Ginekoloģes: "Vai tiešām mums vajadzēja mirušas mammas, lai pieaugtu grūtnieču vakcinācija pret Covid-19?"

“Mammamuntetiem.lv” uz sarunu par mammām, kuras diemžēl neizdevās glābt, kā arī par grūtnieču vakcināciju un slimošanu ar Covid-19 aicināja ginekoloģes un dzemdību speciālistes – Mairu Jansoni, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sievietes un bērna veselības klīnikas vadītāju, kuras aprūpē nonāk visas smagi slimās topošās mammas, un Viju Veisu, Rīgas Dzemdību nama ginekoloģi, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāju.

Vērojams, ka ārsti ļoti aktīvi ir iesaistījušies sabiedrības informēšanā un skaidrošanā par vakcinācijas nozīmīgumu un saslimstības ar Covid-19 bīstamību. Kā jūs pašas vērtētu – kā ar to šajā laika posmā ir veicies, kā mammas informāciju, ka jāvakcinējas arī grūtniecības un zīdīšanas laikā, ir uzņēmušas?
Vija Veisa: Dažreiz ir sajūta, ka mēs, ārsti, esam daudz runājuši, taču dzirdīgās ausis tas nav sasniedzis. Man liekas, ka tās sievietes, kas bija nobriedušas vakcinācijai līdz grūtniecībai un bija ar pārliecību, ka tas ir vienīgais veids, kā sevi pasargāt un kā no šīs pandēmijas situācijas mēs visi varam izkļūt, ir vakcinējušās. Protams, vislabāk ir, ja vakcinācija notiek, pirms bērns tiek gaidīts, tomēr to ir būtiski veikt arī grūtniecības laikā, ja pirms grūtniecības iestāšanās nav pagūts to izdarīt. Taču liela daļa šo informāciju tiešām atsakās pieņemt, un līdz galam tas nav uztverts. Arī skaitļi to apliecina – šobrīd ir vairāk nevakcinētu nekā vakcinētu grūtnieču.

Šķiet, pandēmijas pirmsākumos tika teikts, ka bērniem un grūtniecēm kovids nav bīstams. Taču šobrīd grūtnieces ir ieliktas riska grupā. 
Vija Veisa: Jā, šķiet, šis ir viens no klupšanas akmeņiem – cilvēkiem ir grūti saprast, kā var būt tā: pirms gada teica vienu, bet tagad saka citu. Taču šī situācija ar Covid-19 pandēmiju ir tik unikāla tieši ar to, ka tai pirms tam nav bijis izmēģinājuma, tas notiek šeit un tagad. Jā, sākumā mēs redzējām, ka šis vīruss lielākoties skar vecus cilvēkus ar blakus slimībām un citas grupas mazāk. Bet, laikam ejot un apkopojot datus, varam teikt, ka tā nav tiesa, ka, ja grūtniece saslimst, tas nerada lielus riskus. 
Jo vairāk ir datu apkopojumu un publikāciju, jo vairāk mums ir informācijas, ko varam izmantot. Atslēgas vārds pandēmijā ir spēja adaptēties. Jāsaprot, ka tā informācija, kas bija pirms mēneša vai diviem, šodien varbūt jau ir citāda. Tas ir liels izaicinājums visiem.
Rekomendācijas ir mainījušās, jā, jo mēs šobrīd zinām vairāk nekā zinājām pirms pusotra gada. 

Maira Jansone: Mēs sabiedrībai no Stradiņu slimnīcas grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļas divreiz esam snieguši informāciju. Pirmajā reizē, par laimi, Covid-19 dēļ mums vēl nebija mātes nāves gadījumu. Tobrīd bija ārstējusies un sekmīgi izārstēta viena jaunā māmiņa, kurai grūtniecība tika atrisināta priekšlaicīgi ar ķeizargrieziena operāciju un kura reanimācijas nodaļā kritiskā stāvoklī bija atradusies vairākas nedēļas. Tad rīkojām vēl vienu aktivitāti – kad jau bijām piedzīvojuši to, ka dzīvību Covid-19 dēļ zaudējušas divas jaunās māmiņas. Komunikāciju daļa nolēma, ka sabiedrība ir par to detalizēti jāinformē, jo ir tik daudz populistu, kas dezinformē. Tika sagatavots “Panorāmas” sižets, un tas daudziem bija kā ar mietu pa pieri. Lielai daļai grūtnieču, lai pieņemtu lēmumu vakcinēties, ir svarīgi šie traģiskie piemēri. Iepriekš runāja par Covid-19 dēļ mirstošiem astoņdesmit deviņdesmit gadu veciem cilvēkiem, daudzi padomāja – tāpat viņiem drīz būtu bijis jāmirst. To nepersonificēja uz sevi, uztvēra, ka tas cilvēks savu mūžu ir jau nodzīvojis. Un te pēkšņi mēs ziņojam par 19 gadu jaunu sievieti, grūtnieci, kura nomirst. Rīgas Dzemdību nama vadītāja ārste Santa Markova teica, ka pēc šī sižeta bijis ievērojams grūtnieču vakcinācijas pieaugums Dzemdību namā. 

