Kā Covid-19 ietekmējis Latvijas gados vecākos iedzīvotājus? Skaidro pētnieki
Pandēmijas ietekme uz gados vecākiem Latvijas iedzīvotājiem ir nenoliedzama – teju katrs piektais norādījis, ka COVID-19 ir ietekmējis viņu psihiskās veselības stāvokli. Šādi secinājumi iezīmējas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) pētnieku apakšprojektā, kas īstenots valsts pētījumu programmas projekta ietvaros.
RSU pārstāvji portālam Jauns.lv pastāstīja, ka, saslimstībai ar COVID-19 pieņemoties spēkā, Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem no valdības sagaida tādu pat rīcību kā pavasarī, daļai uzsverot nepieciešamību pēc ātrāk un striktāk noteiktiem pārvietošanās ierobežojumiem, uzlabotu aprūpi hroniskajiem slimniekiem un ne tik plaši sniegta atbalsta repatriācijai.
Pētījumā redzams, ka digitālās tehnoloģijas pieejamas vairāk nekā pusei no aptaujātajiem, taču vien piektdaļa tās izmantojusi, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat digitālās tehnoloģijas maz liktas lietā, lai iepirktos internetā. Visplašāk starp iedzīvotājiem gados tās izmantotas informācijas iegūšanai, norāda LU pētniece Sigita Sniķere. Savukārt kūtrā videosaziņas rīku lietošana starp Latvijas iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem varētu tikt skaidrota gan ar iemaņu, gan rocības trūkumu, norāda RSU pētnieks Guntis Balodis.
Analizējot paradumu maiņu COVID-19 laikā, RSU docente Olga Rajevska secina, ka vairāk nekā 75% aptaujāto ir izvairījušies no veikalu un sabiedrisko vietu apmeklēšanas, sabiedriskā transporta lietošanas, kā arī cita veida tiešas saskarsmes ar cilvēkiem. Ārkārtējās situācijas laikā cilvēki izjutuši ikdienas aktivitāšu ierobežojumu, taču nevērtē tos kā ļoti būtiskus. Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto arī veikuši pārtikas uzkrājumus ilgākam laikam.
Pētījumā iezīmējās Latvijas vecākā gadagājuma ļaužu ievērojamais satraukums par risku, kas saistīts ar repatriācijas reisiem un ar tiem saistīto inficēšanās iespējamību, jo viņiem nav pārliecības, ka visi, kas atgriežas Latvijā, godīgi ievēro pašizolāciju un citus noteikumus, pauž projekta vadītāja, RSU vadošā pētniece Ieva Reine. Izvērtējot informāciju par COVID-19, aptaujātie vairāk uzticas atbildīgajiem infektologiem un epidemiologiem, nevis politiķu sniegtajai informācijai, kaut arī uzticēšanās politiķiem COVID-19 laikā bijusi visai augsta.
Pētījumā aptverti arī nodarbinātības jautājumi, secinot, ka ārkārtējās situācijas laikā attālināti strādāja vien nepilni 10% no aptaujātajiem iedzīvotājiem gados. Intervijās paustās atziņas arī liecina – tieši gados vecākie iedzīvotāji, tostarp arī strādājošie, samierinās ar situāciju un paļaujas liktenim. Viņu dzīves pieredze, kara un pēckara gadi, aukstā kara laiks un dažādie dzīves pārbaudījumi sniedz citu perspektīvu uz COVID-19 radīto krīzi nekā gados jaunākiem cilvēkiem.
Datus par koronovīrusa ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem RSU un LU sabiedrības veselības un migrācijas pētnieki guva gan aptaujā, gan padziļinātajās intervijās. Aptaujā, kurā piedalījās ap 1000 iedzīvotājiem no dažādiem Latvijas reģioniem, jautājumu loks aptvēra ne vien veselības, bet arī ekonomikas un sociālos aspektus.
