Mājas kārtošanai ir terapeitisks efekts. Sāra: "Man bija tik daudz drēbju, ka tās vairs nelīda skapī"
"Kad pagājušajā gadā slimoju ar depresiju, man kļuva grūti sakopt savu mazo Ņujorkas dzīvoklīti. Tas nebija slinkuma dēļ, drīzāk tāpēc, ka es jau piekusu, paskatoties vien uz saviem mantu krājumiem. Man bija tik daudz drēbes, ka tās nekādi neielīda manā skapī. Tas šķita tik nomācoši, ka es nemaz nemēģināju tās tur iedabūt," savā rakstā portālam www.yahoo.com atklāj Sāra Radina.
Viņa turpina: "Pavisam drīz vairums manu drēbju bija samestas atkritumu maisos, ārā atstājot pāris apģērba gabalu, ko valkāju ikdienā. Kādu dienu, kad mēģināju kaut ko no skapja izvilkt, sasniedzu savu lūzuma punktu. Dzīvokļa grīda bija noklāta ar drēbēm, šķita, ka sienas gāžas man virsū. Es sapratu, ka laiks meklēt palīdzību, lai savestu kārtībā mani un manu dzīvokli."
“Stress un grūtības būt organizētam nav nekas neikdienišķs cilvēkiem, kas cieš no depresijas,” uzskata Ņujorkā dzīvojusī terapeite Nikola Reinere. Viņa uzskata, “Kad mēs esam depresīvi noskaņoti, mēs cenšamies izvairīties vai atlikt vienkāršos darbiņus, lai netērētu tā jau mazās enerģijas daudzumu. Tas ātri vien noved pie nekārtīgas vides apkārt, kas tikai pastiprina mūsu nomāktību. Rodas apburtais loks, kur abi simptomi pastiprina viens otru.”
Reinere norāda, ka “Apātijas, motivācijas trūkuma un negatīvās domāšanas kokteilis rada tādu sajūtu, ka mājas kārtošana ir nepaveicams uzdevums”. Lai arī pastāv uzskats, ka depresīvi cilvēki ir slinki, terapeite norāda, ka patiesībā ir tieši pretēji. Cilvēkiem, kas cieš no šīs slimības pat ikdienišķu darbu paveikšana prasa piepūli, jo viņi bieži jūtas fiziski vājāki un nespēcīgāki.
Profesionāla māju kārtotāja Samanta Šapiro norāda, ka pie viņas vēršas tad, kad cilvēkus izmisumā dzen viņu pašu mājas nekārtība. Te arī parādās saikne, ka vide, kura ir tev apkārt, ļoti iespaido tavu garastāvokli un pašsajūtu. Ar mantām pārbāztas mājas nerada prieku un vieglumu, drīzāk nomāc un rada grūtsirdību.
“Mājas sakopšana ir pierādījums pašam sev, ka jums rūp savas dzīves kvalitāte,” saka Reinere. “Atbrīvošanās no nevajadzīgām mantām var mums parādīt, ka mēs spējam uzņemties atbildību par savu dzīvi, protam pateikt “nē” lietām, kas mums nav vajadzīgas un rūpēties par sevi un vidi mums apkārt.”
Dzīvojot tīrā un kārtīgā vidē, uzlabojas garastāvoklis. Apņemšanās kārtot māju stiprina pašapziņu un pašvērtību. Tas arī iedvesmo darīt citas lietas, piemēram, mazgāt drēbes, gatavot sev maltīti. Mājas atbrīvošana no krāmiem ir arī terapeitisks efekts. Šapiro saka, ka, izmetot no mājas priekšmetus, kas tev nav vajadzīgi, tu mentāli parādi pats sev, ka esi gatavs jaunām pieredzēm, notikumiem un lietām.
Taču, kā saņemties tīrīt māju, ja ilgstoši jūties nomākts?
Šapiro norāda, ka vajag sākt ar mazām lietām. Nevajag cerēt, ka varēsi vienā dienā sakārtot savu skapi, ja ilgstoši jūties nomākts. Taču, vari paveikt ko mazāku, kas iedvesmos un iedrošinās lielākiem darbiņiem. Piemēram, šodien notīrīt visus mājas spoguļus, bet rītdien iznest šķirojamos atkritumus. Pēcāk jau var ieplānot divus uzdevumus, piemēram, no rīta nomazgāt traukus, bet vakarā iztīrīt paklāju. Ja cilvēks spēs pieturēties pie sava plāna, viņam augs pašapziņa un gribasspēks. Un tīrā māja iedvesmos lielākiem darbiem.
Taču apzinies, ka mājas kārtošana ir nebeidzams process, nepietiek to vienreiz iztīrīt un aizmirst. Tā ir terapija, kas iedarbojas, ja tiek veikta regulāri un pietiekoši bieži.
