Nomāc skumjas, jo vasara beigusies. Speciāliste iesaka, kā sev palīdzēt

Konsultē kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Ieva Salmane-Kuļikovska (www.ievasalmanekulikovska.lv).

Aizgājušās vasaras smeldze

Atnākot rudenim, daudzi izjūt skumjas, smeldzi vai saldsērīgas sajūtas. Dažkārt šīm sajūtām pievienojas trauksme un miega problēmas – gulēt gribas visu laiku vai arī, tieši pretēji, nekādi neizdodas aizmigt un nākas cīnīties ar bezmiegu.

Ieva Salmane-Kuļikovska norāda, ka tam var būt dažādi skaidrojumi: “Pirmkārt, mēs saskaramies ar pārmaiņām, iespējams, ne ar tām gaidītākajām, jo daudzi gribētu, lai vasaras ir garākas.” Mēs neesam vienādi – kāds ir jūtīgāks un pārmaiņas uztver saasinātāk; to nosaka iedzimtība un arī laika gaitā izveidojusies personība. Pārmaiņas rada stresu visiem, jo tās cilvēku apziņā saistās ar kaut ko nezināmu, neparedzētu, ar iespēju zaudēt kontroli. Iemesli var būt arī fizioloģiski – sarūkot dienas gaišajai daļai, sarūk arī laimes hormona serotonīna apjoms, un tā trūkums rada nomāktību, skumjas. Ir tā sauktie siltummīļi – cilvēki, kuri ir jūtīgāki pret aukstumu. Viņiem Latvijas aukstās sezonas tuvošanās var būt emocionāls izaicinājums.

Negribas atgriezties darbā

Vēl kāds iemesls skumjām var būt gaidāmās izmaiņas dienas ritmā. Tas ir vairāk izteikts tiem, kuriem rudens nozīmē arī lielāku darba apjomu, piemēram, skolēniem, studentiem, pedagogiem, arī daudzu citu profesiju pārstāvjiem. Vasaras beigas šiem cilvēkiem nozīmē bažas par to, vai viņi tiks ar visu galā, kā pielāgosies jaunajam ritmam. “Šādi jautājumi nereti rada trauksmi, īpaši cilvēkiem, kuriem ir augstas prasības pret sevi un dzīvi. Nespējot tikt līdzi savām prasībām un gaidām, kļūstam paškritiski un trauksmaini,” norāda speciāliste. Skumjas un pat vilšanos izjūt arī cilvēki, kuri lika lielas cerības uz vasaru. Bieži vien ziemā un pavasarī sev apsolām, ka vasarā paspēsim to vai šo, taču ne visam atradās laiks un enerģija. Jūtot, ka vasara un iespējas piepildīt ieceres tuvojas beigām, rodas neapmierinātība, dusmas, vilšanās, sākam pie visa vainot sevi un citus.

Kā sev palīdzēt?

Viens no pirmajiem ieteikumiem ir rūpēties par pietiekamu miegu, veselīgu uzturu, labu atpūtu un arī fiziskajām aktivitātēm – tas stiprinās imunitāti un nodrošinās labāku pašsajūtu, kas savukārt pozitīvi ietekmēs to, kā jūtamies emocionāli. “Mēdz teikt, ka pat ilga pastaiga svaigā gaisā pielīdzināma vienai antidepresanta tabletei. Iesaku rūpēties par pietiekamu gaismas daudzumu krēslainajā un tumšajā laikā – aizdegt sveces, ieslēgt elektrisko apgaismojumu.” Noskaņojumu pozitīvi ietekmēs arī sociālās saites – ieplāno tikšanos ar draudzeni, pavadi laiku ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem. Tāpat jau laikus ieplāno ko tādu, kas tev sniedz prieku.

Lielākoties skumjas un trauksme, mainoties gadalaikiem, jāuzlūko par normu, un šīm nepatīkamajām sajūtām pakāpeniski jāmazinās, pielāgojoties jaunajam ritmam. Ja tomēr skumjas nepāriet, rodas apātija, ilgstošs enerģijas trūkums, ieteicams meklēt speciālista palīdzību. “Mācies saskatīt gadalaiku maiņas burvību! Mums ir doti četri gadalaiki, daudzviet pasaulē cilvēki par to var tikai sapņot. Arī rudenī var atrast aizraujošas nodarbošanās – doties sēņot, dzert aromātisku tēju, vārīt ķirbja biezzupu un atvilkt elpu pēc darbīgās vasaras.”