Vai ar Covid-19 inficētās mammas pie jums ir biežas viešņas?
Maira Jansone: Tas ir viļņveidīgi. Bija smagais pirmais vilnis – pagājušajā rudenī, tad atkal pavasarī – aprīlī, maijā. Vasara bija mierīgāka, un tagad atkal ir smagi. Tieši proporcionāli kopējai saslimstībai valstī – slimo visas kategorijas, arī grūtnieces. Bet šobrīd vērojams, ka vairāk slimo jaunie cilvēki. Savukārt grūtnieču saslimšanu neietekmē vecums; grūtnieces nevar būt zema riska grupa pēc vecuma, jo šo risku – smagu saslimšanu ar kovidu – palielina pati grūtniecības fizioloģija – izmaiņas jebkuras topošās māmiņas organismā. Tās dēļ ir samazināta imunitāte, augošā dzemde paceļ diafragmu un krūškurvja kustības kļūst ierobežotas, kas traucē plaušu ventilācijai. Un vēl – 

Kā Covid-19 slimošanas gaita norisinās topošajām mammām? Vai ir kas specifisks?

Maira Jansone: Līdzīgi kā visiem, jo topošās mammas ir jaunas un spēcīgas sievietes. Kā teica mūsu reanimācijas nodaļas vadītājs dakteris Freijs: ja slimības gaita ir smaga, šīs mammas ilgāk cīnās; reanimācijas pasākums ir ilgāks nekā, piemēram, cilvēkiem gados. Grūtniecība savas fizioloģijas dēļ padara smagāku slimības gaitu. Katram pacientam slimības gaita ir citāda, tomēr pēdējā gadījumā, kad nomira 19 gadu jauna topošā mamma, smaga slimība attīstījās dažu dienu laikā – no pilnīgas bezsimptomu nejaušās atrades līdz mammas nokļūšanai reanimācijā. 

Minējāt, ka Latvijā līdz šim no Covid-19 ir nomirušas divas topošās mammas?
Maira Jansone: Jā, divas. Pirmajā gadījumā no Covid-19 nomira trīs bērnu māmiņa. Izmeklējumi pierādīja, ka nāves cēlonis ir Covid-19 vīrusa pneimonija. Nomira citādi vesela, jauna, 40 gadus veca sieviete. 

Kas notika ar bērnu?
Maira Jansone: Šī bija grūtniecība, ko atrisinājām krietni pirms laika, taču, par laimi, ar bērnu viss ir kārtībā, viņš aug ģimenē.

Tātad tētis palika ar trim bērniem.
Maira Jansone: Jā, tētis palika ar trim bērniem. Un ar vecmāmiņu kā palīgu – tā ir stipra un liela ģimene, bet nu… mammas bērniem vairs nav. Katrai ģimenei ir svarīgs arī savs 90 gadu vecais cilvēks, bet viņam jebkurā gadījumā dzīves ceļš iet uz beigām. Taču šī ir traģēdija, jo šī jaunā sieviete ir gan sieva, gan meita, gan māsa, gan arī mamma. Tā ģimenē ir nekad neizsmeļama traģēdija – ka aiziet bojā jauna sieviete, kuru bija iespējams pasargāt. 

Šeit gribu vilkt paralēli ar gripu – Latvijā tās dēļ katru trešo ceturto gadu iet bojā arī nevakcinētas grūtnieces. Mēs nezinām, kurā brīdī kurai būs smagā forma un kā tā izpaudīsies. Tāpēc grūtniecēm rekomendē vakcinēties arī pret gripu. 

Mums ir apkopoti vecāku jautājumi, un viens no tiem ir šāds: vai tiešām saslimšana ar Covid-19 mammām un bērniem ir bīstamāka nekā gripa?
Maira Jansone: Nevar teikt, ka bīstamāka. Taču, kad ir gripas uzliesmojums, mēs nezinām, cik un kurš gripas vīruss kurā gadā būs infekciozs. Arī Covid-19 mainās, mutējas, bēg no mums, un mēs vakcinējoties cenšamies sevi pasargāt. Un mums nav informācija, kā šie vīrusi – gripa un Covid-19 – pārveidosies nākamajā gadā, mēs redzam, kā ir šobrīd, un ir iespēja sevi ar vakcīnu pasargāt; ne gripas, ne kovida dēļ nav mirusi neviena vakcinēta grūtniece.

Minējāt, ka ir grūtniecības, ko kovida dēļ ir nācies atrisināt agrāk. Cik bieži tā notiek?
Maira Jansone: Grūtniecība priekšlaicīgi jāatrisina gan mātes, gan arī bērna veselības traucējumu dēļ. No visām stacionētajām pacientēm lielākajā daļā gadījumu mēs mākslīgi iejaucamies un grūtniecību atrisinām agrāk. Līdzīgi ir ar gripas pacientēm – grūtniecība ir tikko pāri divdesmitajai nedēļai, un mums tā ir jāatrisina, pretējā gadījumā sievietei nav iespēju izdzīvot. Tā ir vēl viena nopietna problēma – neiznests bērns. Neiznestība bieži vien nes līdzi dažādas pakāpes traucējumus bērna nākotnes veselībai. Ja topošajai mammai ir skābekļa bads, tas tūdaļ ir arī bērnam. Arī skābekļa bads uz bērnu var atstāt nopietnas sekas. 

