Kas ir Latvijas valsts otrā lēdija Kristīne Smiltēna?

Ne komponists Zigmars Liepiņš, ne Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, ne ārsts un Saeimas deputāts Hosams Abu Meri un pat ne Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete netika pagodināti ar iespēju Valsts svētku koncertu izbaudīt kopā ar dzīvesbiedriem, taču Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns prezidenta pulcēto viesu vidū lepni ieradās kopā ar kundzi Kristīni Smiltēnu.

Valsts otrā lēdija izskatījās cēla un eleganta un tieši uz Latvijas proklamēšanas gadadienu bija krasi mainījusi vizuālo tēlu – daudzus gadus viņa bija atpazīstama kā blondīne, bet nu no līdzšinējā gaišmates tēla atvadījusies, kļūdama par bruneti. Tagad viņa izskatās teju “uz mata” tāpat kā pirms desmit gadiem, kad ar toreizējo jauno politiķi, Saeimas deputātu Edvardu Smiltēnu Jēkaba katedrālē svinēja kāzas.

Darbā braši iztur intrigas un pat politisku atriebību vīram

Valsts otrā lēdija Kristīne Smiltēna Latvijas Universitātē ieguvusi juristes diplomu un jau daudzus gadus strādā savā profesijā. 2017. gadā izcēlās skandāliņš, jo Kristīnei Smiltēnai, tolaik Saeimas Eiropas lietu komisijas ilggadējai palīdzei, toreizējā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne it kā bija organizējusi atlaišanu. Saeimas kuluāros izskanēja pat neglaimojošas runas, ka Čigāne šo amatu noskatījusi kādam gados jaunam un, iespējams, politiķes īpašas simpātijas iemantojušam vīrietim.

Kopš 2020. gada 10. septembra, izturot pretendentu atlases konkursu, Kristīne Smiltēna ir juriste Rīgas Domes Juridiskajā pārvaldē. Tolaik publiski izskanēja šaubas par to, cik godīgā ceļā Kristīne kļuvusi par juristi galvaspilsētas domē, un prese vērsa uzmanību, ka partijas Latvijas Reģionu apvienība līdera Smiltēna sievas tikšana pie amata Rīgas pašvaldībā, turklāt īsu brīdi pirms vēlēšanām izskatoties pēc... “sakritības”. Smiltēns attaisnojās, ka dzīvesbiedre savulaik esot “politiski atlaista no darba Saeimā”, kur nostrādāti 14 gadi, un toreiz Kristīnes profesionālā karjera aprāvusies, kad politiskie konkurenti gribējuši atriebties Smiltēnam. Smiltēns arī sacīja, ka sievai dod brīvu izvēli un ģimenē nolemts nejaukt profesionālās lietas ar politiku.

Tagad gan Edvardam Smiltēnam plānā par privātās dzīves un profesionālo lietu nejaukšanu ar politiku gribot negribot jāvieš nobīdes, jo abi ar laulāto draudzeni nu kļuvuši par valsts otro pāri aiz prezidenta Egila Levita un viņa kundzes Andras Levites. “Kristīne, ticu, ka godam nesīsi valsts otrās lēdijas godu un atbalstīsi valsts otro amatpersonu it visā. Lai jums abiem izdodas!” pēc Edvarda Smiltēna stāšanās Saeimas priekšsēdētāja amatā laba vēlējumus ar jaunā statusa iegūšanu Kristīnei Smiltēnai soctīklā Facebook publiskoja politiķe, bijusī Lauku atbalsta dienesta vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Precējās blakus parlamentam

Par likumīgu ģimeni pēc aptuveni gadu ilgas kopābūšanas Smiltēnu pāris kļuva 2012. gadā. Līgavai Kristīnei Jeremjanokai tolaik bija 31 gads, bet līgavainis Edvards Smiltēns bija par izredzēto četrus gadus jaunāks.

Pēc laulībām Kristīne pieņēma uzvārdu Smiltēna. Kāzās piedalījās aptuveni 80 viesu – tuvākie radi, draugi un kolēģi. Jauno pāri salaulāja ģimenes draugs priesteris Andris Jerumanis, kas īpaši šim gadījumam mēroja tālu ceļu no Šveices. “Protams, ka kāzām jābūt kaut kam sirsnīgam un atmiņā paliekošam. Paša laulības taču ir notikums, kam katra cilvēka mūžā jānotiek tikai vienreiz,” žurnālam Kas Jauns teica Edvards.

Tā kā pēc reliģiskās piederības abi ir katoļi, par laulāšanās vietu tika izraudzīta Sv. Jēkaba katedrāle. Ideja par sarakstīšanos dzimtsarakstu nodaļā netika pat apsvērta, jo, pēc politiķa domām, baznīcā slēgta savienība ir daudz ciešāka.

