Vecāku dilemma - izvēlēties bērnam zīmola apģērbu vai “ātro modi”

 To žurnāls "Mammam un tētiem. Skolēns" jautāja divām mammām: stilistei Indrai Salcevičai un Latvijas Dabas fonda sabiedrisko attiecību speciālistei Lienei Brizgai-Kalniņai.

Trīs zelta pamatlikumi

1. Pirmkārt, būtiskākais ir nevis tas, cik daudz naudas tiek tērēts apģērba iegādei, bet vai tiek ievērota pareiza kopšana. Arī “ātrās modes” veikalā pirkts krekliņš var kalpot ilgi, ja to pareizi mazgā. “Cilvēki to bieži vien aizmirst,” saka stiliste Indra Salceviča un atgādina – kopšanas instrukcija atrodama uz katra apģērba birkas.

2. Otrkārt, apģērba iegādes brīdī vajadzētu pievērst uzmanību nevis cenai un zīmolam, bet audumam un šuvuma kvalitātei. Bieži vien mazai firmiņai ir daudz kvalitatīvāki apģērbi, apavi un aksesuāri nekā lieliem “brendiem”, kam ražotāji atrodas trešās pasaules valstīs. Kā noteikt, ka, piemēram, T krekls ir kvalitatīvs? To var just pēc taustes – šādam apģērbam ir biezāks materiāls. Jo plānāka trikotāža, jo tas sliktāk kalpos. Vēl ieteicams pievērst uzmanību šuvumam – vai nekur nekarājas diegi, vai visas vīles kārtīgi turas kopā.

3. Treškārt, ja apģērbu iegādājas, vadoties no ilgstspējas viedokļa, tad tas bērnam jāpērk mazliet lielāks, nekā nepieciešams iegādes brīdī. Ikdienas apģērbu, piemēram, T kreklu, džemperīti, džinsa jaku, droši var iegādāties vismaz izmēru lielāku, lai nokalpotu visu mācību gadu. Pretējā gadījumā var rasties situācija, ka veikalā apģērbs der kā uzliets, bet pēc mēneša piedurknes jau ir par īsu un nepieciešams pirkt jaunu. Turklāt bērnam tas neradīs nekādas problēmas, jo tieši patlaban modē ir oversize stila apģērbi. Tādās drēbēs būs arī vieglāk kustēties. 

Atceries! 

Apavi gan būtu jāiegādājas atbilstošā izmērā, tāpēc jārēķinās, ka uz tiem sezonas laikā var nākties iztērēt vairāk naudas – bērniem pēda aug neprognozējami.

Ieguldi laiku, nevis naudu!

Un tomēr – vai vajag pirkt T kreklu par pieciem vai 40 eiro? Lētu apģērbu reizēm jau pēc pirmās mazgāšanas vairs nevar vilkt, jo audums izstaipās. Pirkt visu laiku jaunu nav videi draudzīgi. Savukārt dārgs apģērbs visbiežāk garantē kvalitāti, bet tas drīz vien var kļūt nevalkājams, ja bērns nosmērē tā, ka vairs nevar izmazgāt. Tad nākas pirkt jaunu tik un tā, un cieš ne tikai vide, bet arī ģimenes budžets.

Tas nozīmē, ka pirkumus vajadzētu plānot laikus, nevis pēdējā brīdī, piemēram, pirms jaunā mācību gada, kad tirgotāji mēģina uz tā rēķina nopelnīt. “Es, piemēram, sāku pirkt apģērbu bērniem skolai jau jūnijā,” viņa, būdama divu dēlu mamma, dalās pieredzē. Tas ļauj labas kvalitātes džemperīšus un T kreklus, kas kādreiz maksājuši, piemēram, 40 eiro, iegādāties pat par četras reizes mazāku summu. 

Liene Brizga-Kalniņa papildina, ka skolēniem, kuri vairs tik ātri neaug un pret apģērbu izturas uzmanīgāk, jau droši var pirkt dārgākus T-kreklus, bet mazākā skaitā: “Vislabākais un videi draudzīgākais, ko ar apģērbiem var izdarīt, ir tos pēc iespējas ilgāk valkāt.” Draudzīgumu videi var noteikt pēc valkāšanas reižu skaita, kas, starp citu, veido arī ekonomisko izdevīgumu. “Izdalot cenu ar valkāšanas reizēm, uzreiz kļūst skaidrs, ka kvalitatīvs, bet dārgāks apģērbs galu galā sanāk lētāk.”

Uz apaviem un zeķēm netaupi!