Vai skaitliski ir zināms, cik ir šādu grūtniecību, kuras nācies pārtraukt saslimšanas ar Covid-19 dēļ?

Vija Veisa: Šāda datu apkopojuma vēl nav, jo smagie gadījumi ir parādījušies tikai pēdējā pandēmijas gadā. Iepriekš valstī saslimstības rādītāji bija zemāki, arī saslimušo grūtnieču skaits bija mazāks. Tagad saslimstība ir ievērojami pieaugusi, arī Covid-19 skarto grūtnieču ir vairāk.
Maira Jansone: Visos smagajos saslimšanas gadījumos grūtniecību pārtrauc agrāk. Jo, ja paciente jāved uz reanimāciju, lai varētu nodrošināt plaušu ventilāciju, noteikti ir runa par grūtniecības atrisināšanu. Tas ir ķeizargrieziens, tā ir nopietna operācija, kas arī var radīt dažādus sarežģījumus. 
Ar smagu Covid gaitu Stradiņos ir bijušas trīs grūtnieces – tās, kuras nokļuvušas reanimācijā. No tām izdzīvoja viena. Ir bijušas pacientes plaušu slimību nodaļā un izrakstītas no slimnīcas. 
Taču ir bijuši arī gadījumi, ko saistām ar Covid saslimšanu – topošajai mammai, kas inficēta ar Covid-19, pēkšņi sākas priekšlaicīgas dzemdības. 

Tātad grūtniece ir izslimojusi kovidu, un drīz pēc tam bērns pārstāj kustēties, un tam nevar atrast citu iemeslu. Protams, kovids paaugstina trombožu risku, un šie trombi var veidoties arī placentā – tas arī var būt kā viens no mehānismiem. Vai hipoksijas dēļ – ja mammai ir skābekļa trūkums, tas varētu būt arī bērnam. 

Vai gadījumos, kad bērni aizgāja bojā grūtniecības laikā, mammas ar kovidu bija slimojušas smagi?
Maira Jansone: Viegli un vidēji smagi, bet ne līdz reanimācijai. Ja nonāk reanimācijā, tātad grūtniecība tiek pārtraukta, lai glābtu mammu. Covid pacientes pozicionē – cenšas guldīt uz vēdera, ja iespējams. Grūtnieci šādi nav iespējams pozicionēt. 

Vai visu trīs mammu, kuras bija reanimācijā, bērni izdzīvoja?
Maira Jansone: Jā. 

Tātad arī tas bērniņš, kura 19 gadu veco mamma diemžēl neizdevās glābt?
Maira Jansone: Jā. Tā bija gandrīz iznesta grūtniecība. Veicām ķeizargriezienu. Bērniņš ir pie ģimenes mājās. Arī priekšlaikus dzimušos izdevās izglābt – vienā gadījumā bija 26. un otrā 28. grūtniecības nedēļa. Ļoti agri. 

Vai kovids ir bīstamāks gaidāmajam mazulim vai mammai?
Vija Veisa: Noteikti mammai. Medicīnā ir princips: ja ir grūtniece un viņas dzīvība ir apdraudēta, tad mammas dzīvība ir jāglābj primāri. Nedomājot par to, cik grūtniecība ir vai nav iznēsāta. Tāpēc grūtniecības pārtraukšana smaga kovida gadījumā ir vienīgais lēmums; tas ir mammas dzīvības interesēs. 
Šobrīd visi smagie gadījumi nonāk tieši Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS); Rīgas Dzemdību namā nonāk kontaktpersonas, Covid-19 pozitīvās mammas ar vieglu un vidēju slimības gaitu. Tieši daktere Jansone ir pašā centrā, kur nonāk smagie gadījumi – arī no reģioniem. 
Maira Jansone: Šīs mammas nenonāk PSKUS dzemdību nodaļā, viņas nonāk specializētās Covid-19 pacientiem domātās vai intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļās.
Vija Veisa: Iepriekš jautāji, cik tad šādu Covid inficēto mammu mums ir. 

Ar kovidu saslimušas sievietes var dzemdēt dabiski?
Vija Veisa: Jā, var, ja vien viņu vispārējais stāvoklis to atļauj un nav citu iemeslu ķeizargriezienam. Citreiz mammām nav simptomu, tests ir uzrādījis pozitīvu rezultātu, bet bieži vien slimības gaita ir viegla.

Kā klājas bērniem, kas piedzimuši ar kovidu slimai mammai? Ko var sagaidīt no jaundzimušā veselības stāvokļa, ja mamma ir bijusi slima ar kovidu?
Vija Veisa: Pēc dzemdībām bērniņi netiek šķirti no mammām, tas ir saskaņā ar PVO vadlīnijām. Mamma var arī barot mazuli ar krūti, ja to ļauj viņas vispārējais veselības stāvoklis, protams, ievērojot higiēnas prasības, lietojot masku, kad ir ciešā kontaktā ar bērnu, arī cenšoties pēc iespējas tomēr ievērot distanci ar jaundzimušo.  
Maira Jansone: Arī bērniem pēc tam ņem kovida testu.

