Ēd čipsus, rokās planšete - kā rīkoties, ja šķirtais partneris kopīgo bērnu audzina nevīžīgi

Situāciju skaidro zvērināta advokāte un sertificēta mediatore Dana Rone.

Ja gadās, ka pēc šķiršanās vecāks, pie kura bērns ikdienā nedzīvo, iebilst pret otra vecāka audzināšanas metodēm, situācijas risinājumi varētu būt trīs:

Mūžam strīdēties un doties uz bāriņtiesu ar iesniegumiem par to, ka otrs vecāks ir nevīžīgs. Tas nebūs mehānisms, kā piespiest otru vecāku mainīt savas audzināšanas metodes un, visticamāk, ka šādai situācijai risinājumu vai uzlabojumu nedos. Jāsaprot, ka otru cilvēku tik vienkārši ar šādiem iesniegumiem izmainīt nevar – ja vecāks ir radis celt galdā saldumus, neizvirzīt bērnam ļoti augstas prasības, tad nez vai iesniegums bāriņtiesai šo cilvēku mainīs.

Celt prasību tiesā un noteikt bērna dzīves vietu pie sevis, līdz ar to audzināt bērnu pēc savām labākām metodēm. Vienkāršoti runājot, tas būtu – nevis runāt par to, kā nevajag vai vajag audzināt bērnus, bet reāli ņemt bērnu dzīvošanā pie sevis un veikt bērna audzināšanu pašam.

Runāt ar otru vecāku un ierosināt, piemēram, mediāciju. Protams, ir labi vecākiem vienoties par noteiktiem principiem, kā tiek audzināti bērni, to vajag izrunāt un atrunāt, taču ilgstoša un regulāra strīdēšanās neko labu nedos. Iespējams, var palīdzēt mediācija – sarunu process par abu pušu vajadzībām sertificēta mediatora vadībā, kas var rezultēties ar konkrētu vienošanos. Ieguvums no mediācijas ir arī otras puses labāka izprašana.

Neapmierinātajam vecākam ir jāsaprot, vai viņš vienkārši ir neapmierināts, piemēram ar to, cik strauji bērns progresē vai tieši otrādi – regresē – mācībās, kā attīstās un kādas vērtības viņā tiek ieaudzinātas, vai tomēr bērnam ir kādi reāli apdraudoši apstākļi šajā ģimenē. Parasti bērns no esošās ģimenes tiek izņemts tikai apdraudošos gadījumos.