5 mīti par bērnu imunitāti. Pediatre: "Bērnu mērkt aukstā ūdenī Daugavā, lai rūdās, manuprāt, būtu ļauni"

1. mīts. Lai bērnam būtu laba imunitāte un viņš neslimotu, jālieto D un C vitamīns un zivju eļļa.

Ja organismam trūkst vitamīnu, imunitāte pasliktinās un slimības ir klāt. Pārsvarā vitamīnus uzņemam, paši neapzinoties, proti,  uzturoties saulē un patērējot dažādus pārtikas produktus. Reizēs, kad tie ar uzturu netiek uzņemti pietiekami, – vienveidīgs ēdiens, gremošanas sistēmas slimība, kas traucē vitamīniem uzsūkties, tie jālieto papildus. Ļoti vērtīgs ir D vitamīns, kas iesaistās tieši imunitātes procesos. Viens no imunitātes uzdevumiem ir atpazīt svešu antigēnu un cīnīties pret to ar mūsu pašu šūnām, cits uzdevums – neļaut aktīvajām imunitātes šūnām nodarīt pāri organismam, un tieši D vitamīns ir tas, kurš piedalās regulēšanā.

Šī sakarība ir novērota bērniem, kas slimo ar autoimūnām slimībām; zemāks D vitamīna līmenis mēdz iet roku rokā ar slimības uzliesmojumu. D vitamīns noteikti ir jālieto bērniem līdz gada vecumam, arī vecākiem bērniem tas ir ieteicams rudens, ziemas periodā. Tomēr der atcerēties, ka augstāks D vitamīna līmenis nenozīmē labāku imunitāti, turklāt taukos šķīstošos vitamīnus (A, E, D, K) ir iespējams pārdozēt un iegūt arī nevēlamus blakus efektus, tāpēc tie jālieto atbilstoši instrukcijai.

Pirms kāda laika ļoti populāra bija zivju eļļa, kas satur labās taukskābes, kuras ikdienā ar uzturu ir grūti uzņemt pietiekamā daudzumā. Tomēr, attīstoties zinātnei, ir pierādīts, ka tās iedarbība nav tik vispusīga. Tāpat arī C vitamīnu vēl nesen uzskatīja par brīnumlīdzekli imunitātes stiprināšanā, bet tā gluži nav. C vitamīns ir antioksidants, kas neļauj šūnām, kad tās cīnās ar sliktajiem patogēniem, iznīcināt labos audus. Uzņemot C vitamīnu, iedodam organismam it kā papildu rezervi cīņai, bet nav nepieciešams to bērniem dot lielās devās, jo viss liekais tiek izvadīts no organisma caur nierēm. C vitamīnu vajag, bet tās nav nekādas brīnumzāles.

Patiesība. Bērna imunitātei ir svarīgi visi vitamīni, bet diemžēl nav atrasta veiksmes formula, kurus vitamīnus un cik daudz uzņemt, lai tik ļoti uzlabotu imunitāti, ka neviens vairs nekad neslimotu. Vitamīni palīdz stiprināt vispārējo organisma stāvokli, bet tas nenozīmē, ka pēc izdzerta kārtējā vitamīnu iepakojuma bērns neslimos. Vislabāk vitamīnus uzņemt ar daudzveidīgu uzturu.

2. mīts. Bērna imunitāti būtiski ietekmē sabalansēts uzturs, savukārt neveselīga pārtika – čipsi, šokolāde, fast food, saldināti un gāzētie dzērieni – to grauj.

Bērns ar ogām un dārzeņiem uzņem dabiskos vitamīnus un šķiedrvielas, kas nodrošina normālu gremošanas procesu. Ēdot daudzveidīgu, veselīgu pārtiku, labāk jūtas arī labās baktērijas, kas dzīvo bērnu gremošanas traktā, uz ādas, un organisms ir veselīgāks, līdz ar to uzlabojas arī imunitāte. Savukārt ar neveselīgu pārtiku, piemēram, fast food, bērns uzņem pārāk daudz kaloriju, jo šajos produktos ir ļoti daudz cukura un daudz tauku, kas veicina liekā svara rašanos.

Zinātniski ir pierādīts, ka cilvēkiem ar aptaukošanos samazinās šūnu – aktīvo neitrofilu – daudzums, kuru pamatuzdevums ir aizsardzība. Tauku šūnas ražo leptīnu, hormonu, kam ir nozīme svara regulēšanā, bet tas pats leptīns ir arī iekaisuma signāla molekula, kas nāk no pilnajām, resnajām tauku šūnām un uztur iekaisumu.

Arī pārmērīgs cukura daudzums ietekmē imunitāti, jo tas garšo visiem, īpaši, sliktajām baktērijām. Saņemot cukuru, sliktās baktērijas vieglāk vairojas, un tiek izjaukts dabiskais līdzsvars un organisma dabiskā aizsargfunkcija.

Pēdējā laikā bērniem, it īpaši, kad viņi ir saaukstējušies, ir moderni nedot piena produktus. Tomēr nav jābūt tik kategoriskiem, 200 gramu piena produktu dienā noteikti nebūs iemesls, lai bērns slimotu ilgāk. Ir jāizvairās no galējībām, un tieši piena produktos ir daudz labo baktēriju un kalcija, kas ir ļoti nepieciešams augošam bērnam.