Bet tie mazulīši vienmēr no mammas saslimst?
Maira Jansone: Nē, ļoti daudzi nesaslimst. Bet, ja mamma grūtniecības laikā vakcinējas, viņai izveidojas antivielas, kas, barojot ar krūts pienu, pasargā arī bērnu. 

Kāda mamma man stāstīja, ka viņas ginekoloģe viņu atrunājusi no vakcinēšanās zīdīšanas laikā. Savukārt ģimenes ārsts mēģinājis pārliecināt, ka vakcinēties vajag. Ko jūs varat teikt par šo situāciju?
Vija Veisa: Ginekoloģei nav taisnība. Ļoti slikti, ka speciālists ar krūti barojošu mammu var atrunāt no vakcinācijas. 
Maira Jansone: Es domāju, ka daļai medicīnas darbinieku informācija ir nepilnīga vai nepareiza. Ar šiem speciālistiem ir jāstrādā, jāinformē. Manā praksē diemžēl bija gadījums, kad ģenētiķis atrunāja mammu, jo auglim bija iedzimta attīstības anomālija. Taču tam nav nekādas saistības ar kovidu! No šīs vakcīnas mazulis nepaliek ne labāks, ne sliktāks, taču, ja nevakcinējas, mammai pieaug risks saslimt. Tik žēl, ka mēs neesam vienoti, jo pacientus tas var mulsināt. 
Vija Veisa: Mums jau aprīlī tika pārstrādātas vakcinācijas vadlīnijas, tās tika izsūtītas ārstu asociācijām – nu kāpēc ārsti neatver un neiepazīstas ar tām? Ir tik žēl šos stāstus dzirdēt! Medicīnas personālam ir jāseko līdzi jaunākajai medicīniskajai informācijai, jāinteresējas, jājautā savas nodaļas vai slimnīcas vadītājam, savas organizācijas vadītājam, ja kas nav skaidrs. Eiropas valstu, ASV, Apvienotās Karalistes vadlīnijas ir brīvi pieejamas šajā laikā, atliek vienīgi tām sekot līdzi. 
Maira Jansone: Es savām grūtnieču aprūpes kartē lūdzu parakstīties, ka viņas ir informētas par Covid-19 vakcīnu rekomendācijām. Tas topošajām mammām liek rūpīgāk izvērtēt savu lēmumu, būt atbildīgām par savu izvēli.

Esam apkopojuši “Mammamuntetiem.lv” lasītāju jautājumus un komentārus par Covid-19 vakcīnu, un vairākas mammas uztrauc, vai un kā vakcīnas ilgtermiņā var ietekmēt bērna veselību, ja vakcinēsies grūtniecības vai zīdīšanas laikā.
Vija Veisa: Kad bērns piedzimst, pirmajās dzīves dienās pirms došanās mājās no dzemdību nodaļas viņam tiek ievadīta BCG vakcīna, kas ir ļoti svarīga un pasargā no smagām tuberkulozes formām. Vakcīna satur novājinātu dzīvu baktēriju – tā ir tā, kas uz rokas augšdelma veido iekaisuma vietu un kreveli, vēlāk atstāj rētiņu, kāda ir teju mums katram. Tātad parasti trešajā dzīves dienā. Un neesmu redzējusi pilnus sociālos medijus ar komentāriem  un ziņām, kādas tad bērnam būs ilgtermiņa sekas. Ar to vēlos sacīt, ka vakcinācija pasaulē ir zināma jau vairāk nekā pāris simtu gadu. Un mēs ik dienu lietojam vakcinācijas ieguvumus un līdz pandēmijai dzīvojām salīdzinoši drošā vidē, jo daudzas nāvējošas un kropļojošas slimības, pateicoties vakcinācijai, nav problēma.

Šis jāpatur prātā, arī domājot par Covid-19 vakcināciju. Tā jāuztver kā iespēja nesaslimt smagi, palikt dzīvam, pasargāt tuviniekus un atgriezties pie daudzmaz ierastās lietu kārtības savā dzīvē un pasaulē. Nav pierādījumu, ka vakcīna cilvēkiem ilgtermiņā ietekmētu veselību. Bieži vien tiek minēti auglības jautājumi. Nav nekādas saistības esošajām vakcīnām ar neauglības diagnozēm. 

Viena mamma mums bija atsūtījusi vizuāli par gripas poti – ka pēc tam dzimst bērni ar sešiem pirkstiem. 
Maira Jansone: Nu tā nav, vakcīnas neko tādu nesatur! Vakcīnas tika izgudrotas, lai mēs likvidētu infekcijas slimības. 
Vija Veisa: Ja runājam par grūtnieces vakcināciju, tas ir viens no unikālākajiem mehānismiem, kā mamma var pasargāt savu bērnu. Placenta aktīvi transportē tās antivielas jeb imūnglobulīnus pret slimībām, ko mamma ir pārslimojusi un pret ko mamma ir vakcinēta. Tās ir vielas, kas nodrošina imunitāti zīdaiņa pirmajos dzīves mēnešos, kamēr bērna imūnās reakcijas nav nobriedušas, līdz mazulis sāk saņemt savas vakcīnas saskaņā ar rekomendēto.

