Ko visvairāk nožēlo pusmūža sievietes - un vai dzīvē vēl var kaut ko mainīt?
Nožēlu par nepiepildītu sapni, nepareizu lēmumu vai izšķērdētu laiku var salīdzināt ar mazu akmentiņu kurpē – iet var, bet grauž. Lūk, starptautisko aptauju datu apkopojums par to, ko pusmūža sievietes visbiežāk nožēlo. Iespējams, arī tevī mājo kas tāds, tāpēc šis sarežģītais laiks ir īsti piemērots, lai izvērtētu savu dzīvi un tajā kaut ko mainītu.
1. Pārāk maz laika veltīts sirdij tuvām lietām.
To nožēlo ļoti bieži, ar gadiem saprotot, cik daudz laika veltīts darbam, mājas dzīvei, TV seriāliem un citu dzīvēm. Sievietes nožēlo, ka nav atradušas laiku personīgai izaugsmei un hobijiem.
Vai to var mainīt? Atbrīvojies no nožēlas un sāc tieši tagad darīt, ko vēlies, – apmeklē kursus (ja ne citādi, tad attālināti), lai mācītos gleznot, atrodi laiku, lai satiktos ar sen neredzētām draudzenēm (beidzot ir laiks piezvanīt vai uzrakstīt vēstuli) vai mācies dejot (gan jau pienāks laiks klātienes nodarbībām!).
2. Nepietiekamas rūpes par izskatu.
Jo vecāka kļūst sieviete, jo vairāk izjūt savu ķermeni un sāk nožēlot, ka iepriekš par to nav pietiekami rūpējusies. Tikai laikam ejot, rodas apziņa, ka ar šo vienu ķermeni nāksies dzīvot visu mūžu un tajā atspoguļosies it viss – kaitīgi ieradumi, neveselīgas maltītes, mazkustīgums…
Vai to var mainīt? Piecdesmit gadi nav šķērslis, lai mainītu attieksmi pret ķermeni. Sāc vingrot, veselīgāk ēd, uzliec sejas masku un atsakies no cigaretes!
3. Nepietiekamas rūpes par veselību.
Ļoti izplatīta parādība. Sievietes nožēlo, ka nav domājušas par savu veselību, kamēr problēmu vēl nebija. Bieži vien, saskaroties ar slimību, mēs sev solām, ka, tiklīdz kļūs labāk, veselībai veltīsim īpašu uzmanību un rūpes, taču šo solījumu nereti atstājam novārtā. Taču veselībai vienmēr ir jābūt prioritātei!
Vai to var mainīt? Pat mazu ieradumu mainīšana ikdienā var uzlabot veselību. Nedrīkst aizmirst arī par profilaktiskām vizītēm pie ārstiem.
4. Nelaimīga privātā dzīve.
Protams, sievietes nožēlo arī nelaimīgu privāto dzīvi. Kāda nožēlo, ka ilgus gadus dzīvojusi ar nemīlamu cilvēku tikai tāpēc, ka bijis bail no sabiedrības domām par šķiršanos, ka bērniem vajadzīgs tēvs un bijušas bailes, ka nepietiks naudas. Cita, ka nav izdevies saglābt laulību, kas, iespējams, izirusi kāda sīkuma dēļ. Sievietes nožēlo arī, ka pēc neveiksmīgām laulībām nav mēģinājušas veidot kopdzīvi otrreiz.
Vai to var mainīt? Mīlestībai nav vecuma – atliek beigt nožēlot un ļauties romantiskām attiecībām.
5. Pārāk maz laika veltīts bērniem.
Pavadīt vairāk laika ar bērniem būtu gribējusi gandrīz ikviena sieviete, kas piedalījās aptaujās. Viņas nožēlo, ka bijušas pārāk aizņemtas darbā un bērnus uzticējušas auklēm vai vecākiem, ka atlikušas kopā paredzētos pasākumus, jo uzskatījušas tos par nesvarīgiem, ka nav atradušas piecas minūtes vakara pasaciņai.
Vai to var mainīt? Bērni mīl savus vecākus, vecumam nav nozīmes – bērni ir bērni visu mūžu.
