17 vīrieši dienā un 6000 eiro mēnesī - "ērkšķu" Aiva par piedzīvoto bordelī Vācijā
Lai pabarotu bērnu, viņa bija spiesta pārdot savu ķermeni, un pirmajā „darba” dienā nācies apkalpot 17 klientus. Tagad, pēc dalības projektā "Caur ērkšķiem uz...", Aiva jūtas laimīga, jo viņas dzīve lēnām sakārtojas.
Lai arī no TV kanāla "STV Pirmā!" sociālā raidījuma "Caur ērkšķiem uz..." trešās sezonas projekta Aiva (23) tika izbalsota pēc dažām nedēļām, viņa tik un tā uzskata, ka "ērkšķos" pavadītais laiks bijis ļoti nozīmīgs un devis lielu atspērienu dzīvē. Tā Aivai patiešām ir mainījusies – jaunā sieviete īstenojusi sapni par dzīvesvietas maiņu, pārcēlusies uz Rīgu un dzīvo kopā ar mīļoto sievieti, rūpējas par deviņus mēnešus veco dēlu un cer, ka pēc iespējās ātrāk izdosies pie sevis paņemt arī vecāko puiku, kurš šobrīd dzīvo pie Aivas vecākiem.
Prostitūta Vācijā. Cik tā var nopelnīt?
Aivas dzīve nav bijusi no vieglākajām – viņa piedzimusi ar kustību traucējumiem, un ārsti prognozējuši, ka būs visu mūžu kopjama. Taču meitenītes tēvs nepadevās un darīja visu, lai Aiva spētu patstāvīgi staigāt.
Kļūstot pieaugušai, viņa iepazinās ar kādu puisi, bet, kad pārim pieteicās bērniņš, mazuļa tēvs atstāja Aivu vienu ar jaundzimušo. Palikusi bez darba un ienākumiem, Aiva, lai pabarotu un uzturētu bērnu, devās peļņā uz Vāciju. „Tā bija manis apzināta izvēle. Es labi zināju, uz kādu darbu parakstos. Jo man nebija vairs citu variantu, biju izmisusi, bez naudas. Mani Latvijā neņēma nevienā darbā, sūtīju neskaitāmus CV, taču bez rezultātiem. Man vajadzēja līdzekļus bērnam, bet viņa tēvs alimentos deva vien piecus eiro. Ar šo naudu pat piena maisījumam nepietika... Neredzēju citu izeju, kā doties uz Vāciju strādāt bordelī,” stāsta Aiva.
Atstājusi bērnu vecāsmammas uzraudzībā, Aiva sāka pelnīt naudu kā prostitūta. „Vecāmamma pat nezināja, ar ko nodarbojos. Tikai pēc tam, kad mana tante un onkulis, kuri strādā policijā, uzrakstīja, lai es atzīstos, ar ko Vācijā nodarbojos, pateicu patiesību. Protams, ka omītei tas bija liels šoks, viņa raudāja. Bet es viņai teicu – pati redzēji, cik ilgi visur meklēju darbu, taču saņēmu atteikumu. Man nebija vairs citu variantu,” nosaka "ērkšķu" dalībniece, ar nepatiku atceroties šo savu dzīves posmu.
Es tad vairs nebiju cilvēks, bet gaļas gabals par konkrētu cenu.
Strādāju pie suteneres, kura bordeļa vajadzībām īrēja dzīvokli, bet klienti mūs atrada ar mājaslapas internetā starpniecību. Cik varēja nopelnīt? Uz rokas ap sešiem tūkstošiem eiro mēnesī. Bet es reāli strādāju bez brīvdienām, no rīta līdz vakaram,” atklāta ir Aiva. Kā viņa to varēja izturēt? „Katru dienu ar meitenēm gājām uz klubiem un piedzērāmies, lai aizmirstos, bet vakaros sākās „darbs”. Cik klientu dienā man bija? Pašā pirmajā reizē bija 17, bet pēc tam kādi pieci seši ik dienu. Pelnīju normāli, bet tajā pašā laikā man šī nauda bija pretīga,” viņa atzīstas.
No seksa verdzenes līdz vardarbīgām attiecībām
Pēc tam kad kāds klients no Aivas vēlējies „papildseansu” un sācis viņu žņaugt, meitene šo nodarbi pameta un atgriezās Latvijā. Protams, ar laiku iekrātie līdzekļi izsīka, darbu Latvijā atrast nevarēja, tāpēc Aiva atsaucās kādas bijušās klasesbiedrenes aicinājumam doties peļņā uz Angliju.