Placenta aktīvi no mammas transportē imūnglobulīnu bērnam; kad mazulis piedzimst, viņam pašam nekāda aizsardzība vēl nav izveidojusies – viņš vēl nav bijis saskarē ne ar ārvidi, ne ar slimībām. Līdz ar to jaundzimušā imunitāte ir no mammas saņemtā – viņa asinsritē cirkulē antivielas, mammas dotais drošības garants. Balstoties uz šo mehānismu, pasaulē grūtnieces vakcinē, piemēram, pret garo klepu, lai zīdaiņi nesaslimst smagi un nenomirst, pret gripu – tā pasargās ne tikai mammu, bet arī bērnu viņa dzīves pirmajā gadā. Līdzīgs mehānisms ir ar kovida vakcīnu – imūnglobulīnam nonākot bērna asinsritē, arī viņš tiek pasargāts dzīves pirmajos mēnešos. Tas ir pētīts: imūnglobulīni bērna asinsritē, ja mamma saņēmusi vakcināciju pret Covid-19, ir. Un kādas gan tur varētu būt negatīvas sekas? Pat grūti to saprast. 

un neatstāj paliekošas sekas, vakcīnas sastāvdaļas neiet pie bērna caur placentu. Ar vakcīnu mēs ierosinām mūsu ķermenim ražot antivielas pret konkrēto vīrusu, un nav tādu sastāvdaļu vakcīnā, kas varētu radīt auglim neskaidras sekas. Bērns saņem mammas antivielas – tas ir tas viņa ieguvums.

Maira Jansone: Pirmo vakcīnu izgudroja 18. gadsimta sākumā – to radīja divi ārsti: Edvards Dženners un Luijs Pastērs. Ar vakcīnu palīdzību mēs vēsturiski esam likvidējuši ļoti daudzas infekcijas slimības, kas ievērojami pagarināja cilvēku dzīvildzi. Ja paskatītos bērnu vakcinācijas kalendāru – pirmā vakcīna tiek saņemta jau no trešās dzīves dienas un pirmajos 12 gados bērns saņem visai daudz vakcīnu. Par šo vakcīnu gūzmu neviens tādu traci valstī nav sacēlis.

Bet kovida vakcīna kaut kādu iemeslu dēļ liekas ārprāts. Izteikumi, ka tā ir eksperimentāla un nepārbaudīta – saprotiet, mums nebija doti desmitiem gadu, kovids atnāca pēkšņi un masveidīgi. Taču, starp citu, arī gripas vakcīnu katru gadu izgudro no jauna, pielāgojoties vīrusa paveidam. Lai Covid vakcīnu radītu, tika ieguldīti miljardi, daudzas pasaules vadošās farmaceitiskās kompānijas ar to vien strādāja. 

Jo vakcīnas kā mehānisms, lai cīnītos ar slimībām, ir…
Maira Jansone: …jau mūžsens. Viduslaikos cilvēki mira no infekcijām, taču, pateicoties tam, ka ir vakcīnas, pasaulē ir izskaustas daudzas infekcijas. 
Vija Veisa: Varbūt cilvēkiem ir bažas par tā sauktajām dzīvajām, novājinātajām vakcīnām? Tās ir tās, kuras grūtniecēm tiešām neiesaka. Tādas, piemēram, ir masaliņu un vējbaku vakcīnas. Tās satur novājinātu mikroorganismu, un ir teorētiska iespēja, ka tas varētu izraisīt slimību. Taču pieejamajām Covid-19 vakcīnām ir pilnīgi cits mehānisms, kā tās inducē šūnas atpazīt ”spike” proteīnu ražot antivielas, lai, sastopot īsto vīrusu, tās var to neitralizēt. Šeit nav runa par dzīvu rovīrusu, kas varētu kaut kādā veidā caur placentu tikt pie bērna. Bez tam mēs tikko runājām, kam kovids ir bīstamāks – mammai vai bērnam. Tieši mammas slimības stāvoklis ir bīstams bērnam.

Vēl vecāki mums rakstījuši: labāk dabīgi izslimot nekā savā organismā ielaist velns viņu zina ko. 
Vija Veisa: Šie vecāki, kas to raksta, nav nokļuvuši intensīvajā terapijā, nav bijuši ar skābekļa masku, plaušu ventilāciju un, nedēļām izolēti no pasaules, cīnījušies par iespēju elpot. Vai bijuši blakus, kad pasaulē nāk viņu nedzīvais bērns.
Maira Jansone: Te ir arī attālinātās sekas. Ir cilvēki, kas pēc kovida izslimošanas paliek ar hronisku plaušu bojājumu, ar hroniskām nieru slimībām. Šis vīruss pēc tam bojā daudzu orgānu sistēmas; cilvēks pēc kovida izslimošanas var palikt arī par invalīdu. Arī tas par šo vīrusu ir jāzina. Tāpēc ko tādu teikt ir vieglprātīgi. Es pati izslimoju un otrreiz noteikti negribētu. 

