Patiesība par Volisu Simpsoni - "harpiju", kura nolaupīja britiem karali

Volisa vienmēr tika vainota monarhijas gāšanā, bet patiesībā viņa vēlējās, lai Edvards paliktu tronī. Viņa centās viņu pārliecināt, ka viņai vajadzētu būt viņa mīļākajai, nevis sievai. Tomēr Edvards VIII neglābjami iemīlējās amerikānietē. Viņš apņēmās viņu iegūt un gribēja apprecēt.

Besija Volisa Vorfīlda ir dzimusi 1896.gadā Pensilvānijā un savus pirmos dzīves gadus pavadīja Baltimorā. 1916.gadā viņa apprecējās ar pilotu Erlu Vinfīldu Spenceru, vīrieti, kura darbs militārajā jomā aizveda abus līdz Ķīnai.

Taču Spencers izrādījās smags dzērājs ar briesmīgu raksturu. Drīz vien Volisa izšķīrās un iemīlējās savā otrajā vīrā – Ernestā Simpsonā. 1934.gada janvārī, kad Volisa bija 38 gadus veca un dzīvoja kopā ar Simpsonu Londonā, viņa sadraudzējās ar Telmu Furnesu.

Furnesa tobrīd bija prinča Edvarda mīļākā, kas vēlējās, lai neviena cita viņu nedabūtu, kamēr pati uz īsu brīdi atgrieztos Amerikā. Viņa palūdza Volisai, ar kuru viņa iepriekš iepazīstināja arī pašu Edvardu, princim pakavēt laiku. 

Par lielu nelaimi Furnesai, Edvardam Volisa uzreiz iepatikās. Par savu līdzšinējo mīļāko viņš tūlīt aizmirsa. Visi cerēja, ka viss beigsies vēl tā īsti nemaz nesācies. Volisas vīrs pacietīgi gadīja un pat Volisa domāja, ka prinča jūtas ātri vien apdzisīs. Tomēr tās kļuva tikai stiprākas.

Volisa vēlējās izvairīties no šīm attiecībām. Atšķirībā no visām citām sievietēm, kuras alka pēc Edvarda, viņa bija vēsāka. Jo vairāk viņa turējās pretī, nebūdama droša par sekām, jo vairāk viņš pieķērās viņai. Princis pat draudējis sevi nogalināt, ja viņa viņu pametīs.

1936.gada 20.janvārī nomira karalis Džordžs V un princis Edvards pēkšņi kļuva par karali. Kad 1936.gada novembrī Volisa šķīra savu otro laulību, Edvardam tika paskaidrots, ka apprecēties ar šķirteni ir neiespējami - Anglijas baznīca to nekad nepieļaus.

Tika izstrādāts iespējamais plāns, kā Volisa varētu kļūt par karaļa sievu, bet ne karalieni, taču šī ideja noraidīta. Prese Volisu nedēvēja par “harpiju”. Nespēdama izturēt spiedienu, Volisa aizbēga uz Franciju, paziņojot, ka atsakās no Edvarda.

Taču Edvards nebija gatavs atteikties no “sievietes, kuru mīl” troņa dēļ. Volisai uzbruka par to, ka viņa grasās izjaukt britu monarhiju. Viņu pat apvainoja par Edvarda aizraušanos ar Trešo reihu un nodēvēja par nacistu spiedzi.

Protams, Volisa bija kopā ar Edvardu viņa vīzīte nacistiskajā Vācijā 1937.gadā, taču viņa princi nekādi neietekmēja. Edvardam patika Trešais reihs, jo viņš saņēma cieņu, kādu vēlējās. Vēl pirms iepazīšanās ar Volisu, presē nonāca fotogrāfijas, kurās redzams kā 1933.gadā Edvards māca tagad jau karalienei Elizabetei II salutēt Hitleram.

Edvards vienmēr pats pieņēma lēmumus: viņš neatlaidīgi izvēlējās neatteikties no sievietes, kura ne reizi vien ieteica izbeigt attiecības. Tika pat apgalvots, ka Edvards nevēlējās būt karalis un Volisā redzēja “izeju” no situācijas.

Kamēr Edvardu uzskata par varoni, Volisu ienīst. Līdzīgi kā tagad Saseksas hercogieni Meganu. Sievietēm, kuras ieprecas karaliskajā ģimenē nākas ciest. Tiek uzbrukts viņas izskatam, darbam, tam, ko viņas piedzīvojušas agrāk.

Meganai ir nācies saņemt neaptveramu devu seksisma un rasisma. Ķermeņa aprišu dēļ pret sevi vērstu izsmieklu piedzīvojusi arī Kembridžas hercogiene Ketrīna un princese Diāna, kura cieta no bulīmijas. Tikmēr Volisa tika tā demonizēta, ka viņu pat grūti iekļaut šo dāmu pulkā, taču seksismu un naidu pret sevi nācās izciest arī viņai.

Lai gan Volisas raksturā ir iezīmes, kuras dažos gadījumos varētu apšaubīt – piemēram simpātijas pret Trešo reihu, - par pavedinātāju vai “harpiju” saukt viņu būtu vienkārši negodīgi. Ar britu monarhiju nekas ļauns nenotika, taču Volisu tāpat turpināja vainot tās “izjaukšanā”.

Pastāv uzskats, ka ikviena maza meitene grib būt princese. Taču kā parāda reālitāte– sievietēm, kuras apprecējušās ar princi, dzīve beži vien nav nemaz tik pasakaina, kā varētu domāt...