"Vainas apziņa padarīs mani traku," sieviete 26 gadus slēpj no vīra noslēpumu

"Mēs bijām kopā jau kopš 16 gadu vecuma, man nekad īsti nebija bijušas attiecības ar citu vīrieti, un pēkšņi man iešāvās prātā, ka man nekad nākotnē nebūs tādas iespējas, kad būsim oficiāli vīrs un sieva. Man arī būtu jānorāda, ka es negribētu šādu iespēju.

Es mīlu savu vīru, esmu viņu mīlējusi visu mūsu laulības laiku. Bet tolaik es biju jauna, īsti nesapratu, kā pasaule darbojas, ka, atrodot mīlestību, tev pie tās ir jāturas, nevis jāskrien pretējā virzienā.

Bet skriet ir tieši tas, ko es izdarīju - tieši cita cilvēka rokās.

Es biju taupījusi sevi laulībām, kas vienmēr bija mans plāns, un mēs ar vīru daudz to pārrunājām. Taču šajās citās attiecībās kaut kas ar mani notika, es aizrāvos, biju pārņemta ar satraukumu un slepenību, ko šīs attiecības piedāvāja un galu galā pirmo reizi nodarbojos ar seksu ar vīrieti, kurš nav mans vīrs.

Galu galā es atjēdzos un visu izbeidzu – apmēram četrus mēnešus pirms kāzām. Un man paveicās – vismaz tā es domāju –, ka vīrs, šķiet, nekad neuzzināja par notiekošo. Kāzu naktī, kad mēs nodarbojāmies ar seksu, izlikos sāpēs iesaucamies, lai turpinātu šarādi.

Kopš tā laika ir pagājuši gandrīz 30 gadi; mēs ar vīru esam izaudzinājuši divus brīnišķīgus bērnus, un kopā esam nodzīvojuši neticamu dzīvi. Tādu, ko, es ceru, mēs varam turpināt daudzus turpmākos gadus.

Bet lieta tāda, ka pēdējos gados vainas apziņa par to, ko es izdarīju, ir sākusi mani iekšēji grauzt. Mans vīrs bieži runā par mūsu "īpašo" pirmo kopā pavadīto nakti, un cik daudz viņam nozīmē apzināties, ka esmu viņā tik ļoti iemīlējusies, viņš bija vienīgais cilvēks, ar kuru es jebkad vēlējos būt kopā.

Katru reizi, kad viņš par to ierunājas, es pamāju ar galvu un pasmaidu, un parasti mēģinu viņu aizvērt ar skūpstu. Bet iekšēji jūtos šausmīgi pretīgi un netīri.

Šķiet, ka vainas apziņa manī ar katru dienu tikai aug un es jūtos tā, it kā pārraušos uz pusēm, ja neatzīšos. Tad es saprotu, ko varētu nozīmēt šāda atzīšanās vīram, un es vienkārši sāku raudāt.

Kā gan es varēju būt tik muļķīga, ka iedomājos, ka varētu riskēt ar savu laulību un dzīvi, ko esmu uzbūvējusi, lai atbrīvotos no šīs vainas sajūtas? Ko darītu jūs?"

Uz šo sievietes dilemmu portālā "Daily Mail" atbildi sniegusi grāmatu autore Džeina Grīna: "Priecīgu 26 gadu jubileju – kāds ievērojams sasniegums mūsdienu laikmetā. Tev un vīram viennozīmīgi ir brīnišķīga laulība, neskatoties uz, kā tu to apraksti - šausminošo noslēpumu.

Tavs noslēpums nav tik šausminošs. Jūs satikāties ar savu vīru 16 gadu vecumā, jums kā ļoti jaunai, nevainīgai sievietei būtu bijis saprātīgi piedzīvot seksu ar kādu citu.

Man žēl, ka šī noslēpuma smagums joprojām ir ar jums, bet jūs bijāt ļoti jauna un tas viss notika ļoti sen. Pareizais ceļš uz priekšu jebkurā sarežģītā situācijā vienmēr ir tas, kas rada vismazāk sāpju visām iesaistītajām pusēm.

Šobrīd jūs pārdzīvojat sāpes, bet noslēpuma atklāšana tikai radīs vairāk sāpju un haosa, un es neredzu, kādu labumu tas dos, izņemot atbrīvošanos no jūsu nastas."