Tikai saldumi un pliki cukuri. Bērns ilgstoši neēd normālu ēdienu
Ne tikai pieaugušos, bet arī pusaudžus piemeklē dažādi ēšanas traucējumi. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka pusaudžiem var novērot gan nepietiekamu svaru, gan ievērojamas liekā svara problēmas, kas nereti ir saistītas ar pārāk biežu un lielu salduma patēriņu. Ir ļoti neveselīgi, ja pusaudžu gadus bērni pavada, pārtiekot gandrīz tikai no saldumiem.
“Pusaudžu vecumposms noteikti ir tāds, kurā bez papildus uzkodām nevar uzņemt visu dienā nepieciešamo uzturvielu un kaloriju daudzumu. Kaloriju daudzums bieži ir ļoti, ļoti augsts. Ir nepieciešamas 2600-3000 kalorijas, jo pusaudžiem ir ļoti aktīva augšanas fāze. Līdz ar to nepieciešamības ir patiešām lielākas.”
Gan izteikts kārnums, gan liekais svars
Mēdz būt tā, ka pusaudži izdomā, ka ēdīs mazāk un savā ikdienas uzturā neiekļaus nekādus našķus. Tad var gadīties, ka pusaudzim ir nepietiekams svars. Meitenēm var sākties arī menstruālā cikla traucējumi.
“Protams, tas nenozīmē, ka pusaudžiem ir pilnīga brīvbiļete ēst visus našķus pēc kārtas, jo diemžēl arī liekā svara izplatība ir diezgan populāra šajā vecumposmā,” uztura speciāliste raksturoja situāciju un uzsvēra, ka pusaudžu ēdienkartē jābūt kārtīgām pamata maltītēm. “Visbiežāk saldumus prasās tādās situācijās, kad pamata ēdienreizes ir nekādas.”
Jāatceras, ka nepieciešamais ogļhidrātu apjoms pusaudžu vecumā ir lielāks nekā cita vecuma cilvēkiem: gan pieaugušajiem, gan maziem bērniem, gan senioriem. “Pusaudžiem ir jāuzņem vairāk. Arī atļautās cukura normas viņiem ir lielākas. Protams, jāievēro mērs.”
Katru dienu notiesā vismaz vienu lielo šokolādi
Bet kā lai pusaudzim iestāsta, cik liels ir pieļaujamais saldumu daudzum, ja viņam pašam šķiet, ka ikdienas mērs ir vismaz viena lielā 200 gramu šokolāde. “Protams, tas nebūtu labs mērs.
Pirmkārt, šajā gadījumā noteikti vajadzētu parūpēties par kārtīgām pamata ēdienreizēm. Otrkārt, ir jābūt labām uzkodām, piemēram, svaigiem augļiem, riekstiem, kas ir pieejami bērnam.” Jācenšas panākt, lai, atnākot mājās no skolas, pusaudzis neķeras klāt šokolādes tāfelītei, bet izvēlas citus ogļhidrātiem bagātus pārtikas produktus: augļus, maizītes, vrapus.
Man garšo, es gribu ēst
“Lai viņam ir izvēles iespēja. Tiklīdz, kā mums ir izsalkums, ir pilnīgi normāli, ka ķeramies pie ātrajiem ogļhidrātiem, cukuriem, jo mums vienkārši gribas ēst. Tāpēc ir tik ļoti būtiski šajā vecumposmā nodrošināt pieejamību labam ēdienam. Veikalā varam iegādāties pārsvarā saldumus.
Idejiski mēs varam nopirkt augļus, bet jāsaprot, ka šajā vecumposmā pusaudži joprojām ir bērni. Viņi izvēles priekšā ne vienmēr spēj novilkt robežas, kas ir labs un vērtīgs un kas man garšo. Tad galvenokārt priekšroku iegūst domas: man garšo, es gribu ēst. Mums, pieaugušajiem, ir ļoti grūti paiet garām svaigi smaržojošām bulciņām. Bērniem tas ir vēl grūtāk.”