6. Aizvainojuma un dusmu turēšana.
Dažkārt pietiek tikai ar vienu vārdu vai niecīgu nesaprašanos, lai draugi vai radi daudzus gadus turētu aizvainojumu un dusmas, kaut situācijas ir izrunājamas un dažkārt radušās no pārpratumiem. Sievietes nožēlo, ka ilgi jutušās aizvainotas un dusmojušās uz tuviem cilvēkiem un dažkārt tā arī nav paspējušas izrunāties un salīgt mieru.
Vai to var mainīt? Varbūt tieši šis ir īstais laiks, kad atlaist dusmas un aizvainojumu? Viens telefona zvans vai vēstule ir ceļš uz izlīgumu un aizvainojuma atlaišanu.
7. Ne savas dzīves dzīvošana – ļaušanās plūsmai vai vecāku ietekmei.
Sievietes, kļūstot vecākas, atzīstas, ka nožēlo, ka ir dzīvojušas dzīvi, ko pašas nav gribējušas – izvēlējušās profesiju, ko ieteikuši vecāki, apprecējušās ar vīrieti, kas atbildis apkārtējo prasībām. Ļāvušās plūsmai, lai neizceltos, jo ko gan citi padomās, ja peldēsi pret straumi!
Vai to var mainīt? Ļauj saviem bērniem dzīvot pašiem savu dzīvi, neīsteno caur viņiem savus nepiepildītos dzīves sapņus un arī pati ņem dzīves grožus savas rokās.
8. Nepareizas profesijas izvēle un nemīlams darbs.
Daudzas sievietes nožēlo, ka jaunībā izvēlējušās to profesiju, kas bija vieglāk apgūstama vai tika rekomendēta, bet ne to, ko sirds kāroja. Tāpat sievietes atzīst, ka ap 20 gadiem vēl īsti nav zinājušas, ko dzīvē vēlas darīt, tāpēc izvēlējušās profesiju nejauši. Nepareizi izvēloties profesiju, ilgus gadus strādājušas nemīlamu darbu.
Vai to var mainīt? Diemžēl pusmūža sievietes uzskata, ka var tikai nožēlot nepārdomāto lēmumu jaunībā, jo pēc 50 gadu vecuma ir par vēlu kaut ko mainīt, bet ir daudz piemēru, ka arī šajā vecumā tas ir iespējams. Ekonomiskā situācija tieši tagad liek meklēt jaunus veidus, kā pārveidot savu karjeru vai apgūt ko pavisam jaunu.
9. Gūt prieku no savas dzīves.
Nedaudz neparasti, bet sievietes nožēlo, ka neprot baudīt dzīvi un priecāties par sīkumiem. Pat atzīst, ka savu dzīvi ir pavadījušas pārāk nopietni, nemitīgi par kaut ko satraucoties, risinot problēmas un negūstot baudu no pašas dzīves.
Vai to var mainīt? Dari kaut ko mazliet muļķīgu jau šodien un mācies katru dienu atrast kaut ko pozitīvu. Turpini to darīt dienu no dienas, un smaids būs ne tikai uz lūpām, bet arī sirdī.
Rakstnieces Janas Egles pieredzes stāsts
Pēc 50 gadu vecuma Jana Egle pilnībā mainīja savu dzīvi. Aizgāja no bērnudārza vadītājas darba, kurā bija nostrādājusi gandrīz 20 gadus, un pievērsās tikai rakstīšanai: “Pienāk laiks, kad pārāk daudz kas no pienākumiem darbā, kas pakļaujas konkrētai sistēmai, šķiet bezjēdzīgs un ir grūti piespiest sevi tērēt laiku bezjēdzīgajam. Tas ļoti nomāc, un ir organiska vajadzība mainīties. Bija nepieciešamība, un manā gadījumā – arī iespēja, kas ir būtiski, mēģināt dzīvot citu dzīvi. Es zināju, ko vēlos un kā vēlos dzīvot, bet nezināju, vai tādējādi tikšu galā ar dzīves praktisko pusi. Baidījos, tomēr spēru šo soli. Joprojām neko nenožēloju un ar visu līdz šim esmu tikusi galā. Kas zina, kā būs tālāk, ir ļoti dīvains un smags laiks, bet baiļu vairs nav.”
