"Spārni tika aplauzti." Populārā Ričarda māmiņa sašutusi par bērnudārzā notiekošo; dārziņš pārmetumus noraida
Ričards Nauzeris (6 gadi) ir guvis lielu atzinību par savu izteiksmīgi noskaitīto Rūdolfa Blaumaņa dzejoli "Tālavas taurētājs". Taču viņa mamma Linda Nauzere portālam Jauns.lv pastāstīja, ka saistībā ar dzejoļu skaitīšanu bērnudārzā piedzīvotas nepatīkamas sajūtas un attieksme. Savukārt Rīgas 215. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Daiga Kleine portālam Jauns.lv norādīja, ka bērnudārza vadība nenosaka, kāda garumu dzejoli ģimenei mācīt savam bērnam.
Linda Nauzere soctīklos dalījās ar ne visai patīkamu situāciju, kuru piedzīvoja ar savu dēlu bērnudārzā. Viņa rakstīja: "Mans dēls Ričards Nauzeris pagājušajā gadā par godu Latvijas dzimšanas dienai bērnudārza dzejoļu konkursa ietvaros izvēlējās iemācīties skaistāko un garāko dzejoli “Tālavas taurētājs” (R. Blaumanis). Tā kā puika ir neatlaidīgs un mērķtiecīgs, viņš mācījās šo sarežģīto un garo dzejoli noskaitīt, trenējoties katru dienu, 3 nedēļas, ko veiksmīgi arī izdarīja.
Liela atzinība par lielu ieguldījumu
Pēc bērnudārza konkursa, kurā viņš guva lielu atzinību, mēs šo dzejoli ierakstījām arī video formātā un tas dabūja vairāk nekā 250 tūkstošus skatījumu un daudz pozitīvu komentāru, kurus es viņam lasīju, lai sniegtu motivāciju tālākai attīstībai."
Par ģimeni vēstīja dažādi mediji. Viņi saņēma daudz sirsnīgu vēstuļu, par ko ļoti priecājās gan Ričards, gan ģimene.
Bērnudārzā lūdz nemācīties tik garus dzejoļus
"Arī šogad Ričards nevarēja sagaidīt šo dzejoļu konkursu, tomēr vairākas reizes (gan vecāku sapulcē, gan kopējā čatā) no 215.Rīgas bērnudārza vadības caur audzinātāju nāca lūgums nemācīties tik garus dzejoļus!
Kā ieganstu minot, “lai visi bērni paspēj noskaitīt”, kā rezultātā Ričards atteicās mācīties un piedalīties šī gada dzejoļu konkursā, jo "kāda jēga?" Man sažņaudzās sirds, ka mana bērna, kas tik ļoti gribēja iemācīties jaunu dzejoli, spārni tika aplauzti. Kā PSRS laikos ambīcijām vietas nav.
Un vai šāda "ierobežot bērnus mācīties dzejoļus" attieksme nav tā, kas nogalina bērnos vēlmi būt labākiem, attīstīties, tiekties uz to, ko vēlas?
Nevis motivē, bet nolauž iniciatīvas sakni
Un, lūk, šādi mūsu bērni tiek sagatavoti skolai, nevis motivējot tiekties kam vairāk, bet bremzējot un nolaužot saknē bērnu iniciatīvu vienā no svarīgākajiem šo spēju attīstības posmiem.
Manuprāt, iestādes vadība, audzinātājas noteikti varēja izdomāt ko citu vai sadalīt konkursu divās daļās. Pieminēšu, ka grupiņā ir 15-17 bērni, iepriekšējā gadā aptuveni 10 bērni piedalījās šajā konkursā, katra dzejolis bija līdz 1 minūtei, Ričarda dzejolis - 3minūtes. Tātad bērna izpausmei laika būtu jābūt pietiekami. Saliekot kopā faktus, top skaidrs, ka šis lūgums, tika vērsts tieši pret Ričardu.
Man ir sāpīgi, iedomājoties, ka bērnudārzos vadības līmenī jau saknē izcērt bērna talantu un iniciatīvu, kas spiesti darīt tā, kā pavēlēs tur augšā. Pēc tam skolā vainojot bērnus un vecākus, ka nav motivācijas mācīties dzejoļus, Latvijas vēsturi, patriotismu!"
Mācās spēlē klavieres ļoti ātri
Linda portālam Jauns.lv pastāstīja, ka, lasot Māmiņu forumā komentārus pie sava ieraksta, saprata, ka liela sabiedrības daļa nav vienisprātis ar viņu. Pēc notikušā mammai radās sajūta, ka no bērnudārza vadītājas puses tā bija tāda kā pasīvā agresija, lai neviens neizlec.