Nevajadzētu mēģināt ietaupīt, arī iegādājoties maiņas apavus, kuros bērns skolā pavadīs visu dienu. “Apavi veido gan pareizu stāju, gan pareizu gaitu,” atgādina Indra. Taču arī šajā gadījumā pats galvenais nav izvēlēties, vadoties pēc zīmola. Tas, ko vajadzētu ņemt vērā – vai apavi ir ortopēdiski pareizi veidoti, vai tiem ir pareiza lieste, pareiza kape un potīte botā vai kurpē turas stingri, nevis “ļurinās”. 

Kvalitatīvus apavus bieži vien var atrast nelielos veikaliņos, kuros preces ved no Polijas, Skandināvijas, ne masu apģērba zīmolu veikalos. Tāpat nevajadzētu pirkt bērna vecumam nepiemērotus apavus, piemēram, sandales kā mammai. Jāseko līdzi laikmetam un jāieklausās savos bērnos!

Tāpat noteikti ir svarīgi iegādāties kvalitatīvas zeķes. Nav jēgas tās pirkt tirgū par ļoti zemu cenu, jo biežās lietošanas dēļ tās ātri izdils pirkstos un papēžos. Ja zini, ka bērns zeķes bieži nozaudē, tad labāk pirkt viena zīmola viena modeļa zeķes vienā vai dažādās krāsās – pēc tam tās var kombinēt. Bērns bez raizēm var valkāt arī atšķirīgas krāsas zeķes vienā pārī. “No stila viedokļa nevajag pieturēties pie tā, ka visam ir jābūt saskaņotam. Ļaujiet bērnam arī pašam izvēlēties, ko vilkt mugurā!” uzsver stiliste.

Par botām nevajag raizēties

Mēs dzīvojam tādos platuma grādos, kur ikvienam ir nepieciešamas vairākas apģērba kārtas, atbilstošas katram gadalaikam. Kā tad ar rudens un ziemas drēbēm, no kurām bērns līdz nākamajai sezonai jau ir izaudzis?

Arī uz virsjakām, cimdiem un ziemas cepurēm nevajadzētu mēģināt ietaupīt. Ja bērns lietū vai sniegā izmirks un nosals, ietaupīto tik un tā nāksies iztērēt, tikai – aptiekā, ārstējot saaukstēšanos. Taču arī šajā gadījumā ir jāmeklē labākās kvalitātes apģērbs par zemāko iespējamo cenu! 

Lai cimdi nepazustu, mazākiem bērniem tos var sašūt ar aukliņu, ko ver cauri vējjakai, lielākiem – meklēt tādus, ko iespējams pieāķēt pie vējjakas.

Bet par to, ka jaunieši arī ziemā vēlas valkāt botas un iebilst pret ziemas apavu iegādi, nevajadzētu uztraukties. “Bērnam ir jāintegrējas komūnā. Mēs nevaram izdomāt – tu tagad staigāsi “vaļinkos”,” Indra min pārspīlētu salīdzinājumu.

Patlaban pieejami tādas kvalitātes apavi, ka bieži vien atšķirība starp šīm abām kategorijām nav būtiska. Taču, ja vecākam par to aizvien ir šaubas, var skatīties, lai botām būtu biezāka zole, un ielikt speciālās ziemas pēdiņas ar folijas pārklājumu, kas nelaiž cauri aukstumu.

Bet ko ar svētku apģērbu?

Nereti vecākiem gribas, lai Zinību dienā un citos svinīgos pasākumos bērni skolā ierastos īpaši smalkā svētku apģērbā. Taču ar uzvalciņu un pieskaņotu kurpju iegādi pirmklasniekam nevajadzētu aizrauties. Zinot, cik ātri bērni aug, ir skaidrs, ka mācību gada beigās tas jau būs par mazu. Tāpat nav nepieciešams meitenēm pirkt kuplas princešu kleitas no poliestera. “Tas bieži vien vairāk ir mammas neizsapņotais bērnības sapnis,” piebilst Indra.

Lai mācītu bērniem, ka svētku dienai vajadzētu izvēlēties citādu apģērbu nekā ikdienā, labāk priekšroku dot atsevišķai žaketei un auduma biksēm. Dreskods ļauj izvēlēties arī džinsa bikses, taču – nebalinātas, bez caurumiem, plēsumiem. Tas nozīmē, ka 1. septembrī skolēns izskatīsies arī pietiekami svinīgi, ja vilks vienkārši tumši zilas džinsa bikses un baltu T-kreklu. Kājās drīkst aut arī botas. 

“Nav obligāti jāpieturas pie Padomju Savienībā iedibinātiem standartiem par to, kā bērnam jāizskatās 1. septembrī,” piebilst stiliste. “Mums vairs nav šādu, un var ļaut bērnam būt oriģinālam. Galvenais – lai nav sportiski.” Izņēmums, protams, ir skolas, kur tiek vilktas formas.

