Tāds “izsist korķus” brīdis. 10 interesanti fakti par dziedātāju Būū

1. Bērnībā ar vecākiem bieži biju pie dabas un pirmo reizi nedēļu ilgā laivu braucienā uz plosta tiku paņemta līdzi divu mēnešu vecumā. Šogad, organizējot laivu braucienu draugiem, atradu tā laika fotogrāfijas, kur es, zīdainis, esmu kopā ar diviem garmatainiem hipijiem. Tagad nespēju savus vecākus tādus iedomāties, bet tie ir viņi! Nedēļu uz upes kaut kur nekurienē... Man tas liekas tik stilīgi! Acīmredzot šādu iemeslu dēļ dabas mīlestība man ir tik ļoti asinīs.

2. Gandrīz neaizgāju uz savu vidusskolas izlaidumu, jo, pērkot izlaiduma kleitu, pārdevēja pateica, ka izskatos resna un izvēlētā kleita nederēs. Man bija ēšanas traucējumi, turklāt biju ļoti paškritiska, tādēļ šie vārdi bija liels trieciens. Nesen mamma ar asarām acīs man to atgādināja. Viņa teica, ka lepojas, kā esmu izaugusi no trauslās, ievainojamās un kompleksainās meitenes un kā veidoju sevi.

3. Mani vienmēr uzmundrina ūdens un peldēšana, jo īpaši niršana. Jokojoties dēvēju sevi par nāriņu. Ūdenī esmu laimīga un labi jūtos arī zem ūdens – kā otrajās mājās.

4. Esmu absolvējusi Mūzikas skolu kokles specialitātē – gan etnogrāfisko, gan koncertkokli, un folklora ir spēcīgi ietekmējusi manu dzīvi. Tradicionālās dzīvesziņas saknes diezgan bieži parādās arī manās dziesmās – nianses, kuras pati nepiefiksēju, taču tās tur ir. Kā pusaudzei, kad mēdzu spītēties, man vajadzēja no tā attālināties, lai tagad spētu pie tā atgriezties.

5. Bērnības vasaras pavadīju Jūrmalā un biju ļoti introverts bērns. Komunikatīvi izpaudos dabā – pie priedēm un pie jūras. Ar jūru runājos un gāju pie tās raudāt, kad bija pirmie pārdzīvojumi mīlestībā, pirmo reizi salauzta sirds... Jūra ir mana spēka vieta, un jūru joprojām saucu par savu māsu. Ezeri un upes ir forši, bet, ja man kādreiz būtu jāizvēlas, kur izkaisa manus pelnus, tad noteikti jūrā.

6. Ja es neradītu mūziku un nedziedātu, noteikti rakstītu lielāka formāta darbus. Tā īpašā sajūta, kas pārņem, kad pirksti skrien pa klaviatūru... Man ļoti patīk rakstīt – to darot, notveru radošu plūsmu. Ikdienā regulāri rakstu filozofiskas pārdomas dienasgrāmatas formātā, starp citu, arī kladītē, un šī kladīte mēdz parādīties manu dziesmu vārdos. Man ir pārāk aktīvs prāts, tas visu laiku šaudās, un tieši rakstīšana savāc visas domas vienā bumbulītī.

7. Saņemu ne tikai fanu mīlestību, bet arī ļoti stipras negācijas, naidu un draudu vēstules. Esmu pateicīga, ka šo pieredzi kā māksliniece varu piedzīvot Latvijā – salīdzinoši mazā mērogā. Uztveru to kā izmēģinājuma versiju, iespēju pataustīt – kā tas ir. Ja es būtu iemesta tādā pašā pozīcijā daudzmiljonu valstī, es netiktu galā. Bez mentora tā ir ļoti liela slodze.

8. Savu māksliniecisko karjeru veidoju kovida laikā, kad publiska uzstāšanās nebija iespējama. Tika ieguldīts nenormāls darbs, bet augļus nesajutu, un man nebija ne jausmas, kas ir izdarīts, kamēr neatsākās koncerti. Tad, kad tas beidzot notika un es ieraudzīju cilvēku pūli, kas dzied un dzīvo līdzi... Tas notika strauji un bija mežonīgi skaisti. Tāds “izsist korķus” brīdis.

9. “Ja gribi kaut ko sasniegt mākslā, ir svarīgi, lai tevi ļoti mīl un ļoti ienīst. Ja esi kaut kur pa vidu, tu nevari radīt ilgtspējīgu mākslu,” man teica kāds ļoti īpašs cilvēks. Tas palīdz radīt, un es to atceros, kad saņemu draudu ziņas. Tā ir bijis, un tas nav patīkami, bet tā ir blakne, un pie tās ir jāpierod. Paralēli būtu jādomā, kā mainīt juridisko pusi, lai cilvēki – ne tikai sabiedrībā zināmas personības – būtu pasargāti.

10. Katru dienu veltu sporta nodarbībām, tas man ir ļoti svarīgi. Koncertsezonā aktuālāka ir dejošana, bet ikdienā mīļa ir svarcelšana. Man patiešām ļoti patīk iet uz sporta zāli, tā ir mana svētnīca, kas palīdz novadīt spriedzi un kaut uz brīdi atslēgties.