"Gribētos, lai tieši mudina bērnus mācīties no galvas latviešu dzejoļus," Linda pauda vēlmi, atklājot, ka tagad Ričards mācās nospēlēt uz klavierēm turku maršu. Ģimeni māc bažas, ka arī tas būs pa garu, tāpēc šobrīd Ričards trenējas spēlēt ļoti ātri. To viņš trenējas izlaidumam, kas būs vasarā.
Patlaban Ričardam ir 6 gadi, bet, kad viņš skaitīja dzejoli, viņam bija 5 gadi.
Arī vecāki izteica aizvainojošus komentārus
Pēc Lindas ieraksta soctīklos bērnudārza vadības pārstāvji neko neteica, neaizrādīja un nemainīja, Linda atzina un piebilda: "Vadība nē, bet vecāki, kuru bērni skaitīja īsākus dzejoļus gan izteica aizvainojošus komentārus bērnudārza grupiņas čatā."
Bērnudārza vadība nenosaka dzejoļu garumu
Savukārt Rīgas 215.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Daiga Kleine pēc iepazīšanās ar Ričarda mammas rakstīto, portālam Jauns.lv sniedza šādu komentāru: "Respektējot ikviena vecāku viedokli, informējam, ka pirmsskolas vadības un arī grupas skolotājas ieskatā publicētajā informācijā ir tikai vienpusējs redzējums šai situācijai, tādēļ nav īsti korekts. Iestāde labprāt izmanto iespēju paust arī savu situācijas skaidrojumu.
Pirmsskolā strādā gan profesionālas pirmsskolas pedagoģes, gan mūzikas skolotājas, kas pārzina bērnu vecumposmu un attīstības īpatnības. Pirmsskolas vadība nenosaka, kāda garumu dzejoli ģimenei mācīt savam bērnam ne Latvijas dzimšanas dienā, ne Ziemassvētkos, ne citos svētkos, un tā tas bija arī šajā rakstā minētajā gadījumā."
Katrs savā “sociālajā burbulī”
Bērnudārza vadītāja norādīja, ka jau otro gadu pirmsskolas dzīve rit, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības noteikumus, kas paredz pasākumu norisi “sociālajā burbulī” (pirmsskolā darbojas 11 grupas, kuras apmeklē 184 bērni).
Dāvina Latvijai dzejoli
Kopš 2018.gada bērnudārzā ir aizsākta tradīcija, ka Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadienā obligāto izglītības vecumu sasniegušie bērni svētku reizē savai dzimtenei Latvijai dāvina dzejoli, tādejādi bagātinot svētku pasākuma norisi.
"Šogad pirmo reizi bija ģimenes, kas izlēma savam bērnam mājās iemācīt patriotisku dziesmu, kuru izvēlējās bērna vecāki atbilstoši sava bērna spējām. Visi bērnu priekšnesumi pašu kolektīvā cieņpilni tiek noklausīti, un iespējas uzstāties ir ikvienam bērnam.
Svētku svinīgā pasākuma sagatavošana notiek, sadarbojoties grupas skolotājām, mūzikas pedagogiem un vecākiem, kas palīdz bērnam sagatavot priekšnesumu. Svētku pasākumā līdztekus bērnu dzejoļiem un Latvijas valsts himnas dziedāšanai ir arī pirmsskolas mūzikas skolotājas un bērnu kopīgi izvēlētie un sagatavotie priekšnesumi – dziesmas un dejas," vadītāja raksturoja svētku norisi.
Priecājas gan par īsu, gan garu dzejolīti
Viņa atzina, ka bieži vecāki satraucas par skolotājas aicinājumu palīdzēt iemācīties savam bērnam dzejoli, tāpēc, lai lieki nesatrauktu vecākus, skolotājas mierinot min arī iespēju mācīties nelielus, īsus dzejoļus, bet ne brīdi nenosaka, cik garam tam jābūt.
"Iespējams, ka, arī šajā gadījumā, lai mierinātu vecākus, skolotāja ieteica mācīties dzejolīti atbilstoši bērna spējām, pieminot, ka tas var būt arī īss dzejolis. Arī pēc skolotājas teiktā, jāsecina, ka, runājot ar vecākiem, tas bijis kā iedrošinājums ikvienam mācīties dzejoli, bet tas var būt kā īss, tā garš, galvenais, lai atbilstošs bērna spējām un bērniem par to prieks. Nekādā gadījumā šis rosinājums no skolotājas nebija kā aizliegums apgūt garu dzejoli, dziesmu vai stāstījumu."
Lai izvairītos no pārpratumiem, aicina izrunāties
Kleine aicināja: "Līdzīgos gadījumos, ja bērna vecākiem ir kādas bažas par svētku tapšanas programmu vai bērnam veicamajiem uzdevumiem mācību procesa gaitā, aicinām vecākus šos jautājumus izrunāt ar grupas skolotāju vai arī iestādes vadību, lai izvairītos no līdzīgām situācijām un pārpratumiem."
