Bīstamais klusums jeb 5 atgādinājumi vecākiem par bērnu drošību mājoklī
Vai zināt situāciju, kad mājoklī, kurā aug mazs bērns, iestājas dīvains klusums? Bieži vien tas var liecināt par bērnu apdraudošu situāciju – mazais, iespējams, ir atradis kādu viņam nepiemērotu un bīstamu lietu.
Kā noskaidrots “Mammamuntetiem.lv” un nekustamo īpašumu attīstītāja YIT LATVIJA veiktajā aptaujā par bērnam drošu mājokli*, gandrīz piektā daļa (19%) respondentu atzīst, ka savā mājoklī, ģimenē ienākot bērnam, īpašus drošības pasākumus nav veikuši.
Analizējot datus, kā pandēmija ir ietekmējusi bērnu traumatismu, secināms, ka arī pandēmijas laikā šis rādītājs Latvijā saglabājas augsts. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) apkopotie dati liecina, ka ik mēnesi slimnīcā tiek sniegta palīdzība apmēram 1500 bērniem, kas guvuši kādu traumu. Tas nozīmē, ap 50 bērniem ik dienu. Statistikā iekļautas dažādas traumas – kritieni, sasitumi, svešķermeņu norīšana, sporta traumas, saindēšanās ar alkoholu un ķīmiskiem līdzekļiem, dzīvnieku kodumi un citas.
Savukārt aptaujas* respondenti norāda, ka bērnam nedrošu vidi mājā rada virkne apstākļu, tostarp vecāku zināšanu trūkums par bērnu drošību, maza bērna atstāšana bez uzraudzības un citi. BKUS bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks atzīst: nav pamata apgalvot, ka epidemioloģiskā situācija būtu atstājusi stipri jūtamu ietekmi uz bērnu traumatismu.
“Statistikas dati rāda, ka laikposmā no janvāra līdz oktobrim (ieskaitot) kopējais traumu skaits turas virs 15 000, jūtami labvēlīgai tendencei iezīmējoties tikai 2020. gadā. Toreiz, kad pandēmijas apstākļi bija pēkšņi un pavisam jauni, bērnu traumu skaits mēneša griezumā samazinājās vairāk nekā uz pusi, taču atkal nonāca ierastajā stāvoklī jau turpmākajos pāris mēnešos, un kopš tā laika izmaiņas salīdzinājumā ar citiem – “normāliem” – gadiem kopumā nav spilgti izteiktas,” atzīmē speciālists.
Bērnam piemērotas mājas un aprūpe
57,61% vecāku uzskata, ka bērni traumas visbiežāk gūst mājās, un viņiem ir taisnība.** SPKC apkopotie dati rāda, ka visbiežāk bērni traumas dabū mājas vidē. 2017. gadā mājas vidē vecuma posmā no 1 līdz 7 gadiem 71% traumu gūts tieši mājās, 2020. gadā – 55%.
Piemēram, zīdaiņa pārģērbšana uz virsmas un novēršanās, lai tikai paņemtu jaunas autiņbiksītes; zīdaiņa atstāšana lielajā gultā, jo viņš tik saldi guļ un negribas viņu pārlikt savā gultiņā, – daudziem tik zināmas situācijas, taču tās apdraud zīdaini. Lielāku bērnu lēkšana no vienas paaugstinātas virsmas uz citu, varbūt pat kāpelēšana pa skapja plauktiem – bērnu izdoma ir bagāta. SPKC dati parāda, ka no mājās gūtajām traumām 1–7 gadu vecu bērnu grupā visbiežāk ievainojumi dabūti dzīvojamā zonā (dzīvojamā istaba, guļamistaba, virtuve), un tas ir noticis krītot vai sadursmē. Bērni ir kustīgi, taču vecākiem ir vērts pārlūkot savu mājokli un novērtēt to kritiski – vai kāda mēbele ar asajiem stūriem vai nestabilitāti neapdraud bērnu? Varbūt lēkāšanai atvēlēt uz zemes noliktu matraci, nevis ļaut bērnam lēkāt pa gultu? Tāpat jāatceras, ka zīdaini nekad nedrīkst atstāt nepieskatītu uz jebkādas paaugstinātas virsmas.
Nedot bērnam nepiemērotus priekšmetus
Ne velti uz daudzām jo daudzām rotaļlietām un sadzīves priekšmetiem tiek norādīts, ka tie satur sīkas detaļas un maziem bērniem pastāv aizrīšanās risks. Maisiņš, kas patīkami čaukst, zīdainim nebūs piemērota rotaļlieta, televīzijas pults, kurai var izkrist podziņas, vecākā brāļa Lego konstruktors vai citas sīkas rotaļlietas arī ne. Arī ēdiens var radīt aizrīšanās risku – rieksti, ledenes vai kauli mazam bērnam var iesprūst elpceļos. Īpaši, ja ēšana notiek skrienot vai esot kustībā. Tāpēc vienmēr ir būtiski izvērtēt katras rotaļlietas piemērotību bērna vecumam, kā arī ievērot, ka ēdot nevajadzētu būt kustībā, un piedāvāt bērnam tādu ēdienu, ar kuru viņš prot tikt galā. Turklāt vecākiem ir ļoti svarīgi pašizglītoties, apgūt, kā bērnam sniegt pirmo palīdzību aizrīšanās un samaņas zaudēšanas gadījumā; šādas video pamācības vari skatīt Video.mammamuntetiem.lv.
