakstīt, trenēt uzmanību, krāsot dažādus zīmējumus un veikt citus skolā nepieciešamos darbus.
Kamēr vecāki paši var palīdzēt bērniem mācīties un kamēr nav jāapgūst ķīmija, fizika un citi sarežģītāki priekšmeti, ko daļa vecāku jau varētu būt aizmirsuši, Linda neredz problēmas, kāpēc skolēni nevarētu pievienoties ģimenei ceļojumos. “Es tur neredzu nekādas problēmas.”
Pusaudžu vecākiem kritiski jāizvērtē, vai skolēns pēc tam tiks līdzi
“Savukārt vecākās klasēs, pusaudžu vecumā skolēnu vecākiem būtu kritiski jāizvērtē, vai viņu bērns būs spējīgs apgūt vielu un tikt līdzi pēc tam [kad atgriezīsies no ģimenes atvaļinājuma]. Vecākam pašam būtu jābūt atbildīgam par to.
Ir labs jautājums par to, ka tad, ja slimo, var neiet uz skolu, savukārt, ja ceļo ar ģimeni, tad nevar neiet. Tādējādi šķiet, ka izdevīgāk ir būt slimai, nevis pievērsties atpūtai kopā ar ģimeni.”
Parasti ģimenes brauc uz ārzemēm tikai reizi gadā
Linda vērsa uzmanību vidējām algām Latvijā. “Tās nav tik lielas, lai vairums cilvēku Latvijā varētu atļauties braukt divu nedēļu ārzemju ceļojumos kopā ar visu ģimeni. Skaidrs, ka ir tādas ģimenes, kas brauc ceļojumos uz vairākiem mēnešiem, piemēram, pārziemo citās valstīs, bet ir citi, kas ceļojumos vispār nebrauc.
Bet, ja vidēji turīga ģimene ir pieņēmusi lēmumu, sakrājusi naudu un izdomājusi kopīgi braukt ceļojumā, tad tā noteikti būs viena, maksimums, divas reizes [gadā]. Ja viņi var atļauties vairākas reizes ceļot, tad noteikti vajadzības gadījumā varēs atļauties privātskolotāju.”
Viena izlaista skolas nedēļa kardināli nemaina dzīvi
Ņemot vērā konkrētā bērna spējas, skolēns atvaļinājuma laikā var arī attālināti pildīt skolotāju noteiktos uzdevumus. “Izglītībai nevajadzētu būt tādai, ka viena vai divas izlaistas nedēļas kardināli maina visu dzīvi.
Raugoties no bērna skatu punkta, nedēļa vai divas nedēļas liekas ļoti daudz, bet, ja paskatāmies visas dzīves griezumā, tad tas ir maziņš laika posms.”
Ceļojumā iegūst dzīvei vajadzīgas prasmes
Linda norādīja, ka ir pozitīvi, ja bērns atvaļinājuma laikā apmeklē dažādus muzejus un izglītojas. “Bet man liekas, ka vēl svarīgāka ir kopā būšana ar ģimeni. Svarīgi kopā iet cauri visādām grūtībām un risināt tās, piemēram, lidostā, dzīvesvietās, ar pasēm, ēšanu un viesnīcām.
To visu darot, iegūst "soft skills", dzīvei nepieciešamas spējas. Tās var iemācīties, kopā ar ģimeni ejot cauri dažādām grūtībām un atrisinot tās. Tas var būt daudz vērtīgāk nekā tas, ko bērns varētu iemācīties tajā laikā skolā vai pēc tam piedzīt klāt (varbūt vasarā).”
Nevar aizmirst arī par ceļojumu izmaksām
Mamma atzina, ka daudz ģimeņu izvēlas doties atvaļinājumos mācību laikā saistībā ar izmaksām. “Mēs visi zinām, ka brīvlaikos daudzi brauc, cenas ir augstākas, akvaparki ir pārpildīti un aviobiļetes ir krietni dārgākas.
Ja man ir izvēle braukt nedēļu ilgā ceļojumā brīvlaikā vai divas nedēļas atpūsties ārpus brīvlaika, ja izmaksas ir līdzīgas, tad es labāk izvēlēšos braukt ārpus brīvlaika.”
