Bērnam bail no mošķiem un raganām: 9 soļi, kā palīdzēt būt drosmīgam

Kāpēc rodas bailes

Bailes bērnam primāri rodas evolūcijas ietekmē – mūsu organisms tā vienkārši strādā. Tāpēc arī vienas no biežākajām bailēm saistās ar nakti un tumsu. Tādā gadījumā bērns ik vakaru, piemēram, lūdz atstāt telpā ieslēgtu gaismu. “Gadu tūkstošiem tumsa ir bijis laiks, kad kāds tās aizsegā var uzbrukt. Tā kā naktī var būt bīstami, jāsaglabā modrība,” skaidro eksperte. Trauksmi, ko bērns izjūt pirms miega, vēl pastiprina viņa fantāzijas par briesmām, kas naktī sagaida.

Kas var izraisīt bailes

Atkarībā no bērna vecuma baiļu avots var atšķirties.

• 2–3 gadu vecumā bailes rodas no nezināmā, no tā, ko bērns nesaprot. Tās var izraisīt, piemēram, jauna, iepriekš nedzirdēta skaņa.
• 3–6 gadu vecumā var būt bailes no iedomātiem tēliem. Šajā vecumā fantāzija ir ļoti dzīva, un bērnam ir grūti atdalīt izdomājumus no realitātes. Gaišā istabā viņš nebaidās, jo visu redz, bet tumšā nekas nav redzams, tāpēc šķiet, ka tur var slēpties kaut kas bīstams. Bailes no tumsas vai mošķiem, kas tumsā varētu dzīvot, šajā vecumā izjūt aptuveni 50% bērnu. Augot un vairāk izprotot pasaules kārtību, šāda veida bailēm vajadzētu pāriet.
• Sākumskolas vecumā bērnam bieži ir bailes no kaut kā reāla, piemēram, pērkona, suņiem, iereibušiem cilvēkiem utt. Vēl joprojām var būt nakts trauksme.
• Vecākiem bērniem un pieaugušajiem bailes pamatā saistītas ar izdzīvošanas risku. Var būt bailes no skaļiem trokšņiem, no augstuma, no lidošanas. Ja aizvien ir bailes no mošķiem, tas var būt saistīts ar garastāvokļa vai citiem psihiskiem traucējumiem. Ja ir bail no reālām lietām, piemēram, pērkona vai suņiem, pie vainas var būt negatīva dzīves pieredze.

Kad sākt meklēt risinājumu

Tas, no kādiem tēliem – briesmoņiem, raganām, mošķiem – bērns trīs līdz sešu gadu vecumā baidās, bieži vien ir atkarīgs no vides:

• ekrānā redzētā;
• grāmatās lasītā;
• draugu stāstītā.

Taču par to vien, ka bērns baidās no tumsas, izdomātiem tēliem vai dzīvām radībām, vecākiem vēl nevajadzētu uztraukties. Tas ir gluži dabiski. Uzmanību vajadzētu pievērst tādiem signāliem kā:

• izvairīšanās uzvedība, piemēram, atteikšanās vakarā iet pie miera vai raudāšana, tuvojoties gulētiešanas laikam;
• panika, kad vecāks beidz lasīt grāmatu un gatavojas doties ārā no istabas;
• ilgstoši nakts murgi.

“Ja slikti sapņi ir epizodiski, uztraukumam nav pamata, jo šādi var izpausties dienā piedzīvotās negatīvās emocijas,” skaidro eksperte. Viņa uzsver, ka sapņus nevajag tulkot tieši. Ja bērns murgo, ka viņu, piemēram, apēdīs vilks, tas nenozīmē, ka kāds grib nogalināt. To var izraisīt arī strīds ar draugiem vai vecākiem. Tāpat nemierīgu miegu rada izmaiņas ikdienas ritmā – dzīvesvietas vai bērnudārza maiņa, jauna pulciņa apmeklējums.

Kāpēc bailes svarīgi pārvarēt

Bailes bērnam svarīgi iemācīties pārvarēt, pretējā gadījumā var tikt kavēta pilnvērtīga attīstība un iespējas dzīvot pilnasinīgu dzīvi. “Bailēs mēs sevi ierobežojam un izvairāmies. Ja bērnam ir bail, viņš neiemācās to, kas atbilstošā vecumposmā būtu jāapgūst, un nekļūst par veselu pieaugušo,” skaidro ārste psihoterepeite. Ja bērns neattīsta savu kapacitāti, viņš negūst apliecinājumu, ka var tikt pāri grūtībām, un veidojas zema pašapziņa. Baidoties, piemēram, no ūdens, pērkona vai svešiem cilvēkiem, viņš mazina iespējas iegūt jaunas pieredzes un jaunas kompetences. Tieši tāpēc vecākiem vajadzētu palīdzēt bērnam iemācīties būt drosmīgam. “Drosme ietver savu spēju apzināšanos un adekvātu realitātes novērtējumu,” piebilst psihoterapeite un uzsver, ka svarīgi arī nekrist otrā grāvī – pārdrošībā.

9 soļi, kā pārvarēt bailes

Lai palīdzētu bērnam pārvarēt bailes, vecākiem vajadzētu izrādīt empātiju un darīt to arī tad, ja paši jūtas satraukti vai nokaitināti. Lai gan mošķi, no kuriem bērni baidās, nav reāli, bailes ir reālas! Tādēļ svarīgi apliecināt izpratni par bērna emocijām, paužot tādas frāzes kā “es saprotu, kā tu jūties”, “es redzu, ka tev ir bail”.

Tālāk var izmēģināt šādas darbības:

• kopā ar bērnu spēlēt lomu spēles – ar rotaļlietām izspēlēt ainas, kuras parāda, ka var uzveikt bailes;
• rosināt bērnu uzzīmēt savas bailes un pastāstīt par tām;
• kopā paskatīties zem gultas, ja bērnam bail, ka tur kaut kas dzīvo;
• naktī ļaut atstāt ieslēgtu mazo lampiņu;
• rādīt, ka tumsa nav tik biedējoša un ka tajā var būt arī interesanti, piemēram, ar lukturīšiem spēlējot spēles vai lasot pasakas;
• ierobežot bērna piekļuvi biedējošiem materiāliem;
• kopā ar bērnu lasīt grāmatu par baiļu pārvarēšanu;
• izveidot nomierinošu vakara rutīnu;
• jautāt bērnam, kas viņam palīdzētu pārvarēt bailes – reizēm bērni paši labi zina atbildi un vecāku uzdevums ir saprāta robežās to palīdzēt īstenot.

Svarīgi!

Nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu vēl biedēt, izsmiet vai kaitināt, pārliecināt ar loģiku vai censties mazināt baiļu izjūtu, sakot, ka “tā uzvedas tikai meitenes” u. tml.