Emocionāli izdegušai mammai bērns nav prioritāte

Psiholoģe, geštaltterapeite Jeļena Docenko skaidro, ka emocionālā izdegšana ir mazliet līdzīga depresijai - emocionālajā sfērā tiek bloķētas noteiktas emocijas. Mammai ilgu laiku nākas piemērot savas vajadzības mazā bērna vajadzībām, ilgstoši adaptēties, pieciešot sev ne vienmēr komfortablus apstākļus. Lai arī dabā šāda simbioze ir paredzēta, un māte var pat ļoti veiksmīgi pildīt savus uzdevumus, tas notiek uz iekšējās spriedzes un savu emociju noliegšanas rēķina.

Dienu no dienas atliekot savas "egoistiskās" vajadzības malā, uzkrājas vilšanās sajūta. Ne viss dzīvē notiek tā, kā gribētos. Priekšstats par mātes lomu nav piepildījies. Daudzas lietas dzīvē neiet tā, kā bija iecerēts. Ir daudz emocionāli sarežģītu situāciju - slimošanas, bērna histērijas, negatīvās emocijas. Spriedze uzkrājas. 

Ir negatīvās emocijas - dusmas, trauksme, skumjas, vilšanās, iespējas krasi mainīt situāciju nav. Īpaši grūti, ja vēl ir nepietiekama atbalsta sistēma - nav, kam palūgt palīdzību, vai vēl sliktāk - sievietes emocijas tiek kritizētas, jo “māmiņa tā justies nedrīkst”. Emocionālā noturība sāk mazināties. Ieslēdzas psiholoģiskās aizsardzības mehānismi.  Sieviete var sākt vainot citus, meklēt vainīgos vai ieslēgties cikls, kur vispirms vaino citus, tad sevi, bet adekvātu izeju no situācijas atrast neizdodas. 

Lai smadzenes izturētu šādu emocionālo svārstīšanos, ieslēdzas nākamais psiholoģiskās aizsardzības mehānisms - nejūtība. Mamma paliek it kā neiejūtīgāka pret citiem ģimenes locekļiem, un vienaldzīgāka arī pret to, kā jūtas pati. Nav vairs tik izteiktas negatīvās emocijas, bet viņa arī retāk smaida, priecājas un jūt līdzi.

Vai mammai vajag laiku bez bērna

Emocionālās izdegšanas gadījumā ir svarīgi apzināties, kas tieši notiek. Nesavaldība, slikts miegs, nespēja vairs dot emocionālo siltumu un atbalstu bērnam - tās visas ir pazīmes, ka nepieciešama ir pauze. Kamēr mamma ir emocionāli iztukšota, bērns nav viņas prioritāte pat tad, ja viņa ļoti labi saprot, ka mazo mīl. Vienkārši nav ko vairs dot.

Kā rīkoties, ja jūti, ka sāc emocionāli izdegt

Atrodi cilvēku, kas ir gatavs tevi uzklausīt bez nosodījuma, un kas spēj atbalstīt, nekritizēt un nevērtēt. Cilvēku, kura klātbūtnē var gan raudāt, gan pasmieties par situāciju. Tā var būt draudzene, vai psihologs. Nosaucot emocijas vārdā, tās vairs mūs tik ļoti nekontrolē, līdz ar to samazinās spriedze. 

Pieņem esošo situāciju. Noliegums nepalīdzēs. Tu esi tur, kur tu esi. Ar tevi notiek tas, kas notiek. Iespējams, ka pavisam ne tā, kā bija izsapņots. Var kādu laiku pavērot sevi no malas. Apzināties, kā jūties un atļaut sev tā justies - nogurušai un vājai. Situācijas pieņemšana liecina par emocionālo briedumu, jo tad var spert nākamo soli -  meklēt risinājumus. 

Pārskati savas prasības pret sevi pašu un gaidas pret citiem, tai skaitā - pret bērnu. Samazini prasīgumu pret visiem, arī sevi! Pajautā sev "Kāpēc ir jābūt tieši tā, kā es esmu līdz šim iedomājusies?" Kas vispār ir pareizi? Ideāli nav nevienam. Visbiežāk izdegšanu piedzīvot māmiņas, kurām ir neadekvāti augstas prasības pret sevi un apkārtējiem, un perfekcionista iezīmes. Ja reālā situācija nesakrīt ar ideāli iedomāto, sākas "īssavienojums". Vai esot mazāk prasīgai, bērns neizaugs? Vai kļūs par sliktu cilvēku? Vai paliekot vienu reizi bez siltas ēdienreizes, viņš sabojās veselību? 

