Statistika ir šausmīga! Skolas direktors nobažījies par kādu būtisku problēmu skolās
Lielais skaits skolēnu kavējumu ir būtiska problēma skolās. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka ļoti daudz skolēnu kavē mācības dažādu iemeslu dēļ. Turklāt negatīvi, ka daudz kavē vecāko klašu skolēni.
Vaicāts par skolēnu kavējumiem ģimeņu atvaļinājumu, ceļojumu dēļ, viņš sacīja: “Tas ir ļoti būtisks jautājums. Visa veida mācību stundu kavēšana, tostarp slimošanas dēļ, patiesībā ir viens no vislielākajiem zemo mācību sasniegumu cēloņiem un problēmām kopumā.
Kavē gan attaisnoti, gan neattaisnoti
Kavē gan neattaisnotu apsvērumu dēļ, gan mūsdienās atrodas ļoti daudz visādu citu apsvērumu, visādas citas darīšanas, šķietami pamatoti dažādi ģimenes apstākļi, kas acīmredzot ir prioritārāki nekā skola.
Tajā skaitā bērni un jaunieši diemžēl šobrīd (to mēs izteikti redzam jau aptuveni divas desmitgades) šausmīgi slimo. Ir šausmīgi slimīga paaudze. Vārga, ļoti trausla. Ļoti daudz ir slimības lapu bērniem.
Iespējams, kāds izmanto sistēmas robu
Es nerunāšu par to, ka, iespējams, kādreiz tas ir ļaunprātīgi izmantots jeb izmanto sistēmas robu, lai kaut kā kārtotu savas ģimene lietas. Man tam ir daļēji pierādījumi vai neformāla informācija, ka tā tas notiek, bet varbūt tā nav vislielākā problēma.
Globāli – skolēni jebkādu apsvērumu dēļ ļoti kavē mācību procesu.”
Klase neiet uz priekšu sinhronā, efektīvā procesā
Kalvāns skaidroja: tas nozīmē, ka ievērojama daļa skolēnu visu laiku skrien pakaļ mācībām, to procesam un iepaliek tajā. “Viņiem visu laiku, nepārtraukti ir kaut kas jāatkārto, viņi zaudē tempu.
Skolotājs kopā ar klasi neiet uz priekšu sinhronā, efektīvā procesā, līdz ar to [mācībās] ir ļoti daudz atkāpju. Vienam, kas ir slimojis. Vienam, kas grib pārrakstīt. Viens, kurš atgriežas pēc ilgstošas prombūtnes. Tad ir individuālais plāns.
Vēl viņi kavē, jo ir profesionāli sportisti. Mums ir lielie sportisti, jaunieši, kas piedalās visādos čempionātos.” Katrā šādā situācijā vajadzīga individuāla pieeja mācībām.
“Protams, tas viss atstāj negatīvas sekas uz [mācību] sasniegumiem,” direktors sacīja.
Skolēnu kavējumu kārtību regulē katra skola atsevišķi
Bet kā ir ar skolēnu ārzemju ceļojumiem mācību laikā? Vai tā arī ir būtiska problēma? Kalvāns bija izlasījis Jauns.lv rakstu par lietuviešu pieredzi šajā jautājumā, mēģinot ierobežot šos kavējumus, un atzina, ka ir ļoti svarīgi saprast, kādā līmenī Lietuvā cenšas ierobežot skolēnu kavējumus ģimenes atvaļinājumu dēļ (vai tas notiek likumu, valdības noteikumu vai skolas noteikumu līmenī), lai varētu salīdzināt ar Latvijas sistēmu.
“Latvijā [skolēnu] kavējumu politiku nenosaka ārējie normatīvie akti. Visu ar kavējumiem saistīto kārtību nosaka katra skola individuāli. Skolas [saistībā ar kavējumiem] var būt liberālākas, skolas var būt stingrākas atkarībā acīmredzot no direktora rakstura vai vadības komandas rakstura, uzskatiem un tradīcijām.
Ārzemju ceļojumus atļauj 10 dienas mācību gadā
Piemēram, Siguldas Valsts ģimnāzijā ārvalstu ceļojumiem ir ļautas 10 dienas [mācību] gadā. Kādreiz bija 10 [darba] dienas semestrī, bet es piegriezu krānus. Iespējams, piegriezīšu vēl vairāk. Citās skolās ir stingrāk, citās skolās ir liberālāk.
Mums ir arī tā saucamās vecāku zīmes. Tās mēs vispār esam piegriezuši līdz trīs dienām semestrī.”
Esot viegli saņemt ārsta zīmi par kavētām stundām
Viņš norādīja, ka skolā ir informācija, ka vecākiem ir ļoti viegli saņemt bērniem ārsta zīmi un attaisnot mācību kavējumus. Patlaban pieaugušie, ja vēlas dabūt attaisnojumu bērna mācību stundu kavējumiem, var piezvanīt ģimenes ārstam un pateikt, ka bērns saslimis ar kovidu. Parasti ārsts tad attaisno skolas kavējumus.