Mācījās arī ceļojuma laikā
Lindas ģimene kopā ar dēlu oktobra sākumā devās kopīgā ceļojumā ar automašīnu pa vairākiem Eiropas akvaparkiem Polijā un Vācijā. Ceļojums ilga nedēļu.
“Mēs [ceļojuma laikā] darījām arī visu to, kas bija rakstīts E-klasē. Tur bija informācija gan par to, kas darīts klasē, gan par to, kas uzdots.”
Vaicāja skolotājai, kas jādara, lai varētu ceļot divas nedēļas
Mamma arī runājusi ar skolotāju par iespējām braukt kopā ar dēlu divu nedēļu ceļojumā uz Filipīnām mācību laikā. Tā kā dēls mācās 2.klasē, tad mamma bija gatava viņu arī izglītot ceļojuma laikā.
Vecāki vaicāja audzinātājai, kas jādara, lai ģimene varētu doties kopīgā ceļojumā. “Viņa man atbildēja, ka vajag dabūt parakstus no katra priekšmeta skolotāja, ka viņš piekrīt. Ir jāskatās, vai ceļojums nenotiek kontroldarbu, eksāmenu vai noslēguma darbu laikā. Ja ceļojums būtu tajā laikā, būtu jāsarunā, ka dēls varētu konkrētos darbus izdarīt ātrāk.
Labāk sagatavoties laikus, nevis pavēstīt pēdējā brīdī
Skolotāja teica, ka to vajadzētu plānot laikus, nevis pēdējā mirklī pateikt: “Mēs braucam!”
Viņa aicināja jau laicīgi pajautāt [skolotājiem] darbus, ko var izdarīt mājās, sagatavojoties laikam, kad brauksim ceļojumā.” Tāpat bija ieteikums pēc ceļojuma papildus strādāt ar konkrētiem uzdevumiem.
“Man ir diezgan pozitīva pieredze, bet esmu dzirdējusi, ka mūsu skolā vecākā klasē skolotāji ir aizrādījuši, ka ceļo mācību laikā.”
Ceļojums var iedot daudz pozitīva
Mamma norādīja, ka pat situācijās, kad valsts nodrošina izglītību un skola ir izdarījusi visu, lai bērni varētu mācīties, ir daļa skolēnu, kuri regulāri apmeklē skolu, bet tajā pašā laikā nemaz nemācās.
“Citreiz ceļojums bērna veselībai var iedot daudz pozitīvu iespaidu. Ir zināms, ka slodze mācībās bieži ir pārmērīga, ja vēl papildus mācībām tiek apmeklētas ārpusskolas nodarbības.
Tomēr nevajag aizmirst arī par izmaiņām, kas notiek, pusaudzim attīstoties, smadzenēs un ķermenī (arī hormonālās izmaiņas). Akadēmiskās grūtības, emocionālās, uzvedības un attiecību grūtības ir izaicinājums daudzu pusaudžu vidū.
Ja viņi uz nedēļu aizbrauks, atslēgsies no tā visa un atpūtīsies, es domāju, ka drīzāk tas viņiem nāks par labu, nevis būs kaitējoši.”
Arī ceļojumu laikā vecāki ir atbildīgi par bērnu darbībām
Linda uzskata, ka vecākiem arī ceļojumu laikā jāizturas atbildīgi pret bērnu izglītību, piemēram, regulāri ieskatoties E-klasē un aicinot izpildīt skolas uzdotos darbus. “Tas vecākiem būtu jādara, lai bērns nejustu trauksmi, atgriežoties skolā, ka viņš vispār nesaprot vielu.”
Protams, tas vieglāk iespējams pirmo klašu skolēna vecākiem. “Es neesmu pārliecināta par savām fizikas un ķīmijas spējām. Citreiz daļa no tā, ko mēs paši esam mācījušies vidusskolā, ir aizmirsts. Ir jautājums, vai es gribētu visu ceļojumu pavadīt, mācot bērnu?”