Vai varat pailustrēt, ko topošajai mammai nozīmē slimot ar Covid, piemēram, vidēji smagi vai smagi.
Maira Jansone: Kad ieejam pie covid pacientēm palātā specalizētajā nodaļā vai reanimācijā, aina ir kā redzēts fantastikas filmās – mēs, ārsti, drīkstam pie mammas ieiet ar īpašo tērpu, kas atgādina skafandru. Šai mammai kontakta būtībā nav ne ar vienu – pacients telpā ir viens vai ar vēl kādu kovida slimnieku, personāls ienāk pēc iespējas retāk un ģērbies aizsargtērpos, bezpersonisks. Arī bērna sirdstoņu pieraksts notiek tā, ka pati mamma ar savu telefonu nofotografē rādījumus un atsūta mums uz telefonu. Pieskārienu pacientam nav vispār. 

Ko mammas pašas saka?
Maira Jansone: Viņām ir bail. Kad nonāc šādā situācijā, kur visu laiku esi viens, izolēts ar savām domām, turklāt slims. Ja mamma vai vecmāte izsauc, tas ir vesels process – kamēr ārsts vai vecmāte ieplāno laiku ierasties, jo mamma atrodas citā nodaļā, jāparedz pārģērbšanās laiks, dezinfekcija. Covid grūtnieces ārstēšanas process ir liela organizācija.

Noteiktā situācija, kurā pret tevi izturas tā, kā redzēts tikai filmās, tās bailes noteikti paaugstina. 
Maira Jansone: Jā, neapšaubāmi. Arī pie tām mammām, kuru slimības gaita noris viegli, visu laiku kāds nevar būt blakus. Ja šāda paciente dzemdību nodaļā ir kā grūtniece vai pēc dzemdībām, viņa ir izolēta. Ja mammai slimības gaita ir smagāka un pēc dzemdībām notiek intensīva ārstēšana specializētajā nodaļā, tad mazulis no mammas ir nošķirts un atrodas jaundzimušo nodaļā.
Vija Veisa: Mammas tad ir vienas, tur nav runas par ģimenes dzemdībām vai dūlām. Arī organizēt akūtu ķeizargrieziena operāciju Covid mammai nevar tik ātri, kā parasti izdarām veselai mammai. Un šis paaugstina mammas risku, jo nespējam būt tik operatīvi saistībā ar visiem drošības pasākumiem, kas jāievēro. Tas var maksāt veselību un dzīvību gan mammai, gan bērnam! Ja, piemēram, ir izkritusi nabassaite un operācija ir jāuzsāk minūšu laikā, izolatorā noorganizēt pilnu operācijas komandu nav iespējams tik operatīvi, kā parastā situācijā, un tas var prasīt 25, nevis 5 minūtes, līdz ar to arī bērna veselību un dzīvību.

Tātad, lai sniegtu operatīvu palīdzību ar kovidu slimai grūtniecei, tā var nebūt tik operatīva.
Vija Veisa: Jā, tā ir lēnāka. Jo ir ļoti daudz apgrūtinošo faktoru. Lai gan stacionāros ir rastas iespējas sniegt, protams, visu nepieciešamo, kas dzemdībās varētu būt vajadzīgs. 
Maira Jansone: Varu izstāstīt vienu no pirmajiem gadījumiem, kad pacientei bija vidēji smaga slimības forma. Mammai bija nepilnas 28 grūtniecības nedēļas un parādījās asiņaini izdalījumi. Pagāja akūtai situācijai krietns laiks, līdz mammu varēja pārbaudīt, jo notika visa šī lielā organizēšanās. Taču izrādījās, ka ir notikusi placentas atslāņošanās un bērniņš jau bija gājis bojā. Var jau būt, ka tāpat nebūtu bijusi iespēja viņu glābt, taču – ja mamma nebūtu slima, mums tas aizņemtu mazāk minūšu.

Vai ir novērots, kādas mammas piedzīvo šīs vidēji smagās un smagās formas saslimšanas? Vai viņām ir bijušas kādas blakus slimības, varbūt bijuši slikti dzīves apstākļi?
Maira Jansone: Ja runājam par abām mirušajām mammām, tad redzam, ka ir bijuši dažādi vecumi – 19 un 40 gadi. Dažādi dzemdību skaiti, dažāds grūtniecības laiks. Vienai varbūt bija lielāks ķermeņa masas indekss, taču grūtniecēm tā mēz būt. Nekādas citas slimības būtībā viņām nav bijušas, tikai kovids. Vienā no letālajiem gadījumiem visa pārējā ģimene bija vakcinēta. Tas bija laikā, kad grūtnieču vakcinācija nesen bija sākusies, un ģimenei likās, ka savu topošo mammu kopējiem spēkiem pasargās. Vienīgais, kur mamma izgāja, bija uz pārbaudēm pie ārsta. Ārsts un mājas. Taču kovidu vienalga dabūja. 