Savukārt Liene norāda, ka svētku apģērba jautājums ir viegli risināms, ja izveidots loks ar cilvēkiem, kam nodot bērnu drēbes. “Man ir stāsts par svētku kleitu – tiešām krāšņu un kvalitatīvu Latvijas ražotāja produktu, kas pie manas meitas nonāca pēc divām citām meitenēm, aizgāja tālāk. Nu jau piektā meitene ar to dodas uz bērnudārza izlaidumu!” viņa dalās pieredzē. “Otrs stāsts ir par lina uzvalciņu, ko draudzene atdeva manam dēlam uz bērnudārza izlaidumu. Bikses pēc tam valkāja otrs brālis – jau kā ikdienas apģērbu vasarā. Kad izplīsa ceļgali, nogriezu un uztaisīju šortus, ko valkāja jaunākā māsa.” Savukārt, kad vecākais dēls beidza 9. klasi, Liene viņam par nelielu samaksu iegādājās uzvalku no cita puiša, kurš skolu bija beidzis iepriekšējā gadā.

Vai iet uz lietoto apģērbu veikaliem?

Lietoto apģērbu veikali ir labs risinājums, ja bērns savam izskatam vēlas pieiet radoši. Šajās tirdzniecības vietās var nopirkt drēbes, ko pārveidot pēc savas gaumes un patikšanas. 

Taču, arī iepērkoties lietoto apģērbu veikalā, vajadzētu pievērst uzmanību apģērba kvalitātei. Ja drēbes ir lietotas un joprojām labā kvalitātē, tas nozīmē, ka būs izturīgas arī turpmāk. Tajā pašā laikā ir bezjēdzīgi pirkt nonēsātu apģērbu par tādu pašu cenu kā jaunu. “Cilvēki bieži vien ir iestaigājuši šo taciņu, domājot, ka tur viss ir lētāk, bet tā nav! Esmu redzējusi, ka cilvēks aiziet uz lietoto apģērbu veikalu, nopērk krekliņu par trim eiro, lai gan tieši tāds pats ar atlaidi un pilnīgi jauns nopērkams konkrētā zīmola veikalā,” norāda stiliste. Šajos veikalos strādā cilvēki, kuri ļoti labi zina pārdodamo lietu vērtību. Līdz ar to jau sen tur viss nemaksā “kapeikas”.

Ja bērns grib zīmolu

Tas, vai ģimene izvēlas konkrēta zīmola apģērbu, atkarīgs no katra finansiālajām iespējām, atzīmē Indra. “Es nedzīvoju pāri saviem līdzekļiem, un bērniem ir jāzina lietu vērtība. Bet tā ir mana domāšana. Tas nenozīmē, ka citiem jādomā tāpat.” 

Ja nu augošs bērns tiešām ļoti vēlas noteikta zīmola apavus vai apģērbu, kas maksā vairāk, nekā vecāki šim mērķim iecerējuši atvēlēt, ieteicams:

1. risināt sarunu par prioritātēm un dzīves vērtībām; 
2. rosināt iesaistīties preces iegādē, piemēram, krājot savu kabatas naudu. 

“Mani vecāki arī man nepirka visu, ko tikai iedomājos. Un ar mani tāpēc nekas ļauns nav noticis – tieši pretēji, es zinu lietām vērtību,” pasmaida Indra.

Praktiski padomi!

• Izvēlies lielāku! Bērnam, kuram patlaban der 162. izmēra apģērbs, droši pērc 170. izmēra krekliņus un džemperus vai džinsa jaku. Bikses un apavus gan labāk izvēlēties atbilstošā izmērā.
• Izvēlies dabisko! Veikalos meklē organiskās kokvilnas apģērbus, kā arī ar atzīmi “Fairtrade” marķētus produktus. Tāpat var meklēt drēbes, kas ražotas no kaņepes vai, piemēram, bambusa šķiedras. Otrreizēji pārstrādāti audumi ir sintētiski, tādēļ tos ieteicams izvēlēties tikai virsdrēbēm.
• Veido kapsulas garderobi! Nevajadzētu pirkt apģērbu un apavus, kam ir neglīts dizains, kas nav ilgdzīvojošs un neiekļaujas kopējā garderobē. Arī bērnam var veidot kapsulas garderobi, kas ļauj kombinēt dažādas apģērba daļas.
• Ieklausies bērnā! Veido sarunu ar dēlu vai meitu un atrodi kompromisu, lai apģērbs būtu ne tikai ērts un maka biezumam atbilstošs, bet vienlaikus arī gaumīgs un stilīgs.
• Nodod tālāk! Ja ģimenē aug vairāki bērni, ir vērts ieguldīt naudu kvalitatīvā āra apģērbā neitrālā krāsā, ko iespējams nodot tālāk, piemēram, “Didriksons”, “Polarn O. Pyret”.
• Atdod vai pārdod! Izveido vecāku loku, kurā iespējams mainīties ar drēbēm un nodot tās tālāk. Vai nav jauki bildēs redzēt draugu bērnus, kuriem mugurā ir pazīstamas drēbītes?