Patiesība. Veselīgam bērnam veselīga pārtika. Bērns, kurš daudz ēd dārzeņus un ogas, ilgtermiņā noteikti būs veselīgāks par bērnu, kurš uzturā lieto daudz saldumu un fast food, kaut arī viņam nav liekā svara problēmu.

3. mīts. Kustības un aktīvs dzīvesveids uzlabo bērna imunitāti.

Svaigs gaiss un kustības noteikti ietekmē bērna imunitāti. Zinātniskos pētījumos ir pierādīts, ka mērena regulāra fiziskā slodze ietekmē dažādus imunitātes parametrus, kas uzlabo bērna spēju cīnīties gan ar vīrusiem, gan baktērijām.

Pašlaik arvien vairāk vecāku aktīvi rūdās paši – kontrastdušas, ziemas peldes – un cenšas rūdīt arī bērnus, bet nav medicīniska pamatojuma apgalvot, ka tieši šāda rūdīšanās spēcina imunitāti. Ir zināms, ka aukstais ūdens sašaurina asinsvadus un novērš sāpes, savukārt karstums uzlabo asinsriti un palīdz imunitātes šūnām aizceļot tur, kur nepieciešams, un veicina iekļūšanu audos. Tāpēc kontrastvanna vai duša nav nekas slikts, ja vien ūdens nav ledaini auksts vai ļoti karsts.

Tomēr ir jāņem vērā bērna komforta līmenis un sajūtas – ja šāda rūdīšanās ir kā spēle, kurā piedalās arī vecāki, un bērnam tā ir patīkama, tas ir atbalstāmi. Savukārt ņemt bērnu aiz padusēm un līdz kaklam mērkt aukstā ūdenī Daugavā, lai rūdās, manuprāt, būtu ļauni.

Patiesība. Kustības un aktīvs dzīvesveids uzlabo bērna imunitāti, bet rūdoties jāņem vērā bērna komforts, jo nav pierādījumu, ka bērniem, kas rūdās, ir labāka imunitāte.

4. mīts. Ja bērns, pavisam mazs būdams, daudz slimo, tad, augot lielāks, slimos mazāk, jo viņam jau ir izstrādājušās antivielas pret dažādiem vīrusiem un baktērijām.

Lielākā daļa vecāku ir saskārušies ar biežo slimošanu pirmajos bērnudārza gados, kas ir nogurdinoša, bet pilnīgi normāla organisma reakcija, jo bērns ar iesnām un klepu sezonā var slimot pat 7–8 reizes. Bērnam augot lielākam, uzņēmība pret slimībām samazinās. Bērns pats aug un attīstās, un līdz ar viņu aug un mācās arī imunitāte.

Jau piedzimstot bērniņam ir gudra imunitāte, tomēr tā vēl daudz ko nezina, tāpēc – jo vairāk nepazīstamu organismu tā satiek vidē, jo vairāk iemācās pret tiem cīnīties. Piemēram, pēc kāda vīrusa pārslimošanas imunitāte atceras, kā ar to cīnīties, tāpēc vēlreiz ar to pašu vīrusu bērns nesaslimst, tomēr dažkārt imunitāte aizmirst vīrusu, ar kuru sen nav tikusies, un bērns ar kādu slimību saslimt atkārtoti.

Mēdz būt, ka ģimenē ir divi bērni, kuri aug vienādos apstākļos, bet viens slimo bieži, otrs ļoti reti – un tas ir normāli. Katrs bērns ir individualitāte, tāpēc arī imunitāte ir dažāda. Ir bērni, kuriem ilgi ir zemas antivielas, kas sargā gļotādas no iekaisumiem, citiem bērniem šīs antivielas attīstās strauji, tāpēc viņi slimo mazāk. Protams, arī iedzimtībai ir ietekme, un vecākiem jāatceras, cik bieži viņi paši bērnībā slimoja.

Patiesība. Mazi bērni slimo vairāk, jo viņu organisms tikai iepazīst apkārtējo vidi, vīrusus un baktērijas. Tomēr katrs bērns ir unikāls, tāpēc nav iespējams prognozēt slimību biežumu un organisma spēju cīnīties pret baktērijām un vīrusiem.

5. mīts. Mikroklimats ģimenē un skolā ietekmē imunitāti un slimošanas biežumu.

Ja bērnam ir trauksme, viņš jūtas nesaprasts, par kaut ko vaino sevi – tas rada stresu, bet stress traucē kvalitatīvu miegu. Tieši kvalitatīvs miegs ir viens no stipras imunitātes balstiem. Tāpat arī emocionālā vide, kurā bērns atrodas, ietekmē viņa pašsajūtu – ja ir vēlme būt kādā kolektīvā un bērnam tur ir interesanti, viņš nemeklēs iemeslus, lai paliktu mājās, nebūs arī stresa, uz kura pamata saasināsies slimības vai radīsies slikta pašsajūta. Tomēr nav tā, ka bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kur dzīves apstākļi un savstarpējās attiecības bieži vien nav labas, slimotu biežāk, jo bērni pie šādiem apstākļiem ir pieraduši. Situācija, kas vienam bērnam būtu emocionāls trieciens, citam diemžēl ir ikdiena.

Patiesība. Ķermenis ir sarežģīta sistēma, kas var dažādi reaģēt uz emocionālo stresu, tāpēc pozitīvs mikroklimats gan ģimenē, gan skolā ir ļoti nozīmīgs. Imunitāte un emocionālā labsajūta ir saistītas.