Mums tieši ir šāds jautājums no mammas: varbūt drošāk ir grūtnieci nevis vakcinēt, bet viņai samazināt kontaktus. Ir ārsti, kas tieši šo metodi arī iesaka.
Maira Jansone: Lūk, šis ir tas gadījums, kad rezultātā paciente ir mirusi. Viņa tiešām nekur neesot gājusi. Tomēr kovidu kaut kur dabūja.
Vija Veisa: Ir daudzi gadījumi, kad kontaktus īsti nevar izskaidrot. It kā dzīvo tikai mājās ar bērniem, vīrs aiziet uz veikalu, uz darbu. Jā, mēdz izvēlēties šo kokona stratēģiju – nevakcinē to, kurš ir apdraudēts, taču vakcinējas apkārtējie. Kādreiz domāja, ka šī stratēģija varētu būt efektīva arī, piemēram, garā klepus gadījumā, tomēr tā īsti nestrādā. Efektīvāk ir vakcinēt pašu cilvēku. 

Runājot par grūtniecēm, kurām ir papildu risks, – jā, tās ir mammas, kurām ir liekais svars, kurām ir kādas blakus slimības. Taču jāizprot, ka grūtniecība pati par sevi jau ir risks. Tāpēc nevar pateikt, ka vajag vakcinēt noteiktas grupas grūtnieces, piemēram, tās, kurām ir liekais svars vai kuras slimo ar astmu. Šobrīd uzskata, ka pati grūtniecība, īpaši otrais un trešais trimestris, ir riska faktors smagai Covid slimības gaitai. 

Laikam vietā uzsvērt, ka Covid-19 vīruss ir ārkārtīgi lipīgs.
Vija Veisa: Precīzi.
Maira Jansone: Par to man patika, kā kādā intervijā skaidroja profesors Uga Dumpis – šis vīruss ir kā sprādziens. Apkārt var būt arī vakcinētie, bet, ja pa vidu ir viens nevakcinētais, viņš izraisa šo sprādzienu. Var saslimt arī vakcinētais, taču viņš daudz retāk šo slimību aiznes tālāk citiem. Turpretī no nevakcinētā var saslimt visi. 
Vija Veisa: Nevakcinētajam saslimstot, spēja inficēt ir lielāka – jo ar izteiktākiem simptomiem viņš slimo, jo bīstamāks viņš ir pārējiem. Ja vakcinētais slimo, turklāt bez īpašiem simptomiem, viņš nav tik produktīvs un vīrusu neizdala tik intensīvi. 
Maira Jansone: Viena grūtniece, kas saslima arī pēc vakcinācijas, pie sevis noteica: bet kas būtu, ja es nebūtu vakcinēta? To mēs nezinām.

Vēl viens jautājums no kādas mammas: grūtniecības laikā tik daudz kas nav ieteicams, piemēram, noteikti medikamenti, tāpēc domāju, ka 100% droši nevar būt arī vakcinēšanās un labāk ir pievērst papildu uzmanību, lai izvairītos no saslimšanas.
Varbūt tieši šis uzskats ir tas, kas mammām rada šīs bailes no vakcīnas?
Vija Veisa: Ir tāds pieņēmums, ka grūtnieces neko nedrīkst lietot. Taču tā nav taisnība! Ir sievietes, kas bez zālēm nespētu izstaigāt grūtniecību, jo grūtniecība apdraudētu viņu dzīvību. Grūtnieces lieto zāles! Lieto pret bronhiālo astmu; pret asinsspiedienu; ja ir cukura diabēts, viņas injicē insulīnu; ja ir vairogdziedzera problēmas, viņas lieto vairogdziedzera hormonus; lieto antibiotikas, kad ir urīnceļu infekcijas, un tā tālāk.

Mēs nevaram teikt, ka grūtnieces nedrīkst lietot un nelieto medikamentus! Protams, viņas nedrīkst lietot visu pēc kārtas, bet noteiktās situācijās, izvērtējot ieguvumu un risku, medikamenti tiek dzerti. Zāles tiek kategorizētas pēc sava drošuma – kuras droši iesakām un no kurām maksimāli cenšamies izvairīties. Tāpēc pieņēmums, ka grūtnieces neko nedrīkst lietot, ir aplams. Tas ir viens. Otrs – zāles un vakcīnas nav iespējams salīdzināt; tās ir divas dažādas lietas. Ir vakcīnas, kas grūtniecēm ir tieši rekomendējamas, – jau pieminētā gripas vakcīna, garā klepus vakcīna un šobrīd arī Covid vakcīna, jo redzam, kā ar šo slimību klājas grūtniecēm; vakcinēties viņām ir drošāk nekā riskēt smagi saslimt. 
Starp citu, arī deguna pilienus drīkst lietot! Mūždien uzsver, ka pat tos nedrīkst, taču drīkst, ja mamma nevar paelpot un tie ir nepieciešami.
Maira Jansone: Jebkuru medikamentu mēs lietojam, ja ir slimība. Ja ir jāārstē hipertensija, tad tā ir jāārstē, neatkarīgi no tā, esi vai neesi grūtniece. Protams, tiek izvēlēti atbilstoši medikamenti. Pa labi, pa kreisi zāles nevienam nevajag lietot! 
Vija Veisa: Diemžēl ir vērojama tendence – iziet no aptiekas ar iepirkuma maisiņu. Reizēm mani tas mulsina – atnāk grūtniece ar veselu maisiņu, pilnu ar dažādām kastītēm, un jautā, vai drīkst lietot šo uztura bagātinātāju un to. Kāpēc tas vispār ir jālieto? Pārlieka aizraušanās ar uztura bagātinātājiem. Skaties un brīnies. 