Viņasprāt, ir jādomā dažādi risinājumi, lai skolēniem būtu iespējams iekļauties mācībās arī pēc tam, kad viņi kādu laiku nav piedalījušies stundās klātienē.
Patīk ideja par skolotāju parakstiem
“Cik es sapratu no lietuviešu gadījuma, tad skolas baidās, ka vecāki [atvaļinājumos] būs bezatbildīgi, ignorēs jebkuras skolas prasības un nepildīs uzdoto. Saprotu mācību iestāžu bažas. Bet ko darīt, ja bērns slimo?” Linda vaicāja un norādīja, ka katra situācija būtu jāskata individuāli.
“Man patika ideja par skolotāju parakstiem. Tā bija forša. Ja bērnam pasaka: “Klau, ja tu gribi braukt ceļojumā, tad tev vajag dabūt parakstu no skolotājas.” Viņa var pateikt: “Ja tu gribi parakstu, tad tev jāizpilda tas un tas uzdevums, jo to vielu mēs ņemsim [kamēr bērns būs atvaļinājumā].”
Pilnīgs aizliegums nebūtu labs risinājums
Ir jāmēģina atrast kopsaucēju, kopā risināt, nevis aizliegt kaut ko. Drīzāk vecāki būtu jāizglīto, cik svarīgi [skolēniem] būtu jauno vielu apgūt, pēc tam vai piedāvāt papildu variantus, nevis neatļaut ceļot.
Citreiz ceļojums var būt bērna dzimšanas dienā, un tieši tāpēc ģimene ceļo tajā laikā nevis brīvlaikā. Varbūt ģimene vēlas apciemot radus, kas dzīvo citā valstī, arī tas nav retums. Pielāgot visu brīvlaikam ne vienmēr ir iespējams. Katrā valstī ir arī noteiktas sezonas, kad labāk braukt. Arī tas var būt iemesls [ceļot mācību laikā].”
Visu šo iemeslu dēļ nevajadzētu aizliegt skolēnu ceļošanu mācību laikā, Linda teica.
Ļoti daudz pārslogotu bērnu
Lindas prakses vieta bijusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas nodaļā. “Liela daļa bērnu nodaļā bija akadēmiski pārslogoti. Viņi nevis nemācījās, bet pārāk mācījās.”
Mūsdienās bērni nereti tiek pārslogoti un no viņiem tiek prasīts ļoti daudz. Nevarot attaisnot pieaugušo gaidas, bērniem var kļūt ļoti grūti. “Tāpēc man šķiet, ka aizliegt ceļot nav pareizi.”
Ekrānos pavadīto laiku varētu veltīt mācībām
Mums vajadzētu uz to skatīties no pozitīvās puses, piemēram, izglītot vecākus, ka ir svarīgi rūpēties par saviem bērniem.
Liela daļa mūsdienu bērnu pārāk daudz laika pavada viedierīcēs: telefonā, planšetē, datorā, televizorā. “To laiku varētu veltīt mācībām, bet ietaupīto laiku varētu izmantot ceļojumiem, ja mācībās ir ļoti labi veicies.”
Nevajadzētu sodīt vecākus, kuri ceļo kopā ar bērniem!
Skolēniem, vecākiem un skolotājiem ir jāatrod kopīgs risinājums, nevis valstij un skolām jāmēģina neatļaut ceļošanu mācību laikā, turklāt sodot par to.
“Vajadzētu aicināt [vecākus] būt atbildīgiem,” viņa teica un norādīja, ka kādā gadu mijas labdarības akcijā daudz runāja par pusaudžiem, kas atstāti novārtā. “Nevajadzētu sodīt tos vecākus, kuri nevis atstāj bērnus novārtā, bet ceļo kopā ar viņiem!
Skolēni varētu uzrakstīt eseju vai izveidot prezentāciju par ceļojumu
Viņi daudz dara, lai pavadītu kopā ar bērnu kvalitatīvu laiku. Ceļošana jau tā ir finansiāls slogs, ņemot vērā mūsu situāciju, “Euribor” likmju pieaugumu un visu pārējo. Tā tāpat ir ekstra, jo mums nav tā, ka visi cilvēki katru mēnesi ceļo.” Ģimeņu finansiālā situācija nav mazsvarīgs faktors.