Kur likt apģērbu, kas kļuvis lietošanai nederīgs, caurs. Vai to var mest īpašos apģērba konteineros, lai tas nonāktu pārstrādē?

Tekstils patlaban vēl tiek pārstrādāts ļoti maz, jo tas ir sarežģīts process, tāpēc nederīgā apģērba jautājums ir sarežģīts. Latvijā daudzviet pieejami “Eco Baltija” tekstila šķirošanas konteinteri, kuros var šādu apģērbu nogādāt. Vēl nederīgo apģērbu vai tekstila izstrādājumus var piedāvāt dzīvnieku patversmēm, bet tur ir jāņem vērā viņu prasības un vajadzības, ko iepriekš vajadzētu noskaidrot.

Pieredze

Agnese Rudzīte, māksliniece, meitas mamma:
"Stila veidošana mūsu ģimenē nav mazsvarīga. Diemžēl (vai – par laimi) nepatērējam dārgas preces, bet, ja runa ir par personisko veselību un vidi, tad līdzekļus ieguldām kvalitatīvos apģērbos, kas kalpo ilgāku laiku, piemēram, trīs līdz piecus gadus vai pat ilgāk. Esam novērojuši, ka klasika neizmirst un glābj. Tajā pašā laikā ir demokrātiska attieksme – kopā sadzīvo dažādi stili un tendences. Neesam konservatīvi. Un mūsu pieredze rāda, ka, nopērkot zīmola preci, tā sevi attaisno – tik ātri nenovalkājas. 

Meita nevalkā apģērbu “princešu krāsās un fasonos”. Biežāk izvēlas XXL izmēra kreklus, kas atrodamo zēnu apģērbu nodaļā, jo tur pieejama lielāka dažādība. Apģērbos mūs saista krāsas, tonalitātes, raksti, apdrukas, bet izvairāmies no uzrakstiem. Nereti garderobi papildinām izpārdošanās interneta veikalos, tāpat – ar “pērlēm”, kas atrodamas “otrās elpas” veikalos. Kaut ko atdāvina draugi un radi. 
 

Atbilstoši pielietojuma mērķim jāpiemeklē audums – lins, sintētika, elastīgs materiāls, kokvilna. Lai cik ekoloģiski vēlētos dzīvot – peldēt vai skriet sprintu lina šortiņos diez vai ir prāta darbs.
Piejūras klimats Liepājā mūs lutina, un bieži vien atsevišķs ziemas apģērbs nav jāpērk. Var izmantot virsdrēbes, kas paredzētas pavasara un rudens sezonai. Taču ir jārespektē biežā vēja un lietus klātbūtne. Mūsdienās apģērbu ražotāji izgudro universālus apģērbus un apavus, kas nesviedrē un vienlaikus aizsargā no ārējām laikapstākļu ietekmēm. Tie silda un izdaiļo mūsu ikdienu, kā arī svētkus.

Kopumā varētu teikt, ka cenšamies vairāk dot nekā ņemt no pasaules, daudz savā lokā runājam, analizējam dažādas situācijas, jo – dzīve jau ir par ko citu, nevis par apģērbu, automašīnu, bagātiem draugiem, pirts un baļļas izpriecām nedēļas nogalēs un putu ballīti pilsētas svētkos."

Madara Blūma, projektu vadītāja, divu dēlu mamma:
"Manam vecākajam dēlam patlaban ir septiņi gadi, bet jaunākajam – augustā apritēja gadiņš. Drēbītes, kas pirmajam bērnam palika par mazu, savulaik gan atdevu paziņām un labdarībai, gan atstāju sev, lai gan domas par otru bērniņu tajā brīdī vēl nebija. Līdz ar to mazajam brālim šis un tas tiek “mantojumā”.

Labprāt pieņemu arī bērnu apģērbu, ko atdod draugi un radi, jo viņu bērniem tas palicis par mazu. Un esmu no tiem cilvēkiem, kas meklē “pērles” lietoto apģērbu veikalos – tas ir izdevīgi, jo bērni tomēr aug ātri un bieži nošmulējas, sevišķi puiši. 

Kad pirms dažiem gadiem biju komandējumā Turcijā, vecākajam dēlam iegādājos ļoti daudz jaunu drēbju, jo tur tās varēja nopirkt par zemu cenu. Starp citu – daudz ceļojot, esmu novērojusi, ka Latvijā apģērbu tirgotāji bieži cenšas nopelnīt tieši uz bērnu apģērba un apavu rēķina. 

Pati esmu sporta entuziaste, tādēļ zinu, cik piemērots apģērbs un apavi ir svarīgi."