Leģendārā latviešu dejotāja Vija Vētra Ņujorkā nosvin 99. dzimšanas dienu. Viņa jūtas vientuļi
foto: Brigita Gulbe
Latviešu dejas leģenda Vija Vētra nosvinējusi savu 99. dzimšanas dienu un ceļā uz 100. jubileju cer viesoties tēvzemē un kāpt uz Rīgas Latviešu biedrības nama skatuves dēļiem.

Leģendārā latviešu dejotāja Vija Vētra Ņujorkā nosvin 99. dzimšanas dienu. Viņa jūtas vientuļi

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Slavenā latviešu dejotāja Vija Vētra svētdien, 6. februārī, savā Ņujorkas sociālajā dzīvoklī atzīmēja 99. dzimšanas dienu. Pandēmijas ierobežojumu ieskauta, dejas virtuoze pašlaik jūtas vientuļi un ilgojas pēc tēvzemes. Tuvākā iecere ir, sagaidot mākslinieces 100. jubileju, Rīgas Latviešu biedrībā izdejot lielkoncertu ar pašas jubilāres piedalīšanos.

Leģendārā latviešu dejotāja Vija Vētra Ņujorkā nos...

Vijas Vētras fonda pārstāve Jūlija Jansone Jauns.lv pastāstīja: "Šodien Vija uzsāk soļot uz saviem 100! Mēs gribam tuvākajā laikā koncertā “Mamuļā” (Rīgas Latviešu biedrībā) tikties ar Viju… tādu, kāda viņa ir pašlaik, ar viņas skaisto īpašo dejas soli - soli uz Vijas 100! Jau šodien Vija to dara tālajā Amerikā, bet mēs un Rīgas Latviešu biedrība viņu gaida uz skatuves Latvijā! Un tikšanās notiks!

Vakar (svētdien) runājām ar Viju pa telefonu. Par to, ka viņa drausmīgi ilgojas (pēc tēvzemes), ka jūtas vientuļa, ka no sava sociālā dzīvokļa nekur ārā neiet. Bet šodien (pirmdien) vietējie Ņujorkas latvieši viņu ved uz kādu kafejnīcu. Mums viņa novēlēja nosvinēt ar kūku “Vija Vētra”. Tā ir gandrīz kā Pavlovas kūka, bet ar šokolādes virsu. Dziedāja mums līdz “Dieviņš bija, Dievs palika”. Runājām par Sauli, kura pamazām nāk!

foto: Brigita Gulbe
Vija Vētra aicina savu jubileju atzīmēt ar īpašo kūku “Vija Vētra” – tā ir gluži vai tāda paša kā slavenā Pavlovas kūka, tikai ar šokolādes glazējumu.
Vija Vētra aicina savu jubileju atzīmēt ar īpašo kūku “Vija Vētra” – tā ir gluži vai tāda paša kā slavenā Pavlovas kūka, tikai ar šokolādes glazējumu.

Gan Guntis Gailītis (Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs), gan Vijas Vētras fonda meitenes cer, ka jau šovasar vai nākošo vasaru sanāks tikties uz skatuves dēļiem...”

Vija Vētra ir apbrīnojami spilgta personība, neparasti plastiskām kustībām, stingru stāju un dziļām mīlestības jūtām pret dzimteni. Gan Latvijā, gan ārpus tās dzīvojošo latviešu tikšanās reizēs Vija Vētra ir gaidīts un mīļš viesis - iedvesmas un dejas mīlestības avots. Var droši apgalvot, ka Vija Vētra ir apdejojusi apkārt zemeslodei.

75 skatuves gadu laikā dejots gan Austrālijā, Amerikā, Indijā, gan Afejas templī Eginas salā Grieķijā, kā arī Lielbritānijas karalienei Elizabetei II “Sadler’s Wells” teātrī Londonā. Pasaules izstādē Ņujorkā 1964. gadā Baltijas valstu programmā dejota “Latviešu svīta”. Tomēr vissirsnīgākās jūtas Vijai Vētrai ir, dejojot Latvijā. Par sensāciju ir kļuvusi Talsu baznīcā 2012. gadā izdejotā Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas tautas lūgšana “Dievs, Tava zeme deg!”.

Vija Vētra dokumentālajā filmā “The world of Vija Vētra”:

Imants Ziedonis savulaik uzaicināja mākslinieci braukt uz Latviju pēc ilgajiem atšķirtības gadiem. Nu varam justies lutināti, jo Vija Vētra kopš 1990. gada katru gadu te ierodas. Māksliniece Latvijā dažādās pilsētās iestudē horeogrāfijas, dejo koncertos un sniedz dejas un arī dzīves meistarklases.

Vija Vētra dzimusi 1923. gada 6. februārī, Rīgā. Studējusi dejas mākslu Vīnē, no kurienes devusies bēgļu gaitās trimdā uz Vāciju. No Vācijas kopā ar daudziem latviešiem aizceļojusi uz Austrāliju, kur dzīvojusi 16 gadus, kuru laikā ir notikusi liktenīgā iepazīšanās ar indiešu deju tradīcijām.

1962. gadā Vija Vētra atgriezusies Eiropā, kur dejojusi un pasniegusi dejotprasmi. Kopš 1964. gada viņa dzīvo Ņujorkā. Māksliniece ir Triju Zvaigžņu ordeņa (1999) un Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas (2018) par nozīmīgiem darbiem un nopelniem Latvijas valsts attīstībā kavaliere. Par mākslinieci uzrakstītas grāmatas un uzņemtas dokumentālās filmas.

Vija Vētra iepērkas latviešu amatnieku tirdziņā.

Vija Vētra iepērkas latviešu amatnieku tirdziņā

Vija Vētra iepērkas latviešu amatnieku tirdziņā.