Tikpat svarīgi ir padomāt par sevi. Kāpēc es sevi "iedzenu stūrī"? Kāpēc neuzturos pret sevi saudzīgi? Kas mani triec tādā vāveres ritenī paspēt un izdarīt visu, neatļaujoties sev ne mirkli atelpas? Tā ir nepieciešamība vai principi? Siltas pusdienas, tīra māja, sapucēts bērns ir pašas izveidot vērtību sistēma vai kāds to ir ielicis tevī? Bez kā no tā visa var iztikt? Mēdz teikt, ka labām mammām ir lipīgas grīdas, netīra virtuve, veļas kalni un priecīgi bērni, jo spēlēšanās, kopā būšana, sevis pasaudzēšana ir svarīgāka par perfektu kārtību. Tas nav aicinājums pārvērsties par sušķiem, bet jāprot atšķirt svarīgais no otršķirīgā. Laimīgām mammām ir laimīgi bērni!

Apzini savu emocionālo un fizisko spēju robežas. Kas tev ir svarīgāk - justies labi fiziski vai emocionāli? Kas tavai labsajūtai ir svarīgāks? Pastāsti par to ģimenes locekļiem, ar kuriem tu dzīvo kopā. Tieši, bez aizvainojuma un "lecīguma" pasaki, ka tavas vajadzības ir svarīgas, un centies šīs robežas noturēt. Labāk, ja šie jautājumi ir skaidri izrunāt, vēl pirms iestājas emocionālā izdegšana. 

Iemācies palūgt palīdzību un neatsakies, ja kāds piedāvā palīdzēt. Īpaši tas attiecas uz vīru un ģimenes tuvākajiem cilvēkiem un draugiem, kurus satiec visbiežāk. 

Atrodi jēgu tajā, ko šobrīd dari. Es esmu mamma - ko man tas nozīmē? Kāpēc kādam ir vajadzīgs tas, ka es to daru? Atrodot saturu ikdienas rutīnai, jo tā ir vieglāk paveikt to, kas šobrīd ir jādara. Darbošanās ar jēgu ikvienai darbībai piešķir lielāku vērtību, un mazāk paņem enerģiju, nekā darot kaut ko neapzināti, automātiski, neapzinoties, kāpēc tas vispār ir vajadzīgs. Gandarījuma gūšana no ikdienas darbībām un pienākumiem samazina izdegšanas risku.

Bērni izaug ātri un drīz vien paliks vieglāk! Šī brīža grūtības ir pārejošas. Šobrīd ir tā, kā ir, bet tas nav mūžīgi. 

Iemācies gūt prieku no ļoti vienkāršām lietām, ko dara kopā ar bērnu - apkampšanās, kopīga iešana uz pļavu, dabas vērošana. Pievērs uzmanību detaļām, raksti bērna izteicienu dienasgrāmatu, piefiksē situācijas, novērtē vienu konkrēto mirkli kopā ar mazuli. Jau pēc pāris gadiem tas viss beigsies. Bērns izaugs un gribēs pavadīt laiku ar draugiem.

Raksti dienasgrāmatu, kurā "noraksti" to, kas šobrīd ir grūti. Raksti par emocijām, kuras jūti un piedzīvo. Iespējams, ka gribēsies raudāt, pēc tam paliek vieglāk. 

Iemācies izbaudīt mirkli vienatnē. Neķeries pie trauku mazgāšanas laikā, kad bērniņš guļ pusdienlaiku, ja lielāku emocionālo piepildījumu dos 30 minūšu ilga vingrošana, grāmatas palasīšana vai rokdarbi. 

Izveido jauno māmiņu loku, ar kurām vari sarunāties un dalīties savās sajūtās. Redzēsi, ka līdzīgi jūtās arī citas mammas, ka neesi viena savās grūtībās. Atbalsta grupas ir pie mums vēl nenovērtēts atbalsta resurss emocionālo grūtību gadījumos.