Tad vecāki var piezvanīt ārstam pēc vairākām dienām un pateikt, ka bērns ir izveseļojies no kovida. Tad ārsts uzraksta zīmi par attaisnotu skolas kavēšanu, un bērns to aiznes uz skolu, Kalvāns stāstīja un piebilda, ka šī sistēma darbojas ļoti elementāri.
Tā nav hroniska sērga
Direktors zināja, ka skolā pirms vairākiem bija gadījums, kad bērns izpļāpājās, ka patiesībā nebija slims prombūtnes laikā. “Nevaru teikt, ka manā skolā tā ir hroniska sērga, ka jauniešu ģimenes šādi šmaucas. Manā skolā tas tā nav.”
Ja skolēns tiešām vēlas doties atvaļinājumā kopā ar ģimeni mācību laikā, viņš to prasa un brauc. “Nav tā, ka viņi tēlo, ka ir slimi, bet “Facebook” ir pilns [ar ierakstiem par atvaļinājumu]. Pēdējos gados neko tādu neesmu dzirdējis.”
Skolēniem jāsaskaņo individuālais mācību plāns
Patlaban ģimnāzijas skolēniem ir ļauts doties ārzemju ceļojumos 10 dienas mācību gadā, viņi uz tām atsaucas un direktors tam nevar pretoties, jo pats ir apstiprinājis tādus noteikumus.
“Skolēnam ir jāsaskaņo ar saviem skolotājiem individuālais [mācību] plāns, un nekādas atlaides viņam nebūs. Bet juridiski šī prombūtne būs attaisnota.”
Ja vispār neļauj ceļot, tad parādās fiktīvās zīmes
“Vai vajadzētu vispār neļaut [skolēniem ceļot] mācību gada laikā? Nezinu, iespējams. Bet varu teikt to, ko esmu dzirdējis no citiem direktoriem: ja ir noteikumi, ka vispār skola neļauj nevienu dienu šādi būt prom, tad vienkārši ir fiktīvās zīmes.
Gudrāka ģimene vienkārši nelielās un neliek “Facebook” [ierakstus par ārzemju atvaļinājumiem mācību laikā].” Var secināt: ja cilvēks grib šmaukties, tad viņš izdara visu tā, kā to vajag darīt.
Diskutē, ka skolas noteikumu pārkāpumi varētu būt administratīvi sodāmi
Patlaban tas vairāk ir nevis juridisks, bet ētikas un morāles jautājums, Kalvāns teica un norādīja, ka direktors šobrīd nevar sodīt skolēnu un viņa ģimeni vai noteikt naudas sodu par kavējumiem ārzemju braucienu dēļ. “Tas ir attieksmes jautājums.”
Vienlaikus viņš atgādināja, ka patlaban notiek diskusijas, ka skolu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi varētu būt arī kā administratīvi pārkāpumi.
Šobrīd tiek diskutēts par skolēnu somām un vecāku pienākumiem, un varētu būt arī virzība, ka skolu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, tostarp bastošana un šāda skolas maldināšana jeb krāpšanās, varētu būt administratīvs pārkāpums ar naudas sodiem un administratīvo komisiju. Tad būtu cita situācija, bet šobrīd tā nav.
Arī atvaļinājuma laikā kaut kas ir jāmācās
Runājot par skolēnu individuālajiem mācību plāniem, ko viņi saskaņo ar skolotājiem, kad dodas atvaļinājumos ar ģimeni, Kalvāns pastāstīja, ka skolēni saskaņo arī attālinātos darbus, piemēram, 10 atvaļinājuma dienu laikā viņiem ir kaut kas jāizlasa, jāuzraksta, jāizpilda uzdevumi, jāsagatavo prezentācija vai jāpaveic kāds cits darbs.
Skolēns nav atbrīvots no šiem uzdevumiem, taču atvaļinājuma laikā var neveikt tos skolā, bet gan kādā ceļojuma vietā, piemēram, viesnīcā vai pludmalē.
Mācīšanās atvaļinājumā tomēr nav normāls mācību process
“Jā, tas disciplinē, bet jāsaprot godīgi: jebkuras nobīdes no ierastā, protams, ir kompromiss. Tas ir ar baltiem diegiem šūts pasākums. Tas ir tāpēc, lai skolēns neatslābtu, bet, protams, tas nav ekvivalents normālam mācību procesam 10 vai 8 dienās, kas būtu, ja skolēns reāli atrastos skolā.
Tas ir kompromiss, turklāt ļoti šķidrs. Tas ir labāk nekā nekas. Mēs ļoti cenšamies, lai iekavētais tiktu kompensēts: jaunietis apzinās [mācību svarīgumu] un arī iegulda, bet ir skaidrs, ka tas nav viens un tas pats, kas ir normāls mācību process.”