Labāk banānu nevis bulciņu
Speciāliste atzina, ka pusaudžiem var būt grūti izdarīt izvēli par labu banānam nevis bulciņai. “Ir daļa bērnu, kuri ir to sapratuši. Vienā brīdī bērns tomēr saprot, kuras ir labākās izvēles un pēc kurām viņš pats labāk jūtas. Bet ne visiem tas notiek uzreiz.
Pusaudžu vecumposms ir diezgan garš. Varbūt 17-18 gadu vecumā cilvēkam ir apziņa, ka tik daudz saldumu nevajadzētu, bet 12-13 gadu vecumā šīs apziņas var nebūt.”
Ne tikai pliki cukuri
Lai gan pusaudžiem ir lielāks atļauto kaloriju, ogļhidrātu un cukuru daudzums, nav vienalga, ar kādiem produktiem tos uzņem. “Protams, nav vienalga. Ir jāsaprot, ka ogļhidrātu norma ir lielāka, bet noteikti nav tā, ka var aizpildīt visus 45-60% no dienā nepieciešamā ogļhidrātu daudzuma ar plikiem cukuriem.
Tur arī rodas liekais svars, jo mēs visu dienā nepieciešamo kaloriju daudzumu uzņemam ar pusfabrikātiem, ātriem enerģijas devējiem, kuru funkcija ir iegūt ātru enerģiju.” Turklāt tie nedod vērtīgas uzturvielas.
Runāt un runāt ar bērniem
Jāatceras, ka daļai tauku ir funkcija tikai veidot enerģētisko ceļu vai veidot tauku rezerves. Vienlaikus ir arī tādi labie tauki, kuri veido šūnu apvalkus, ir hormonu sastāvā un nodrošina vitāli svarīgus ķermeņa procesus. “Katrai uzturvielai ir kaut kāda jēga.”
Bērniem, tostarp pusaudžiem, būtu atkal un atkal jāpaskaidro un jāatgādina šīs lietas. Protams, pusaudži vēlas paši izdarīt savas izvēles, nevis tikai sekot vecāku ieteikumiem.
Bez kaloriju skaitīšanas
Kam jāpievērš uzmanība, ja vecākiem šķiet, ka pusaudzis ēd pārāk daudz saldumu? Uztura speciāliste skaidroja, ka parasti nav nepieciešama kaloriju skaitīšana. Ja vecāki pamana, ka bērns sāk intensīvi skaitīt kalorijas vai izvēlējies īpašu ēšanas režīmu, piemēram, pievēršas veģetārismam vai vegānismam, “tā noteikti ir viena no izsaukuma zīmēm, kas var liecināt par bērna ēšanas traucējumiem”.
Puga saviem pacientiem saka, ka kaloriju skaitīšana vajadzīga tikai pirms zondes likšanas, bet ne ikdienā. “Vecākiem ieteiktu: ja redzam, ka visas dienas laikā uzkodās galvenokārt dominē cepumi, bulciņas, konfektes un citi saldumi, būtu vērtīgi bērnam aizrādīt, ka var ēst arī ābolus, banānus, ogas.
Tāpat var sasmērēt maizītes starp ēdienreizēm, bet noteikti jāņem vērā, cik daudz dienas laikā vispār tās maizītes ir. Jo pamatā jau ir daudzumi! Ir jautājums, cik bieži mēs ar saldumiem aizstājam veselīgās uzkodas vai pamata ēdienreizes.”
Cik salda ir mana diena?
Vēl labs ieteikums ir padomāt, cik salda ir mana un mana bērna diena. “Ja runājam par cukuru, nevajadzētu būt tā, ka visas ēdienreizes beidzas ar saldo garšu. Ja visas ēdienreizes ir uz saldās garšas viļņa, tad, protams, cukurs dienas laikā būs par daudz.”
Bet, ja ēdieni ar saldu garšu ir tikai kādas divas reizes dienā, tad nekas būtiski slikts nenotiks, uztura speciāliste atzina un piebilda, ka bērniem nav arī brīvbiļetes ēst saldumus ēdienreizes laikā.