Uzmanību, karsts!
Arī saskarsme ar karstu šķidrumu vai priekšmetu ir viens no biežākajiem veidiem, kā bērni gūst traumas. Karsti dzērieni, kas atstāti uz galda, palodzes vai citas virsmas, ēdiens, kas gatavojas uz plīts, karsta dzēriena malkošana, vienlaikus turot rokās zīdaini, – šie ir nopietni apdraudējumi mazam bērnam, ja mazais var tos aizsniegt un uzvilkt sev virsū. Pat tase karstas tējas var radīt nopietnu apdraudējumu mazam bērnam! Vienmēr sekojiet līdzi, vai karstie dzērieni, ēdieni un ēst gatavošanas priekšmeti ir bērnam nepieejamā vietā. Atcerieties par kamīnu, krāšņu un grilu drošu lietošanu. Ņemiet vērā, ka visos mājokļos, arī dzīvokļos, obligāti jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem.
Bīstamas vielas un lietas – bērniem nepieejamā vietā
Sadzīves ķīmija, magnēti, šķēres un citi asi priekšmeti, medikamenti, alkohols – mazu bērnu var apdraudēt tik daudz kas! Nereti pieveram acis uz to, ka kāds no šiem priekšmetiem atrodas vietā, kurai var piekļūt bērns. Taču tam jābūt kā nerakstītam likumam – visus bērnu apdraudošos priekšmetus izvietot plauktos un skapjos, kur bērni netiek klāt. Reizēm arī vecāku soma, kas nolikta uz grīdas, var raisīt mazuļa interesi, taču tajā mēdz atrasties gan monētas, gan šķērītes, smaržas un košļenes, kas bērnam var kļūt bīstamas. Arī aptaujas* dalībnieki atzīst, ka brīvi pieejami medikamenti, tīrīšanas un sadzīves ķīmijas līdzekļi apdraud mazo. Kāda aptaujas dalībniece dalās pieredzē: “Jaunākā meita norija nedaudz veļas mazgājamā šķidruma, kamēr biju pagriezusies prom no veļas mašīnas, lai paņemtu netīro veļu.”
Neatstājiet mazus bērnus bez uzraudzības
Traumu veidi, ko gūst bērni, ir visdažādākie, tāpēc tik svarīgi mazos neatstāt bez uzraudzības. Neatkarīgi no sezonas visu gadu slimnīcā nokļūst bērni, kas norijuši dažādus svešķermeņus, saindējušies ar alkoholu vai sadzīves ķīmiju, guvuši apdegumus vai nonākuši pārpratumā ar dzīvniekiem, bērnu traumu raksturu uzskaita J. Upenieks. 22% vecāku atklāj, ka mēdz bērnu vecumā līdz 6 gadiem atstāt vienu, piebilstot, ka tas notiek vien uz dažām minūtēm – kamēr iznes atkritumu tvertni vai pārbauda pastkastīti.**
Lai samazinātu bērnu traumatismu skaitu, svarīgi, lai vecāki, bērnam ienākot ģimenē, rūpētos par viņam drošu vidi un pielāgotu mājokli, lai tas būtu mazulim drošs. Kāds vecāks atgādina par logu bīstamību mājoklī: “Mūsu divistabu dzīvoklī īpašu draudu nav, bet, tā kā dzīvojam 5. stāvā, esam izdarījuši visu, lai neviens bērns nespētu tikt uz palodzes.” Tāpat jāatceras, ka nedrīkst atstāt bērnu līdz 7 gadiem nepieskatītu. Bērnu līdz 7 gadu vecumam nedrīkst pieskatīt brālis vai māsa, kas nav sasniedzis 13 gadu vecumu.
Atcerieties – aizdomīgais klusums, kas ir mājoklī, kurā mīt mazi bērni, var liecināt par apdraudējumu. Iespējams, kādu reizi tās būs tikai sazīmētas tapetes, bet kādu tas var būt kas bīstamāks.
* Aptauja “Bērnu drošība mājoklī” tika veikta interneta vietnē “Mammamuntetiem.lv” laikposmā no 6. septembra līdz 24. oktobrim. Aptaujā piedalījās 621 respondents.
** Aptauja “Bērnu drošība” tika veikta interneta vietnē “Mammamuntetiem.lv” laikposmā no 12. līdz 28. martam. Aptaujā piedalījās 1008 respondenti.