Drīzāk būtu svarīgi atbalstīt vecākus, kuri ceļo kopā ar saviem bērniem. Skolēniem varētu ieteikt: “Uzraksti pēc tam eseju, kā gāja ceļojumā! Izveido prezentāciju par ceļojumu citiem klasesbiedriem!”
Uzlaboja lasīšanas prasmi, mācījās nirt un sazināties ar zīmēm
Linda arī pastāstīja, ka nedēļu ilgajā ģimenes ceļojumā viņi kopā piedzīvoja dažādus interesantus notikumus, piemēram, apmeklēja vairākus akvaparkus, pilsētas, apmešanās un ēdināšanas vietas.
Kā lielāko ceļojuma ieguvumu ģimene uzskata kopā pavadīto laiku. “Kopā pavadīt laiku bez telefoniem mašīnā bija izaicinoši. Bija interesanti lasīt ceļazīmes. Dēlam bija jāattīsta lasītprasme, tāpēc viņš lasīja zīmes poļu valodā. Citreiz bija ļoti smieklīgi nosaukumi.”
Savukārt lielajos akvaparkos bija iespēja attīstīt orientēšanās spējas. Polijā viņi apmeklēja arī pasaules dziļāko niršanas baseinu iekštelpās. “Dēls tur pirmo reizi nira ar akvalangu.”
Interesanti, ka instruktors bija ēģiptietis, kurš runāja angliski. Lindas dēls vēl tik labi nerunāja angliski, tāpēc mamma viņam tulkoja instruktora teikto, bet zem ūdens viņi sazinājās ar zīmēm. “Tā bija jauna pieredze, ko nevar iegūt brīvdienās Latvijā.”
Puika varēja uzlabot vācu valodas zināšanas
Ceļojuma laikā dēls izdzīvoja dažādas neparastas situācijas, kādas ikdienā nav jārisina, piemēram, nestrādāja vēja tunelis, ģimene saskārās ar garām rindām un vajadzēja domāt par maltītēm, kas piemērotas automašīnā.
Vajadzēja arī attīstīt sociālās prasmes, piemēram, sarunāties svešvalodā. “Dažviet runāja krieviski, citviet – vāciski. Āgenskalna sākumskolā dēls mācās vācu valodu, tāpēc bija interesanti vērot, kā viņš mēģina pielietot praksē savas vācu valodas zināšanas un prasmes.”
Izaicinošs, bet vērtīgs laiks
Ceļojuma laikā ģimene arī saskarās ar dažādām grūtībām, ko kopīgiem spēkiem vajadzēja atrisināt. “Nezinu, cik daudz mūsu ceļojums bija atpūta, bet tā bija citādāka veida laika pavadīšana. Bija izaicinoši braukt ar mašīnu tik ilgu laiku.
Bet laiks, ko bērns pavada ar ģimeni, paliek viņa atmiņā visu mūžu. Pēc nedēļas, ko dēls palaida garām skolā, viņam nebija nekādu grūtību turpināt mācības,” mamma dalījās pieredzē.
Iespējams, varētu ierobežot skolēnu ceļojumus uz ārzemēm
Portāls Jauns.lv jau vēstīja, ka Lietuvas skolotāji un vecāki ir apzinājušies, ka skolēnu ceļošana uz ārzemēm mācību laikā ir jāierobežo un kavētās stundas jāuztver nopietni. Lietuvieši sapratuši: nav normāli, ka skolēns skaitās slims, bet patiesībā tajā laikā kopā ar vecākiem atpūšas, piemēram, Maļorkā.
Iespējams, arī Latvijā varētu diskutēt par to, ka skolēnu kavējumus, kas saistīti ar ģimeņu atvaļinājumiem mācību laikā, varētu ierobežot valstiskā līmenī.
Skolēniem ir ļoti daudz kavējumu
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka lielais skaits skolēnu kavējumu ir būtiska problēma skolās. Ļoti daudz skolēnu kavē mācības dažādu iemeslu dēļ. Turklāt negatīvi, ka daudz kavē vecāko klašu skolēni.