Esot skolas, kurās vispār neļaujot ceļot
Viņš vēlreiz akcentēja, ka dažādās skolās ir dažādi iekšējās kārtības noteikumi (tostarp tie, kas regulē ārzemju ceļojumus mācību laikā). Esot skolas, kuru noteikumos vispār nav iespēju ceļot mācību laikā.
Protams, vienmēr var rakstīt iesniegumu direktoram un lūgt atļauju skolēnam ceļot mācību laikā. Bet ir jautājums, vai direktors tam piekritīs? Ir jāsaprot – ja viņš piekrīt vienam, tad jāpiekrīt arī otrajam un trešajam. Piekrītot vairāku skolēnu ceļošanai mācību laikā, labāk ir izstrādāt skolas iekšējās kārtības noteikumus, kas kopumā regulē skolēnu ceļojumus.
Nebūtu pareizi, ja skolas vadītājs vienam audzēknim atļautu mācību laikā doties braucienā uz Ņujorku, bet citam aizliegtu ceļot uz Čehiju, direktors skaidroja.
Vairums ir apzinīgi un ceļo brīvlaikos
Lielākoties (99% gadījumu) Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēnu vecāki saprot izglītības svarīgumu un atvaļinājumos kopā ar bērniem lido brīvlaikos. Maz ir gadījumu, kad ceļo septembrī, novembrī vai martā, kad skolēniem jāatrodas skolā. “Ļoti maz ir tādu gadījumu: varbūt 1-2 kaut kad.”
Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka konkrētā skola ir valsts ģimnāzija un vecāki uztraucas par skolēnu atzīmēm. Tāpat daļa tagadējo skolēnu vecāku ir beiguši šo skolu un saprot mācības tajā.
Negatīvi, ka daudz kavējumu ir vecākajiem skolēniem
Rezumējumā Kalvāns atzina, ka ne skolēnu ceļošana mācību laikā ir lielākā problēma. Vairāk sarežģījumu rada kopējais lielais kavējumu skaits.
Turklāt negatīvi, ka ļoti daudz kavē vecāko klašu skolēni. Mūsdienās ir tendence, ka viņi ir ļoti aizņemti ar dažādām citām lietām, kas nebija tik izteiktas kādreiz, piemēram, darbiem, haltūrām, maiņām ātrās ēdināšanas uzņēmumos un kafejnīcās, autovadītāju apliecību kārtošanu. s
Vecāko skolēnu dzīve ir ļoti piesātināta
“Viņi tagad ir tik ļoti pieauguši, ka mācības, tajā skaitā 12.klasē, sāk ļoti ciest. Viņu privātā dzīve tagad ir tik bagāta, ka mācības šad tad sāk kļūt otršķirīgas. Šī ir izteikta tendence tieši vecākajiem skolēniem.”
Daļa vecāko klašu skolēnu arī sāk dzīvot atsevišķi no vecākiem, un tad vecāki viņus vairs tā nepieskata, tostarp neuzmana skolas kavēšanu un neapmeklēšanu. Kādreiz vairāk vecāko klašu skolēnu dzīvoja pie vecākiem, viņiem nebija savu automašīnu, viņi mācījās un kopā spēlēja futbolu un basketbolu.
Taču mūsdienās situācija ir mainījusies, un daļai vecāko klašu skolēnu jau skolas pēdējo klašu laikā rodas augstskolas studiju sajūta, ka viņi iet uz mācībām, bet šad tad arī kavē tās, jo ir ļoti aizņemti ar citām darīšanām.
Daļa skolēnu ļoti slimo
Otrkārt, liela problēma ir tā, ka daudz skolēnu slimo. Ja skolas parādītu kopējo kavēto stundu statistiku par tūkstošiem stundu kavējumu, tad rastos lazaretes sajūta, jo ļoti daudz bērnu regulāri slimo, direktors teica.
Skolēniem ir dažādas alerģijas, galvas sāpes, vēdersāpes, mentālās veselības sarežģījumi un citas veselības problēmas, kam vajadzīgas dažādas speciālistu konsultācijas un kuru dēļ jāatprasās no mācību stundām.
Kavēto stundu skaits ir milzīgs!
“Kad mēs semestru, gadu beigās savelkam kopā statistikas [par skolēnu kavētajām stundām], tad tās ir drausmīgas! Cipari ir šausmīgi!” Runa ir par kopējo kavējumu skaitu, atsevišķi neizdalot kavējumus, kas saistīti ar ģimeņu ceļojumiem mācību laikā.
Visi skolēnu kavējumi ļoti negatīvi ietekmē viņu mācību sasniegumus un to progresu. Pat tad, ja viņi apmeklē dažādas konsultācijas un strādā pēc individuāla mācību plāna, tas neatsver normālu mācību procesu, normālas stundas normālās darba dienās, Kalvāns teica un piebilda, ka tādējādi mēs varam nebrīnīties par skolēnu mācību rezultātiem, kas neuzrāda kāpumu.