Kāda mamma jautā arī šādi: biju uz konsultāciju pie ārsta par Covid vakcīnu grūtniecības laikā, un ieteica nepotēties līdz 8. grūtniecības nedēļai. Stingri ieteica pārdomāt vakcīnas nepieciešamību arī līdz 14. nedēļai. Bija atbalstošs pret vakcināciju otrajā trimestrī, kad placenta jau izveidojusies un pilda bērna aizsargfunkciju un visi bērna orgāni ir izveidojušies. Teica, ka saprātīgai piesardzībai ir jābūt un nav jājaucas organismā ne apaugļošanās, ne embrija veidošanās laikā. Esot pētījumi, ka gripas vakcīna, kas veikta pirmo astoņu grūtniecības nedēļu laikā, palielina spontānā aborta risku.
Maira Jansone: Pilnīgs mīts! Ja mammai pirmajā trimestrī ir bail veikt šo vakcināciju, tad ir arī otrais un trešais trimestris, kad to izdarīt un kad ir tieši lielāks risks saslimt smagi. 
Vija Veisa: Covid vakcināciju grūtniecēm rekomendē daudzas valstis, piemēram, Amerika, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas. Pašlaik neuzskata, ka kāds no grūtniecības laikiem būtu optimāls vai mazāk drošs, lai vakcinētos, un rekomendē vakcinēties jebkurā grūtniecības laikā. Ir valstis, piemēram, Dānija, kur iesaka atturēties no vakcinācijas 1. trimestrī, ja vien nav kāda hroniska slimība, kas saslimšanu ar Covid-19 var padarīt smagu. 

Jautājumā minēta arī vakcīnas ietekme uz apaugļošanās posmu.
Maira Jansone: Nu tā nav. Toties ir pierādījumi, ka kovida pārslimošana vīrietim var atstāt sekas uz auglību. 
Vija Veisa: Būtu ļoti labi, ja ārsti ieteiktu nesmēķēt un nelietot alkoholu, kad pāris plāno bērniņa ieņemšanu. Tā būtu viena lieliska rekomendācija! Vai, piemēram, ieteikt, lai pirms mazuļa ieņemšanas tiek panākts normāls ķermeņa masas indekss. Tam ir tik daudz pozitīvu ieguvumu! Tas iespaido gan grūtniecības norisi, gan asinsspiedienu, gan bērna vielmaiņu un turpmākās dzīves prognozi. Normāls ķermeņa masas indekss mammai ir lieliska biļete veselīgam bērnam un viņa nākotnes veselībai. Būtu labi, ja ārsti sāktu ar šo, nevis sniegtu rekomendācijas, kurām nav zinātniska pamata.  

Vēl pēdējais jautājums no kādas mammas: mana brāļa sieva ir mediķe un nevakcinējās ne pirms grūtniecības, ne grūtniecības laikā, jo baidās par ilgtermiņa sekām uz savu auglību un arī bērna veselību. Šādas runas no māmiņām pārsvarā ir manā burbulī.
Maira Jansone: Skumji, ka mediķi tā domā. Manuprāt, mediķiem un pedagogiem ir jābūt 100 % vakcinētiem. 
Vija Veisa: Kad braucu uz šo sarunu, domāju par to. Ļoti gribētos, lai sabiedrība spēj paskatīties ārpus “es gribu, negribu, patīk, nepatīk”. Paskatīties ārpus savas istabas, saviem logiem un sētas un saprast, ka tā mana izvēle šobrīd vairs nav tikai par mani, bet par maniem bērniem, ja ne par maniem bērniem, tad par manas māsīcas bērniem, par tantēm, kaimiņiem, vecākiem, omi un opi. Par to, vai skolas būs ciet vai vaļā, vai Latvijā notiks vai nenotiks uzņēmējdarbība, tūrisms, pasākumi. 

Šis nav laiks, kad atrunāties: man nepatīk, kā valdība ar mani komunicē, tāpēc nedarīšu. Šobrīd ir jāiet vakcinēties, ne tikai domājot par sevi, bet ar tālāku perspektīvu ārpus “es” un “man”.

Un šajā gadījumā dzīvības briesmām tiek pakļautas jaunas sievietes un bērni.
Maira Jansone: Tāpēc ir jāturpina runāt un stāstīt. Gan skaidrojot vakcīnas nozīmi, gan daloties ar nelaimīgajiem gadījumiem, kas notikuši, sakot vakcīnai nē. Tas ir skarbi, taču šobrīd, šķiet, rezonē tikai dalīšanās ar stāstiem par mirušajiem.

Tas nozīmē, ka mums vajadzēja mirušas mammas, lai grūtnieces vairāk sāktu vakcinēties? Tas ir šausmīgi.
Vija Veisa: Es tev piekrītu, tas ir sāpīgi, bet tā tas ir.