"Mans bērns - kā gribu, tā audzinu?!" NĒ - kur un kā ziņot par vardarbību pret bērniem
Svešu bērnu nav – tik bieži dzirdam to sakām, un reizumis sakām to paši. Bet kā rīkoties, ja ir aizdomas par vardarbību pret bērnu? Ja šķiet, ka bērns ir neaprūpēts, neapkopts un izskatās atstāts novārtā? Labāk ziņot iestādēm vai tomēr runāt ar vecākiem? Tik daudz jautājumu, kurus bieži vien pavada uztraukums – un ja nu bērnus izņem no ģimenes un ir vēl sliktāk?
Radiniecei ar maziem bērniem ir alkohola problēmas
“Manai radiniecei ir alkohola problēmas, bet viņa viena pati audzina divus mazus bērnus. Nezinu, kā palīdzēt sievietei, bet negribas ziņot iestādēm par to, jo bail, ka bērnus izņems no ģimenes. Kas būtu labāk bērniem? Dzīvot ar māti, kas regulāri dzer, vai nonākt patversmē? Bērni ir mazi – 2 un 4 gadi. Tētis bērnus pie sevis laikam nevar paņemt.”
Šādā situācijā būtu ieteicams sākt ar ziņojumu sociālajam dienestam, lai dienests sāk ar ģimenes apsekošanu un noskaidro, cik situācija ir kritiska. Sociālais dienests var sniegt arī nepieciešamo atbalstu mammai – piedāvāt apmeklēt kursus, meklēt palīdzību, un, iespējams, bērni no ģimenes nav jāizņem. Situācija ir jāvērtē, bet patvaļā šo situāciju atstāt nevajadzētu, jo ir jādomā par bērnu labākajām interesēm. Bērniem, protams, mamma ir mīļa, bet bērni ir jāpasargā, un mammai ir vispirms jātiek galā ar savām problēmām. Ja situācija nav tik viegli risināma, tad sociālais dienests ziņo un pēc nepieciešamības iesaista citus dienestus.
To, vai bērni uzreiz tiek aizvesti prom un šķirti no vecākiem, izvērtē kāds no dienestiem, kas konstatē dzīves apstākļus un pieaugušo spēju parūpēties par bērniem. Jāvērtē arī, ko katrs uzskata par alkohola problēmu. Visticamāk, par to, ka mamma katru vakaru izdzer divas glāzes vīna, bet bērni ir aprūpēti, bērnus no ģimenes neizņems. Ja sociālais dienests konstatē, ka mājās ir ēdiens, ir kārtība, bērni ir aprūpēti, bērniem ir
katram sava gultasvieta, mantiņas, dienests var veikt pārrunas, iespējams, pastāstīt par atbalsta iespējām. Ja situācija ir apmierinoša, bērnus uzreiz no ģimenes nešķir.
Pamatā, ja ģimenei ir grūtības, tad sākotnēji ir sadarbība ar sociālo dienestu, lai risinātu esošās grūtības un novērstu riskus, ka bērns no ģimenes ir jāšķir. Šķiršana no ģimenes ir galējs līdzeklis, tikai ja bērns ir akūtā apdraudējumā. Kādai ainai ir jāpaveras dzīvesvietā, lai dienesti lemtu par bērnu izņemšanu no ģimenes? Ja apstākļi ir dzīvībai bīstami, piemēram, vecāki ir tādā alkohola reibumā, ka nespēj parūpēties par bērniem, ja bērni dzīvojas savā nodabā un var paši sevi apdraudēt.
Ja mazi bērni dzīvojas nepieskatīti, apdraudējums ir liels – asi priekšmeti, ar ko var savainoties, elektroierīces, krāsnis, piekļuve logam – notikt var ļoti daudz kas.
Arī pilnīgi tukšs ledusskapis vai tā neesamība, milzīga nekārtība un netīrība, antisanitāri apstākļi (parazītu klātbūtne) norāda uz nelabvēlīgiem apstākļiem. Ja situācija ir bērna dzīvībai un veselībai bīstama, bērns parasti uzreiz arī tiek pārvesti uz kādu drošāku vietu. “Ja bērnam ir kāds radinieks vai otrs vecāks, kas ir gatavs uzņemties rūpes par viņu, bāriņtiesa to noskaidro, un bērns var uz laiku nonākt arī šā cilvēka aprūpē. Ja nav neviena tuvinieka, kas var uzņemties rūpes par bērnu, viņš tiek nogādāts krīzes centrā,” stāsta Evija Rācene.
Ja šī piemērā minētā radiniece cilvēkam ir labi pazīstama, var veikt pārrunas ar šo mammu, noskaidrot situāciju un piedāvāt palīdzību – vai mamma tiešām dzer tā, ka nokrīt un nevar parūpēties par bērniem, vai iedzer un tomēr spēj parūpēties par bērniem? Tas ir jāvērtē.