„Cerēju strādāt par viesmīli, taču viņa mani pārdeva seksa verdzībā. Mani sazāļoja un izvaroja trīs vīrieši,” nosaka Aiva, izstāstot, ka iesaistījās policija, kas šo bandu aizturēja, tostarp arī Aivas klasesbiedreni: „Viņa nodarīto nenožēloja, teica, ka biju to pelnījusi, jo es taču esmu prostitūta! Es izplūdu asarās, ieslīgu depresijā. Mani ievietoja sieviešu patversmē kopā ar citām līdzīgā situācijā nokļuvušām sievietēm.”
Pēc Anglijā piedzīvotajām šausmām Aiva devās uz Kipru. Tur viņa strādāja picērijā, iepazinās ar kādu indieti un palika stāvoklī. Diemžēl gaidāmā bērna tēvs kļuva vardarbīgs. „Vecākais bērns to redzēja, bija histērijā, bet vienīgais, ko es spēju, – izvairīties, lai sitieni netrāpītu man pa vēderu. Lai arī cik reižu viņš atvainojās, nevarēju pieļaut, ka mani sit. Pateicu, ka man nepieciešams pagarināt pasi, un atgriezos mājās. Pavisam,” stāsta Aiva, kura otru bērnu pasaulē laida jau Latvijā. Tikmēr puisēna tēvs tagad ir nožēlojis savu rīcību, atbalsta māmiņu un savu atvasi ar uzturlīdzekļiem.
Māte nepieņem, ka meita ir lesbiete
Aiva vairs nespēj izveidot attiecības ar vīriešiem. Viņa neslēpj, ka ir lesbiete. „Teikšu godīgi – meitenes man patika jau bērnudārzā. Taču man bija ļoti stingri vecāki, no kuriem reāli ļoti baidījos, kuru iespaidā domāju, ka man jābūt normālai, ar normālu orientāciju, ka jādibina ģimene. Bet, pamēģinot būt kopā ar vīrieti, sapratu, ka tomēr kaut kas nav tā. Kad iepazinos ar vienu meiteni, nāca atklāsme, ka tas ir tieši tas, kas mani saista. Un nu esmu sapratusi, kas es patiesībā esmu,” paskaidro Aiva.
Diemžēl viņas seksuālā orientācija nekādi nav pieņemama jaunās sievietes mammai. „Tētis ar šo domu ir samierinājies, bet ar māti vairs nekontaktējos. Viņa nespēj pieņemt manu izvēli, tādēļ, lai nebūtu bezjēdzīgu asumu, rupjību un pārmetumu, ar mammu vairs nesazinos, esmu viņu arī nobloķējusi sociālajos tīklos,” nopūšas Aiva, kuras sapnis, piedaloties projektā "Caur ērkšķiem uz...", bija atgūt ticību pašas spēkiem, iegūt drosmi aizstāvēt savu homoseksualitāti, kā arī gūt emocionālu neatkarību no mātes un sākt patstāvīgu dzīvi.
Vai tas ir izdevies? „Jā! Paldies Dievam, ka to izdarīju. Līdz šim dzīvoju miniatūrā dzīvoklītī kopā ar vecomammu Saldū, bet nu jau kopš septembra esmu Rīgā, dzīvoju ar mīļoto sievieti. Un otra pusīte bija tā, kas mani iedrošināja mainīt vidi. Viņa ir iemīlējusi arī manus bērnus. Es tagad esmu laimīga!”
Karš ar Mārīti
Vienīgais, kas Aivai "Caur ērkšķiem uz..." nav paticis, ka bieži nācies konfliktēt ar Mārīti, kura nez kāpēc bija iedomājusies, ka Aiva nav īsta ērkšķu dalībniece, bet gan projektā iesūtīta filmēšanas komandas pārstāve, lai izspiegotu citas meitenes.
„Gandrīz katru dienu mums bija kašķi. Mārīte izplatīja muļķības, ka esmu spiegs, ka neesmu patiesa, ka tikai tēloju, spēlēju „uz kamerām”. Tas mani satrieca emocionāli, tāpēc salamājos ar viņu,” atzīstas Aiva, stāstot, ka to, ka esot iesūtīta spiedze, Mārīte izdomājusi pēc tam, kad Aiva kempingā zinājusi, kur atrodas tualetes: „Ieradāmies svešā kempingā, un Mārīte tur nekādi nespēja atrast labierīcības. Pirmā pamanīju, kur tās ir, un tas Mārītei radīja aizdomas, ka es jau te iepriekš esmu bijusi.”
„Galvenais, ko guvu no projekta, – pārliecību, ka esmu noderīga. Saņēmu lielisku pieredzi, palīdzēja arī ērkšķos izietās nomierinošās terapijas, kas palīdzēja atbrīvoties no stresa,” par dalību projektā gandarīta ir Aiva.