Kāzu otrā daļa norisinājās Mežotnes pilī. Tās tuvumā jaunlaulātie iestādīja savu koku – ozolu. “Mēs nolēmām, ka kāzām jābūt sirsnīgām un atmiņā paliekošām, taču vienlaikus arī samērīgām. Tāpēc tās norisinājās vienu dienu. Otru dienu mēs pavadījām mierīgāk – kopā ar vecākiem pasvinējām šaurākā lokā,” pēc iestūrēšanas laulības ostā stāstīja Edvards Smiltēns.

Iepazīšanās ziemas sniegputenī

Tas noticis 2010. gada novembrī, tieši pirms 12 gadiem. “Kad mani ievēlēja 10. Saeimā, sāku strādāt Eiropas lietu komisijā, kur arī pirmo reizi pamanījām viens otru. Un tad kādā aukstā ziemas dienā pēc kārtējās darba dienas devos mājup. Ārā bija tumšs, skaisti izgaismots Saeimas nams. Pēc spēcīga sniegputeņa visas dienas garumā viss bija aizputināts. Viņas auto, tāpat kā manējo, klāja bezcerīgi bieza sniega sega, ar kuru šai meitenei nebija pa spēkam tikt galā. Un tad nācu es – ar pusnolauztu slotu rokā, ko biju aizņēmies tuvējā veikalā. Pēc tam jau attiecības attīstījās pakāpeniski,” stāstīja Edvards, kura ģimenē ar Kristīni nu jau aug arī dēls Valters.

Stāstot par attiecībām, politiķis atzina, ka ar sievu ir daudz kopīga – abi ir diplomēti juristi, ieguvuši zināšanas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, abus vieno viena darbavieta [tolaik Kristīne vēl strādāja parlamenta Eiropas lietu komisijas konsultantes darbā – KJ], abiem ir vienota izpratne par vērtībām un politiku, gaume, hobiji un intereses ir ļoti līdzīgas. “Ikdienas darbā es Kristīni noteikti satieku trešdienas un piektdienas rītos, kad notiek Eiropas lietu komisijas sēdes. Vakarā, pēc darba pārnākot mājās, mums ir daudz tēmu, par kurām runājot saprotam viens otru no pusvārda, kur divi viedokļi vēl papildus rada kādu jaunu ideju. Politiķa darbs – tas tomēr ir dzīvesveids, no tā nav iespējams atrauties visas 24 stundas diennaktī, turklāt septiņas dienas nedēļā,” smejot teica Edvards. Viņš atzina, kopš ir kopā ar Kristīni, sapratis: “To grūti izteikt vārdos, to izjūt... Un man ir izjūta – šis cilvēks ir piemērots man, ir manējais. Šis ir cilvēks, kurš man dzīvē nepieciešams. Var raudzīties uz tādām niansēm kā vērtības, gaume, iekšējais miers... Mums ar Kristīni šajā ziņā ir ļoti daudz kopīga, piemēram, gaume attiecībā uz mūziku, dizainu un pat krāsu izvēli... Man šķiet, pats svarīgākais ir tas, ka mēs viens otru papildinām, viens otram spējam radīt kādu pievienoto vērtību un virzām viens otru uz augšu. Mums ir paritāte, nav tādas dalīšanas, ka kāds būtu galva un kāds – kakls, kurš to galvu groza. Iespējams, tieši abu iekšējā miera dēļ tā arī nav bijis lielu domstarpību vai strīdu. Mums abiem ir skaidra izpratne par to, ka problēmu nevar atrisināt, vienam cenšoties otru iedzīt strupceļā. Mēs meklējam pareizākos ceļus un izejam uz kompromisiem, jo nav jēgas pavadīt dzīvi strīdos, tā pēc iespējas kopā jāizbauda.”

Mamma liek aiz auss, ka ir kas svarīgāks par skriešanu un darbu

Savukārt viedu sirdsvēlējumu vedeklai un dēlam pērn, atzīmējot devīto kāzu gadadienu, feisbukā bija ierakstījusi Edvarda Smiltēna mamma Dzidra Smiltēna, kura aicināja dzīves un karjeras skrējienā nenovirzīties no dzīvē lielākās vērtības – sevis un saviem vistuvākajiem: “Mani mīļie! Šī diena bija pirms deviņiem gadiem! Prieks par jums, jo esat spējuši saglabāt to trauslo brīnumu, kas dvēseliski tur kopā divus cilvēkus. Mīliet sevi, mīliet viens otru un Valteru, kas izaudzis jau par lielu puisi. Atrodiet laiku būt kopā, jo viss šajā dzīvē ir zūdošs – skriešanas, darbošanās, rosīšanās. Ar laiku tas zūd kā mazsvarīgs. Bet ģimene un tuvinieki ar savu mīlestību ir pāri visam.”